Boksa fanātiķis Vasilijs un viņa mūza Daina sarūpējuši izcilu dāvanu Latvijas boksa simtgadē 2
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par Latvijas sportu grāmatas nav retums, tās tiek izdotas katru gadu, bet pārsvarā par populāriem sportistiem un sporta veidiem, kas biežāk ir ikdienas redzeslokā. Tomēr ir arī izņēmumi, šoruden dienas gaismu ieraugot izdevniecībā “Latvijas Mediji” izdotajai grāmatai par boksu. “Ringa piektais stūris” – tas ir stāsts par bijušā boksera un tagad trenera Vasilija Šeļepjonoka gaitām šajā džentlmeņu sporta veidā. Grāmatas līdzautore ir Vasilija dzīvesbiedre Daina Grīnhofa.
Šis fascinējošais pāris kopā ir 27 gadus, dzīvo Lielvārdē, un abi kopā pasnieguši patiešām izcilu dāvanu Latvijas boksa simtgadē.
Dainas kundze ir latviešu valodas skolotāja, bet Vasilijs joprojām trenē Lielvārdes zēnus un meitenes.
No Rundāles līdz Lielvārdei
Vasilijs Šeļepjonoks bērnību aizvadīja Pilsrundālē, skolas pirmajos gados viņa mācību sols bija Rundāles pils telpās. Tas bijis aizraujošs laiks, kurā liela loma bijusi sportam. Vecākie skolas biedri devušies uz galvaspilsētu, tur apguvuši dažādas sporta prasmes, kuras, atgriežoties dzimtajās vietās, demonstrēja jaunākajiem.
Tieši tā Vasilijs “saslima” ar spēka sporta veidiem, Aleksandra Jefimova iespaidā pievēršoties boksam.
Sākums nav bijis viegls – Vasilijs, būdams liela auguma (smagsvars), pats nokļūstot Rīgā un boksa ringā, bieži vien pēc treniņiem bijis ar sasistām acīm un degunu. Kā smej pats grāmatas autors, kad sparinga partneri, kuri bijuši daudz vieglākā svarā, sapratuši, ka viņa tehnika ir tālu no vēlamā, kulstījuši viņu uz nebēdu. Bet līdz laikam. Vasilijs nav padevies un turpinājis smagi trenēties, drīz vien gūstot arī pirmos panākumus. Pirmais treneris leģendārais Aloizs Tumiņš, bet lielāka loma bijusi Vladimiram Tretjakam, arī Žanim Dzenim.
Nozīmīgs bijis armijas laiks, jo Šeļepjonoks nonāca sporta rotā, desantniekos. Tad nosūtīts uz desanta elites vienību Tulā, divas reizes maršējis Sarkanajā laukumā pie Kremļa armijas parādēs. Tieši armijas laikā arī gūti lielākie panākumi boksera karjerā, kam sekojis un turpinās trenera darbs.
“Ringa piektais stūris” nav stāsts par Vasiliju, bet daudz vairāk par boksu Latvijā un arī pasaulē. Sākot no pirmsākumiem, turpinot ar mazāk zināmiem faktiem par PSRS laiku notikumiem, beidzot ar pasaules boksa leģendām. Tad vēl boksa taktikas izvērtējumi, trenera darba specifikas analīze un vēl, vēl, vēl. Grāmatā ir unikāli stāsti, fakti un fotogrāfijas.
Vilciena svarīgā loma
“Vasilijs ir boksa fanātiķis no galvas līdz kājām. Pagājuši daudzi gadi, bet bokss viņam joprojām ir svarīgākais. Viņa draugi ir aizgājuši no tā projām, bet Vasilijs joprojām domā par saviem treneriem, draugiem, audzēkņiem,” “Latvijas Avīzei” stāsta Daina Grīnhofa.
“Es jau smejos, lai par ko Vasilijs sāktu runāt, beigās vienalga viņš nonāks pie boksa. Mēs ar viņu satikāmies pirms 27 gadiem. Pirms tam man nebija nekādas saistības ar boksu, varbūt televizorā biju kaut ko redzējusi. Šobrīd es esmu tajā visā labprātīgi iesaistījusies, jo saprotu, ka tā ir bezgala interesanta pasaule. Pati esmu filoloģe, latviešu valodas skolotāja, grāmatu redaktore, līdz ar to mana ikdienas pasaule ir citāda.
Vasilijs mani ņēma līdzi uz sacensībām, tur arī sapazinos ar tiem cilvēkiem, kas minēti grāmatā. Tā bija cita pasaule, tik interesanti cilvēki.
Sākumā tikai klausījos, bet tad reiz Vasilijam ieminējos, ka viņš par to visu varētu uzrakstīt. Viņš sāka lēnām.”
Pats Vasilijs saka, ka rakstīt sācis tikai un vienīgi Dainas iespaidā. Tas sācies vilcienā. “Braucu no Rīgas uz mājām un uz dažādām lapiņām sāku pierakstīt savas atmiņas un pieredzes stāstus. To lēnām apkopojām. Bez Dainas nekas nebūtu sanācis, viņa ir galvenā šajā stāstā,” vairākkārt man uzsver Vasilijs, kura dzimtā valoda ir krievu.
Viņš ļoti labi runā latviski, bet pats atzīst, ka ar rakstību nav tik labi gājis. Tas nu bijis Dainas lauciņš.
“Garumzīmes viņam neeksistē, vārdu secība kā krievu valodā. Viņš rakstīja gan krievu, gan latviešu valodā. Tad ķēros klāt viņa piezīmēm, un rezultāts ir šis mūsu kopdarbs. Pirms daudziem gadiem bija grāmata krievu valodā, bet tā nebija pārāk kvalitatīva. Tad teicu, uztaisām kārtīgi, latviešu valodā. Pakāpeniski sākām strādāt, grāmata tapa aptuveni desmit gadu laikā. Ne jau diendienā strādājām, bet lēnām, jo bija daudz papildinājumu.
