1929. gada 9. februārī. “Ļitvinova protokols” 0

Pirms 90 gadiem Latvijas, Igaunijas, PSRS, Polijas un Rumānijas pārstāvji Maskavā parakstīja tā saukto Maskavas jeb Ļitvinova protokolu, kas noteica, ka attiecības šo valstu starpā regulē Briāna–Kelloga pakts (parakstīts 1928. gadā 27. augustā Parīzē) par atteikšanos no kara kā instrumenta starptautisko konfliktu regulēšanā.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Aicinātas tika arī Somija un Lietuva, taču tās atteicās pievienoties. Lietuva – teritoriālo domstarpību dēļ ar Poliju.

Dokuments tika nosaukts tā iniciatora – PSRS ārlietu tautas komisāra vietnieka Maksima Ļitvinova vārdā. Latvija gan vēl nebija ratificējusi Briāna–Kelloga paktu, taču Rīga nolēma parakstīt protokolu vēl pirms 13. februārī gaidāmās ratifikācijas Saeimā. Latvijas vārdā “Ļitvinova protokolu” parakstīja sūtnis PSRS Kārlis Ozols.

CITI ŠOBRĪD LASA

Maskava gan nebija atmetusi plānus pakļaut savai ietekmei mazās robežvalstis, tomēr vēsturnieki atzīst, ka tajā brīdī tas bijis diezgan būtisks diplomātiskais faktors, kas ļāvis Latvijai un Igaunijai nedaudz uzelpot par savu robežu un neatkarības drošību.

Problēmas palika, jo Ļitvinova iecerētā vienošanās, kas atbilda arī tā brīža Maskavas interesēm, nebija starptautiskās Rietumu lielvalstu garantijas, pēc kurām 20.–30. gados, atskatoties uz draudiem no Vācijas un PSRS, tā tiecās Latvijas diplomātija. Tas bija risinājums tikai īsam brīdim.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.