Cidonijas, ķiploki, rotaslietas, dāvanu kartes – tie visi ir hobiji, kas izvērtušies uzņēmējdarbībā. Biznesu var sākt arī pirmspensijas vecumā 4
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cidonijas, ķiploki, arbūzi, Ziemassvētku eglītes, ziedu selekcija, rotaslietas, dāvanu kartes un tulkošana – tie visi ir hobiji, kas izvērtušies uzņēmējdarbībā. It kā nekas īpašs, ja neņem vērā, ka savu kādreizējo aizraušanos veiksmīgā biznesā pārvērtuši krietni pāri pusmūžam tikuši ļaudis.
Bizness 55+
Vēl pirms vairākiem gadiem tipisks uzņēmēja tēls saistījās ar aktīvu censoni vecumā no 24 līdz 40 gadiem. Tagad šādas uzņēmēja vecuma robežas nepastāv.
Sabiedrība nenovēršami noveco, un dzīves posmā 55+ veidojas pilnīgi cita tipa uzņēmējdarbība, kas Eiropā tiek dēvēta par “sudraba biznesu”.
Tā ir sabiedrības daļa, kas pirmspensijas vecumā vai, jau esot pensijā, sāk attīstīt savu biznesa ideju. Pateicoties šīs paaudzes aktivitātei, tiek lauzti stereotipi, turklāt tai piemīt nozīmīgs, ne naudā mērāms starta kapitāls, kas nav jaunākām paaudzēm, proti, zināšanas un pieredze.
Protams, “sudraba uzņēmējdarbība” nebūs valsts ekonomikas dzinējspēks, tomēr Eiropas pieredze liecina, ka nobriedušai uzņēmējdarbībai ir ilgāks pastāvēšanas laiks, tā esot pat veiksmīgāka par tiem uzņēmumiem, kurus pārvalda gados jaunāki kolēģi. “Sudraba uzņēmējdarbībai” ir arī savas īpatnības.
Piemēram, tā balstīta pilnīgi citos apsvērumos – papildinājums pensijai, pievēršanās sabiedrībai lietderīgam mērķim, bērnu pamudinājums. Tā nebūs vērsta uz milzīgu izrāvienu un attīstību, bet vairāk uz stabilitāti. Tā kā finanšu iespējas pensijas vecumā ir ierobežotas, šāda uzņēmējdarbība nebūs arī kapitālietilpīga.
Iedrošināt un atbalstīt
“Šajā vecumā cilvēki uzņēmējdarbību lielākoties sāk vieni un arī turpmāk neplāno paplašināt partneru skaitu,” stāsta LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece Andra Zvirbule. Viņas vadībā patlaban tiek īstenots projekts “Signāls biznesa uzsākšanai: Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020. gadam Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros”.
Projekta kopējās izmaksas ir 208 010 eiro, t.sk. ES atbalsts ir 187 209 eiro. Tajā sadarbībā ar kolēģiem no Lietuvas un Baltkrievijas tiek pētīta un praksē sekmēta “sudraba vecuma” cilvēku aktivitāte.
“Esam aptaujājuši 30 šādus uzņēmējus un secinājām, ka “sudraba vecumā” nepieciešams iedrošinājums un atbalsts tieši no viņu vecuma grupas. Kā arī būtiski uzklausīt pieredzes stāstus. Tāpat secinājām, ka 57% senioru Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā uzņēmējdarbības veikšanai izvēlējās pašnodarbinātas personas vai individuāla uzņēmēja statusu. Šāda tendence vērojama arī citās Eiropas valstīs, kur tiek lēsts, ka 70% no visiem “sudraba” uzņēmējiem izvēlas individuālās uzņēmējdarbības formas ar vienkāršotu un atvieglotu nodokļu maksāšanas režīmu,” stāsta Andra Zvirbule.
Projekts nenozīmē tikai teorētisku izpēti, tas ietvers arī seminārus, kur uzņēmēji dalīsies pieredzē, kā praksē sākt uzņēmējdarbību. Būs arī situāciju spēles, kur pašreizējie uzņēmēji uzdos “jaunajiem” risināt kādu problēmu, attīstīt ideju, dalīsies ierosmēs un padomos. Kad beigsies pandēmija, plānots doties pieredzes braucienā pie uzņēmējiem Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Turklāt projekts paredz arī e-platformas izveidi un darbaudzinātāja jeb mentora pakalpojumus.
Biznesa nacionālās īpatnības
Katrai no “sudraba vecuma” grupām ir atšķirīga pieeja biznesam. Latvijas un Lietuvas uzņēmēji atzinuši, ka šajā vecumā biznesu labāk veido vienatnē, bet baltkrievi labāk darbojas kopā ar partneriem. Krasi atšķiras arī situācija nodarbinātībā. Latvijas uzņēmēji nodarbina vidēji četrus cilvēkus, kamēr Lietuvā septiņus, bet Baltkrievijā – pat desmit darbiniekus.
