Brauciens ar skrejriteni beidzas ar nāvi un divu gadu cietumsodu 11
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Kurzemes rajona tiesa Saldū par sadursmi ar skrejriteņa vadītāju, kurš gāja bojā, notiesāja automašīnas šoferi Aigaru K. ar divu gadu cietumsodu nosacīti. Šoferis vainu atzina un par sodu vienojās ar prokurori Revitu Freibergu. Tiesnesei Ilzei Apsei vajadzēja to tikai apstiprināt.
Aigars 2019. gada 13. novembrī dienas vidū vadījis busiņu “Fiat Ducato” pa uzņēmuma teritoriju Saldus pagastā. Piebraucis pie ceļa Ventspils–Saldus (104. kilometrs), viņš grieza pa kreisi Saldus virzienā un nepamanīja, ka no Saldus pa galveno ceļu ar skrejriteni “FLJ New Electric Scooter” brauc Mārtiņš.
Skrejriteņa braucējs ietriecās busiņa sānos, salauza daudzas ribas un guva smagus iekšējo orgānu bojājumus, kā rezultātā nomira.
Pēc manā rīcībā esošās informācijas, skrejriteņa ātrums bijis ap vai pat virs 50 km/h, konkrētais modelis varot sasniegt pat 80 km/h ātrumu.
Kā mopēds vai motorollers
Satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis skaidro, ka pēc būtības šādam skrejritenim kā transporta līdzeklim uz ceļa nemaz nevajadzētu atrasties. Kamēr skrejriteņa statuss likuma normās nav mainīts, tikmēr gan tagad, gan toreiz pirms gada tas skaitās sporta inventārs, ar kuru nedrīkst pārvietoties ātrāk kā ar 25 km/h.
Arī Ceļu satiksmes drošības direkcija jau agrāk skaidrojusi, ka elektriskie skrejriteņi (arī skūteri u. tml. pārvietošanās līdzekļi), ja to ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, ir sporta un atpūtas inventārs.
Bet tie elektriskie skrejriteņi, kuru maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h vai jauda ir lielāka par 0,25 kW, pēc normatīvajiem aktiem ir pielīdzināmi mopēdiem.
“Diemžēl likumdošana nespēj tikt līdzi laikam. Ja paskatās uz šādu skrejriteņu braukšanas ātrumu, tad tas atbilst motorolleram, kam ir attiecīgs tehniskais aprīkojums, nepieciešama civiltiesiskā apdrošināšana, numurs un braucējam – ķivere.
Viena no lielākajām problēmām, ka skrejritenim nav tādu tehnisku iespēju nobremzēt kā motorolleram. Tāpēc uzskatu, ka šāda tipa braucamajam maksimālo ātrumu vajadzētu ierobežot līdz 25 kilometriem stundā,” skaidro O. Irbītis.
Negadījumu skaits aug
Satiksmes ministrija likumprojekta anotācijā minējusi, ka 2018. gadā Valsts policija fiksējusi trīs ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīts elektroskrejritenis, ievainotas divas personas. Bet 2019. gada desmit mēnešos (līdz novembrim) policijā bija fiksēti jau 53 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainotas 35 personas, divas personas gājušas bojā.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas komandieris Leonīds Tarabans sarunā ar Latvijas Radio arī apliecinājis, ka statistika Latvijā šobrīd nav optimistiska: “Šogad visā Latvijā jau reģistrēti 84 negadījumi, no tiem 62 – ar cietušajiem. Pērn gājuši bojā divi – viens Vidzemē un viens Kurzemē, šogad viens Vidzemē.”
Likuma grozījumi top lēni
Kopš skrejriteņi pasaulē kļuvuši ļoti populāri, ar regulējumu radīšanu neiet viegli daudz kur. Ir valstis, kur tiem aizliegts atrasties uz brauktuvēm, tiem tiek noteikti ierobežojumi arī uz ietvēm, jo ir apdraudēti gājēji.
Arī Latvija gatavo likumisku pamatu elektroskrejriteņu drošai dalībai ceļu satiksmē. “Elektroskrejritenis ir piemērots galvenokārt izmantošanai tikai pilsētās (uz gājēju ietvēm, velosipēdu joslām, brauktuves, parkos, skvēros u. c.), kur priekšroka būtu jādod gājējiem, sabiedriskajam transportam.
Prioritāri elektrisko skrejriteņu lietotājiem būtu jāizmanto velosipēdiem paredzētā infrastruktūra,
taču atbilstošas infrastruktūras trūkums vietās, kur plaši tiek lietoti elektroskrejriteņi, ir iemesls, kādēļ ir jāievieš regulējums, kas ietvertu tiešas prasības elektroskrejriteņu iekļaušanai kopējā ceļu satiksmē,” pamato Satiksmes ministrija.
Taču darbs ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā neiet raiti – Satiksmes ministrijas jau gada sākumā sagatavotais grozījumu projekts valdībā tika izskatīts maijā, bet tagad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavojusi alternatīvu projektu, ko pirmajā lasījumā atbalstīja 30. septembrī. Lai Ceļu satiksmes likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.
Grozījumos likumā paredzēts iekļaut elektroskrejriteņa definīciju, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam, un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.
Plānots noteikt, ka braukt ar skrejriteni varēs vecumā no 14 līdz 17 gadiem, ja personai būs velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nebūs nepieciešamas.
Tāpat paredzēts papildināt Ceļu satiksmes likumu ar prasību, ka arī elektroskrejriteņu vadītājam alkohola koncentrācija asinīs nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles.
Par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem paredzēts piemērot tādus pašus administratīvos sodus kā velosipēdistiem.
Ne ātrāk par 25 km/h
Tā kā skrejriteņu lietotāju rīcībā šobrīd ir arī tādi braucamie, kuru maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 25 kilometrus stundā, tad Ceļu satiksmes likumā plānots precizēt ietverto velosipēda definīciju, papildus nosakot, ka “velosipēda, kas ir aprīkots ar elektromotoru, maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā un jauda nevar būt lielāka par 1 kW līdzšinējo 0,25 kW vietā”.
Tāpat ietverts nosacījums, “ka elektriskajai piedziņai ir jāatslēdzas, ja vadītājs nemin pedāļus vai negriež rokturus vai ja ātrums sasniedz 25 km/h”.
