Publicitātes foto

Biennāles RIBOCA2 nosaukums patapināts no Māras Zālītes dzejas krājuma 0

Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA) atklājusi 2020. gadā gaidāmās biennāles nosaukumu, ko iedvesmojis Māras Zālītes dzejas krājuma nosaukums “viss reizē zied” (and suddenly it all blossoms), vēsta biennāles komunikāciju pārstāve Laura Adamaviča.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Pašreizējā ekoloģisko, ekonomisko un politisko pārmaiņu un juku kontekstā RIBOCA2 vēlas aktualizēt ‘valdzinājuma atjaunotni’ (re-enchantment) no dažādiem skatu punktiem – gan kā ietvaru, caur kuru var mēģināt izprast tagadni, gan kā domāšanas veidu, kas palīdzētu konstruēt vēlamos nākotnes scenārijus.
“Otrā biennāles izstāde, kuras nosaukums patapināts no Māras Zālītes dzejas krājuma, ar mākslas darbu starpniecību meklēs jaunu skatījumu uz priekšstatiem par to, kas ir cilvēks, un apgūs jaunus ceļus uz visdažādāko attiecību veidošanās modeļiem. Piedāvājot alternatīvas apokaliptiskiem vēstījumiem un bailēs saskatīt jaunas iespējas un briesmās dzīvotspēku, RIBOCA2 kaismīgi iestāsies pret cinismu un politisku izmisumu,” pauda Adamaviča.

Biennāles izstādei iedvesma gūta Rīgas, Latvijas un Baltijas valstu vēsturē.
CITI ŠOBRĪD LASA

Par spīti tam, ka kopš 13. gadsimta šis reģions piedzīvojis dažādas varas, karus un ekonomisko krīžu virkni, taču tas viss pārciests, smeļoties spēku rakstītajā un mutvārdu dzejā, zināšanās par dabas ritmiem un senos tautas dziedniecības un zintniecības noslēpumos.

Izstādes nosaukumam ir dziļa saikni ar latviešu dainu tradīciju un tajā ietērpto izdzīvošanas sīkstuma mākslu.

Pievēršoties pārdomām par mūsu kolektīvo un potenciālo nākotnes mantojumu,

otrās biennāles izstāde vēlas veltīt uzmanību un radīt labvēlīgu vidi domu apmaiņai,

kas ceļ godā balsis, žestus, ritmus un būtnes, ko valdošās kapitālisma patērētājkultūras ilgus gadus centušās apklusināt. “viss reizē zied” ir brīdis, kad pārvērtēt skatpunktus, domāt par kopīgu, visiem atvērtu atdzimšanu un iespēju celt ko jaunu, pienākot vienas pasaules galam.

Visā RIBOCA2 norises laikā izstādi bagātinās lekcijas, darbnīcas, pasākumi un performances, kuru idejas dzimušas sadarbībā ar Publiskās programmas līdzkuratori Sofiju Lemosu (Sofia Lemos).

Atklāti arī pirmie apstiprinātie biennāles dalībnieki.

Tāpat biennāles rīkotāji uzsver – vismaz 85% no RIBOCA2 pārstāvētajiem darbiem būs jauni pasūtījumi, tapuši saskaņā ar ētiskas mākslas principiem un ciešā sadarbībā ar vietējiem līdzdalībniekiem un kopienām.

Biennāle saved kopā māksliniekus, autorus un domātājus, atspoguļojot pinumu, kādā savijušās lokālās un globālās perspektīvas.

RIBOCA paliek uzticīga savai misijai popularizēt Latvijas un kaimiņvalstu mākslas ainu, tāpēc gandrīz trešdaļa no dalībniekiem ir no Baltijas valstīm, bet gandrīz 60% no kopējā dalībnieku skaita – no Baltijas jūras reģiona (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Dānijas, Somijas un Krievijas).

Mākslinieciskais dialogs tiks veidots kopā ar kolēģiem no Lielbritānijas, Francijas, Horvātijas, Beļģijas, ASV, Austrijas, Norvēģijas, Grieķijas, Meksikas, Šveices, Argentīnas un Itālijas.

Reklāma
Reklāma

RIBOCA2 piedalīsies (ar zvaigznīti atzīmēti to dalībnieku vārdi, kuriem īpaši biennālei pasūtināti jauni darbi): Pāvels Althamers* (Polija, 1967); Kristaps Ancāns* (Latvija, 1990); Alekss Bačinskis-Dženkinss* (Lielbritānija un Polija; 1987); Nina Baijere* (Dānija, 1975); Olivers Bīrs (Lielbritānija, 1985); Hišams Berada* (Francija un Maroka, 1986); Dora Budora* (Horvātija un ASV, 1984); Egle Budvītīte* (Lietuva, 1981); Valdis Celms*, (Latvija, 1943); Emanuele Koča (Itālija, 1976); CAConrad, (ASV, 1966); Lorēna Dastona (ASV, 1951); Edīte Dekinta* (Beļģija, 1960); Vensjāns Deprē (Beļģija, 1959); Ērika Eifela* (ASV, 1972); Vija Eniņa* (Latvija, 1941); Miķelis Fišers* (Latvija, 1970); Heincs Franks* (Austrija, 1939); Monika Galjāno (Austrālija); Sipriens Gajārs* (Francija, 1980); Bendiks Jiske* (Norvēģija, 1982); Honkasalo, Niemi, Virtanena * (Felicia Honkasalo (1986), Akuliina Niemi (1987), Sinna Virtanen (1987), Somija)); Katrīna Horneka* (Austrija, 1983); Pjērs Uigs (Francija, 1962); Margarita Umo, (Francija, 1986); IevaKrish* (Krišjānis Sants (1989), Ieva Gaurilčikaite (1992), Latvija un Lietuva); Mihails Karikis (Grieķija, 1975); Agnese Krivade* (Latvija, 1981); Lina Lapelīte* (Lietuva, 1984); Hanna Liparda* (Norvēģija, 1984); Anna Lovenhaupta Tsinga (ASV 1952); Mihails Maksimovs* (Krievija, 1974); Mareunrol’s* (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa (1982), Rolands Pēterkops (1982), Latvija); Berenise Olmedo* (Meksika, 1987); Dominika Olšovija* (Polija, 1988); Sāra Ortmaijere* (Austrija, 1980); Filips Petits (Francija, 1949); Bridžita Polka* (ASV, 1960); Pauls B. Presiado (Spānija, 1970);
Tobiass Rīzs (Vācija un ASV, 1973); Ugo Rondinone (Ugo Rondinone, Šveice 1964); Jānuss Samma* (Igaunija, 1982); Tomass Saraseno (Argentīna un Itālija, 1973); Boaventura de Souza Santosa (Portugāle, 1940); Ešlija Hanss* Šeirla (Austrija, 1956); Augusts Serapins* (Lietuva, 1990); Marina Simakova (Kosmosa institūts, Krievija, 1985); Timurs Sičiņs* (Vācija, 1984); Nikolajs Smirnovs* (Krievija, 1982); Anastasija Sosunova* (Lietuva, 1993); Daina Taimiņa* (Latvija, 1954); Antons Vidokle, (Kosmosa institūts, Krievija un ASV, 1965); Arsenijs Žiļajevs (Kosmosa institūts, Krievija, 1984).

RIBOCA2 norise: 2020. gada 16. maijs – 11. oktobris.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.