Kāpēc, neko nemainot, no 2022. gada iedzīvotājiem ievērojami pieaugs nekustamā īpašuma nodokļa slogs 5
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns aicina pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ņemot vērā Valsts zemes dienestā (VZD) no 2022. gada 1. janvāra plānoto kadastrālo vērtību krasu celšanos pilnīgi visiem nekustamiem īpašumiem.
Vajadzību radikāli grozīt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību Jānis Bordāns nepiekusdams sludina jau kopš pagājušā gada jūlija, kad valdībai tika iesniegti grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”.
Pēc tieslietu ministra priekšlikuma, par tā dēvētajiem primārajiem mājokļiem, tostarp zemi un uz tās uzceltajām dzīvojamām ēkām, kurās īpašnieki deklarējuši pastāvīgo dzīvesvietu un
kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, nodoklis to īpašniekiem nebūtu jāmaksā vispār.
Par šo mājokli tas nebūtu jāmaksā arī tad, ja šiem īpašniekiem vēl pieder, piemēram, vasarnīca vai zemes gabals kādā novadā. Savukārt nodokli rēķinātu, balstoties uz VZD īpaši noteiktu vērtību, kas būtu piektdaļa no īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības.
No 2022. gada 1. janvāra šo “specvērtību” nodokļa aprēķinam noteiktu: ģimeņu privātmājām, dzīvokļiem daudzstāvu dzīvojamos namos neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav sadalīti atsevišķos īpašumos, un dzīvojamās apbūves zemei.
Toties iedzīvotāju ienākuma nodokļa par kapitāla pieaugumu, valsts un pašvaldības zemes nomas, kompensāciju par saimnieciskās darbības apgrūtinājumu aprēķini balstītos uz kadastrālo vērtību.
Kadastrālo vērtību krasai celšanai, pēc VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākās metodikas ekspertes Elzas Muraševas teiktā, esot vairāki iemesli.
Pirmkārt, pēdējoreiz kadastrālās vērtības tika pārskatītas 2012. gadā.
Bet aizvadītajos gados nekustamo īpašumu cenas tirgū ir cēlušās. Jaunās prognozētās kadastrālās vērtības, kuras pašlaik ikviens īpašnieks var aplūkot VZD uzturētajā vietnē “kadastrs.lv”, jau balstās uz 2019. gada 1. jūlijā apkopotajiem nekustamā īpašuma tirgus datiem.
Otrkārt, 2017. gada 18. maijā no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma izsvītrots pants, kas paredzēja kadastrālo vērtību atbilstību 85% apmērā no īpašumu tirgus vērtībām. Turpmāk tām jāatbilst tirgus vērtībām 100% apmērā. Līdz šim VZD gan nav īpaši pūlējies izpildīt šo likumā noteikto.
Tagad paši atzīst, ka pēc 2000. gada un īpaši vērtīgām apbūves zemēm pie ūdeņiem kadastrālais novērtējums ir krietni mazāks nekā to tirgus vērtība.
Iznākumā lepno savrupnamu īpašnieki līdz šim maksājuši mazāku nodokli nekā līdzās esošo pieticīgi celto ēku īpašnieki.
Tagad tieslietu ministrs sola šo netaisnību labot, lai par lepniem mājokļiem to īpašnieki maksātu lielāku nodokli nekā pieticīgi celto dzīvojamo ēku īpašnieki. Ieviešot “specvērtību” nodokļa aprēķinam, pēdējiem kadastrālais novērtējums un attiecīgi nodoklis vairs necelšoties uz tuvākajā apkārtnē veikto dārgo darījumu rēķina.
Piemēram, pēc 2000. gada būvētajiem dzīvokļiem tas ir vien 30% apmērā, bet agrāk celtajiem – 49% apmērā no tirgus vērtības. Savukārt apbūvētas zemes kadastrālais novērtējums ir 61% apmērā no tirgus vērtības.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna biroja vadītājs Aldis Bukšs uzskata, ka Finanšu ministrijai jau līdz šī gada beigām būtu jātiek skaidrībā, kāds nodoklis un kam būs jāmaksā. Neko nemainot, no 2022. gada iedzīvotājiem ievērojami pieaugs nekustamā īpašuma nodokļa slogs, ko nedrīkstētu pieļaut.
Tā kā nākamā gada 1. jūnijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, tas varētu aizkavēt politiķus izlemt. Tāpēc, viņaprāt, laika nekustamā īpašuma nodokļa reformai esot palicis gaužām maz.
