“Brīnums nenotika”: producents, filoloģijas doktors Juris Millers zaudējis savu tēti, kuram neizdevās uzveikt Covid-19 izraisītās blaknes 39
Šorīt, 17.februārī filoloģijas doktors un lektors, producents Juris Millers sociālajā vietnē “Facebook” ierakstīja, ka mūžībā ir devies viņa tētis.
Viņš raksta:
“Dmitrijs Millers. 2.2.1932.-17.2.2021. Brīnums nenotika. Pēc smagas cīņas ar Covid-19 radītajām blaknēm, savas dzīves 90. gadā, šorīt 5.50 stāja pukstēt tēta sirds.”
To, ka tētis ir inficējies ar Covid-19 vīrusu, Juris rakstīja jau 11.februārī un sociālajos tīklos vaicāja pēc padoma, kā tādā situācijā vajadzētu rīkoties.
Toreiz Juris Millers dalījās savās pārdomās:
“VAI SLIMNĪCA DRĪKST IZRAKSTĪT COVID SLIMNIEKU?
Sirds ir pārāk pilna, tādēļ laikam jāizstāsta notiekošais, varbūt paliks vieglāk, jo turēt to visu sevī vairs nav spēka.
Nedēļu pirms tēta 89. dzimšanas dienas viņu aizveda uz slimnīcu. Abpusējais plaušu karsonis. Ārsti teica – būs jāpaliek “Stradiņos” vismaz 2 nedēļas. Protams, uzņemot slimnīcā viņam tika veikts Covid-19 tests. Rezultāts – negatīvs. Tobrīd šī ziņa bija kā mazs atvieglojums, jo tētis jau ilgāku laiku ir praktiski nestaigājošs un dzīvoja mājās. Dienu pirms viņa dzimšanas dienas – zvans no slimnīcas – rīt rakstīšot ārā un atvedīs mājās.
Tobrīd nodomāju – kā mainījies medicīnas serviss slimnīcā – pacientus pat nogādā mājās (te atcerējos gadījumu, kad naktī, ierodoties slimnīcā, tur bija kāda veca kundze, kas raudāja, jo tika izlikta ziemas laikā no slimnīcas un nevarēja nokļūt mājās Olainē. Aizvedu viņu toreiz. Visu ceļu raudāja un neticēja, ka kāds to tāpat vien dara viņas labā).
Mans prieks bija visai īss – tēti tieši viņa dzimšanas dienā atveda. Trīs slimnīcas sanitāri viņu ienesa dzīvoklī, jo viņš pats kustēties vairs nevarēja. Izraksts mani šokēja – tajā rakstīts, ka pacientam ir Covid-19.
Vakar runāju ar labu draugu, mediķi – objektīvi skatot, 100% nav iespējams pierādīt, ka tieši slimnīcā viņš tika pie Covid-19, taču ja no mājas neizejošam cilvēkam iestājoties slimnīcā tests ir negatīvs, bet izrakstoties – pozitīvs, ir par ko aizdomāties, vai ne?
Un te man radās nopietns jautājums – kā slimnīca vispār drīkstēja izrakstīt pacientu ar pozitīvu Covid testu? Nākošajā dienā man zvanīja no slimnīcas kāda sieviete – nosauca sevi par ārsti (uzvārdu tobrīd nepiefiksēju), kas uztrauktā balsī skaidroja, ka notikusi kļūda – viņam Covid tomēr neesot. Tomēr esot jāizolē un jākontaktējas tikai maskā. Atviegloti nopūtos, lai gan dokumenti saka ko citu.
Pirmās dienas šķita, ka varbūt izķepurosies, bet nu jau vairākas dienas tēta ķermenis bija te, bet gars – kaut kur tuvumā. Aizvakar no emocionālā stresa noģība mamma. Viņu uz grīdas atrada kaimiņi, izsauca NMPD, kas viņu aizveda uz slimnīcu. Paldies mediķiem. No sirds. Nākošajā dienā viņu atveda mājās. Ar pozitīvu Covid testu izrakstā. Protams, vīruss neatskaitās, no kā un kur pielipis, taču domāju, nav jābūt epidemiologam, lai šajā gadījumā loģiski izsekotu ķēdīti -slimnīcā ievieto cilvēku bez Covid, izraksta ar Covid, tālāk Covid konstatē viņa aprūpētājai, kurai nu jābūt pašizolācijā.
Tēti vakar atkal aizveda uz slimnīcu. Cerības ir niecīgas. Bet varbūt notiks brīnums. Uz to arī jācer.
Bet kā vispār drīkstēja no slimnīcas izrakstīt pusizārstētu abpusējā plaušu karsoņa pacientu ar jaunu [visticamāk – slimnīcā iegūtu] diagnozi Covid-19, man joprojām nav skaidrs. Ja šādi tiek pavairota slimības izplatība sabiedrībā, mēs vēl ilgi netiksim pie normālas dzīves. Bet to laikam sauc par “kara medicīnu”, kad pacienti tiek šķiroti, lai atbrīvotu gultas cerīgākiem un jaunākiem…”