Sakrita, ka šogad boksam ir simtgade, Vasilijam teicu, sasparojamies un izdarām līdz galam. Saņēmāmies un paveicām.
Es nepretendēju uz to, ka esmu grāmatas autore, bet Vasilijam tas bija svarīgi. Viņš jau man visu laiku saka, ka esmu visskaistākā un gudrākā,” smejot bilst Dainas kundze.
“Man patīk boksa cilvēki. Viņi ir lieliski, tādi stāsti, likteņi. Pirms tam kā jau skolotāja biju vairāk grāmatu pasaulē, bet te pavisam cits stāsts.
Sviedri, adrenalīns, arī asinis. Bokseri paši smej, ka tas ir kā stallī, un varu teikt, ka tā ir – kā zirgu stallī. Bet tas pievelk.
Nekad nedomāju, ka kādreiz atstāšu Rīgu, vēl mazāk domāju, ka man būs saistība ar boksu. Dzīve ir neprognozējama un tāpēc skaista. Mums Lielvārdē abiem ļoti patīk. Mēs iepazināmies vilcienā, jo mums bieži sanāca braukt kopā. Viņš mani bija noskatījis un lēnām sāka aplidot. Pusotru gadu viss notika tā lēnām, bet ļoti skaisti. Nu jau 27 gadus esam kopā. Sākums bija lēns, bet tad sapratām, ka jābūt kopā. Vasilijs ir ļoti strādīgs, uzticams, nav sveša humora izjūta. Pēc tam kad jau bijām kopā, viņš arī atgriezās boksā, uz ko viņu arī pabikstīju. Vasilijs pabeidza Latvijas Sporta akadēmiju, ieguva trenera diplomu, kas bija svarīgi. Strādāja arī par masieri, kur viņš ir sava amata meistars,” par dzīvesbiedru stāsta Daina.
Teātra skatuve un darbs ar bērniem
Vasilijs patiesi ir liels stāstītājs, un, šķetinot atmiņu dzīpariņu, viņš atplaukst un ik pa laikam piesaka, šo labāk nepublicējam, tas pārāk personisks stāsts. Ne tikai bokseris, treneris un masieris, bet savulaik arī aktieris. Šeļepjonoks kāpis arī uz teātra skatuves, piedaloties Dailes teātra izrādē “Lidojums pāri savannai Mr. Spoguļa helikopterā”, kas tapa pēc Džeka Londona stāsta “Gabals gaļas”. Kopā ar Ivaru Kalniņu un Regnāru Vaivaru.
Sākumā izrādei piesaistīts kā konsultants, bet pēc tam arī pats kāpis uz skatuves kā trenera lomas tēlotājs.
Arī te pirkstu pielikusi Daina, kas pamudinājusi dzīvesbiedru piezvanīt uz teātri. Izrādes pirmizrādē klāt bijis arī Aloizs Tumiņš. Vasilijs un Daina ar Tumiņu bijuši tuvi līdz pat leģendas nāves brīdim. Vasiliju pēc Tumiņa trenēja Vladimirs Tretjaks, kuram bijusi lielākā loma viņa sasniegumos, kā arī Žanis Dzenis. Grāmatas tapšanā liels ieguvums bijušas tieši Dzeņa savulaik rakstītās dienasgrāmatas un saglabātās fotogrāfijas, kuras Vasilijam un Dainai nodevis Žaņa dēls Juris.
Zīmīgi, ka, “Latvijas Avīzei” sazinoties ar Vasiliju, tieši tobrīd pie viņa ciemojās Juris, kurš arī pauda gandarījumu, ka “Ringa piektais stūris” ir neizdzēšams ieraksts Latvijas boksa vēstures apzināšanā. Te jābilst, ka Žanis Dzenis pagājušā gadsimta sākumā sešus gadus pavadījis Austrālijā, kur strādājis un boksējies, bet tad atgriezies dzimtenē un audzinājis boksa jauno maiņu.
Vasilijs joprojām trenē. Tagad ar Covid-19 ir liels juceklis. Pirms tam bija 20 bērni, bet tagad nāk mazāk, jo treniņiem jābūt individuāli.
Tomēr bērni nāk un grib trenēties. Lielvārdē sporta veids numur viens ir florbols, bet arī Vasilijam ir savi audzēkņi, pēdējos gados pamatskolas puiši un meitenes.
“Vīruss mūsu darbu ir nobremzējis, bet tāpat nāk bērni. No trešajai līdz sestajai klasei. Viņiem patīk, un es esmu laimīgs, ka varu darboties,” atzīst Vasilijs, kurš pats savulaik pārdzīvojis veselības problēmas ar muguru, bet dakteris Ruks savedis viņu kārtībā. Tagad veselība turas, jo Vasilijs un Daina rosās pa savu dārziņu, kur aug ziedi.
“Puķes tagad ir mans jaunais hobijs,” piebilst Vasilijs, kurš savulaik patrenējis arī Dmitriju Šiholaju, to pašu, kurš šobrīd trenē Mairi Briedi.
“Tas ir kas unikāls Latvijas boksā,” par Briedi saka Vasilijs, kurš grāmatas sākumā piebildis, ka par Mairi grāmatā nav rakstījis, jo tas jādara kādam citam, kurš viņu labāk zina.
Vasilijs ir laimīgs, ka sevi veltījis boksam, un nedomā apstāties, jo bokss un Daina ir visa viņa dzīve.
