1709. gada 24. februārī. Dzimis mehānisko rotaļlietu ģēnijs 0
Pirms 310 gadiem Grenobles cimdu meistara ģimenē piedzima nākamais Francijas Zinātņu akadēmijas loceklis, mehāniķis un izgudrotājs Žaks de Vokansons (1709–1782), kurš dižciltīgā titulu tāpat kā sabiedrības apbrīnu un cieņu izpelnījās, pateicoties talantam.
Tēvs vēlējies, lai Žaks kļūtu par pulksteņmeistaru, taču puisis tiecās pēc inženiera zinībām. Jau 1727. gadā viņš Lionā atvēra savu darbnīcu, kurā konstruēja dažādas mehāniskās rotaļlietas.
Vokansona radītās mehāniskās dzīvnieku un cilvēku figūras tam laikam bija sensacionālas. No vara izgatavotā pīle sita spārnus un uzknāba graudus, dzēra ūdeni un pat nokārtoja dabiskās vajadzības.
Īsts meistardarbs bija mehāniskais fleitists cilvēka augumā, kurš spēja nospēlēt divus skaņdarbus, pateicoties iemontētam zobratu, atsperu un plēšu mehānismam, kas kustināja muzikanta pirkstus vajadzīgā secībā.
Trīs gadus pēc tam, kad Vokansons bija mehānisko muzikantu demonstrējis Parīzē, Francijas karaļa Luija XV ministrs kardināls Flerī iecēla viņu par karalisko zīda manufaktūru šefinspektoru. Šajā amatā 1745. gadā izgudrotājs konstruēja pusautomātiskās stelles, kuras 19. gadsimta sākumā uzlaboja jau cits meistars, radot apvērsumu tā laika tekstilrūpniecībā.
Vēl viens Vokansona meistardarbs ir ķēde, kuras posmi sastiprināti tādējādi, ka, neskatoties uz samērā mazo metāla stieples diametru, tie izturēja krietni lielāku svaru nekā tradicionālā ķēde.
Žaku de Vokansonu dažkārt piemin kā vienu no robotikas celmlaužiem, kaut gan mūsdienās ar robotu parasti tomēr saprot programmējamu elektronisku, nevis tīri mehānisku ierīci.
