Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Pašlaik sabiedrībā valda neziņa galvenokārt par to, kāds būs īpašuma nodoklis un kam tas būs jāmaksā.”
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Pašlaik sabiedrībā valda neziņa galvenokārt par to, kāds būs īpašuma nodoklis un kam tas būs jāmaksā.”
Foto: Evija Trifanova/LETA

Bordāns rosina nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēli nodot Tieslietu padomes rokās 1

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) rosina nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēli uzticēt Tieslietu padomes izveidotai pretendentu vērtēšanas komisijai, atsakoties no esošās kārtības, kad piemērotāko kandidātu izvēlas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, aģentūra LETA noskaidroja Tieslietu ministrijā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Lasīt citas ziņas

Ministrs ir iesniedzis Tieslietu padomes priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam vairākus priekšlikumus ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procesa pilnveidei.

Bordāns uzskata, ka ģenerālprokurora amata pretendentu atlases kārtībai būtiski jāatšķiras no tās, kāda tā ir bijusi līdz šim. Ģenerālprokurora amata piemērotākā kandidāta izvēle ir jānodod koleģiālai institūcijai – Tieslietu padomei, pārliecināts ministrs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa priekšlikums izmaiņām Prokuratūras likumā paredz, ka pretendents savu kandidatūru piesaka personīgi bez starpniekiem. Savukārt Tieslietu padome izveido pretendentu vērtēšanas komisiju un nosaka vienotus kritērijus. Tad komisija novērtē visus pretendentus un virza tos izskatīšanai Tieslietu padomē. Pēc tam padome piemērotāko kandidātu virza uz Saeimu apstiprināšanai amatā.

Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās Augstākās tiesas priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

Saskaņā ar patlaban likumā noteikto ģenerālprokurora iecelšanas kārtību ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās ir jāiesniedz pieteikumi Augstākās tiesas priekšsēdētājam.

Atbilstoši tagad spēkā esošajai kartībai šie pieteikumi būtu jāiesniedz līdz 11.aprīlim. Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājam līdz 11.maijam jāiesniedz savu priekšlikumu Saeimai.

Lai varētu savlaicīgi apstiprināt jauno kārtību pirms nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta atlases procedūras uzsākšanas, priekšlikumi ir iesniegti izskatīšanai Tieslietu padomē un tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai.

Tieslietu ministrs ir pārliecināts, ja ģenerālprokurora amata kandidātu atlases process kļūs atklāts un caurskatāms, tas vairos sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai kopumā.

Nākamgad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Bičkovičam – 15.jūnijā un Ērikam Kalnmeieram – 11.jūlijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.