Starptautiskā mērogā darbojas 30% no aptaujātajiem uzņēmējiem. Latvijas uzņēmēji pārdod savus produktus, izmantojot interneta platformas, kā arī vada nodarbības vai meistarklases cilvēkiem no dažādām valstīm. Savukārt Baltkrievijā šis īpatsvars mazāks, tur seniori vairāk orientējas uz vietējo tirgu.
“Aptauja arī rāda, ka “sudraba uzņēmējdarbībā” vairāk iesaistās izglītoti cilvēki, jo 70% ir augstākā izglītība. 40% aptaujāto no Latvijas sāka uzņēmējdarbību pilnīgi jaunās jomās – tātad latvieši tomēr uzņemas vairāk,” spriež A. Zvirbule.
Plašs darbības lauks
Projekts parāda, ka Latvijas senioriem ir plašāks redzējums un arī interesantākas idejas. Piemēram – Marija rediģē ziņu vietni, pasniedz angļu valodu, izstrādā mārketinga stratēģiju. Gaļina vada meistarklases bērniem polimēru māla modelēšanā, Ieva audzē garšaugus, Jānis aizrāvies ar eņģeļtauru audzēšanu un selekciju, Alla gatavo piespraudes, rokassprādzes un kulonus kukaiņu formā ar pusdārgakmeni. Irina rada piespraudes no ādas, Nataļja nodarbojas ar mikroizšūšanu, Inna darina filca cimdus, šalles, glezno uz zīda lakatiem, Andrejs audzē cidonijas un Ziemassvētku eglītes.
Bet kāda ir motivācija sākt biznesu? Iespēja realizēt gadiem lolotu ideju – atbild 40% respondentu no Latvijas un 50% no Lietuvas un Baltkrievijas. Kā otru svarīgāko uzņēmējdarbības sākšanas aspektu 40% dalībnieku no Lietuvas un Latvijas min vēlmi uzlabot ģimenes finansiālo stāvokli. Savukārt 50% baltkrievu vēlas hobiju pārvērst par ienesīgu uzņēmumu, bet 40% – kā papildinājumu zemajai pensijai.
“Personīgā pieredze visiem ir galvenais informācijas avots. Tomēr Latvijas un Baltkrievijas uzņēmēji par ļoti svarīgu uzskata citu kolēģu pieredzi, kamēr lietuvieši to vispār nepiemin. Puse respondentu no Latvijas par ļoti nozīmīgu uzskata informāciju internetā, bet tikai 20% baltkrievu un 10% lietuviešu piekrīt viņu redzējumam.”
Projekts izgaismo arī to, ka “sudraba vecuma” uzņēmēji savu nodarbošanos īsti negrib saukt par biznesu, jo uzskata, ka dara vien to, kas ļoti patīk.
Arī preces vai pakalpojuma pārdošana bieži sagādā grūtības. Tā ir paaudze, kas uzņēmējdarbības vidē nejūtas droši un bieži vien kautrējas ar lepnumu stāstīt par to, ka ir uzņēmēji.
Papīra darbi
Inga Birkava, Jelgava: “Dalība projektā sniedz lielāku atpazīstamību. Esmu reģistrējusies kā pašnodarbināta persona. Mana uzņēmējdarbība ietver floristiku, telpu noformējumu, ielūgumu un galda karšu izgatavošanu, izšūšanas darbus. Agrāk strādāju uzņēmumā par mākslinieci noformētāju, pabeidzu arī floristikas kursus.
Papīra darbus pārdodu Jelgavas kancelejas preču un ziedu veikalos, bet tirdziņos labs noiets Adventes vainagiem un Līgo svētku pušķiem.
Ar rokdarbiem nodarbojos līdztekus darbam LLU, pagaidām nevaru atļauties paplašināties laika trūkuma dēļ. Arī pieprasījums pēc kartītēm šobrīd nav tik liels, lai darinātu tās vairāk. Tas drīzāk ir radīšanas prieks, ideju realizēšana un gandarījums, ka darbi cilvēkiem patīk un varu saņemt atpakaļ ieguldītos līdzekļus.”
Dārzeņi vienā hektārā
Andrejs Kondratjuks, Lielupe: “Vienā hektārā audzējam zemenes un ķiplokus, nedaudz papriku, baklažānus un gurķus, divos hektāros ir melones un arbūzi. Visu realizējam galvenokārt tirgū. Ja būtu vieglāk tikt veikalos, tad melones un arbūzus varētu audzēt vairāk.
Esmu strādājis pašvaldību kapitālsabiedrībās, vienlaikus attīstot arī mazo lauksaimniecību. Šo uzņēmējdarbību praktiski un juridiski veic mana sieva Maija, es palīdzu ar organizāciju un tehnisko nodrošinājumu.
No aprīļa būšu pensijā, tad ar visiem 100% varēšu nodoties lauku darbiem saimniecībā. Ko deva dalība projektā? Vēl grūti spriest, bet es akcentētu, ka abi ar sievu esam vecumā, kad gribas vairāk dot, ne ņemt. Mērķis ir arī dalīties pieredzē ar citiem saimniekiem, lai Latvijas iedzīvotāji vairāk varētu lietot vietējos un tīrus produktus un mazāk – ievestos.”
