Britānija noraida ES noteikumus: Londona grib pati lemt likumus 0
Britānija nepieņems noteikumus no Eiropas Savienības puses kā daļu no brīvās tirdzniecības vienošanās pēc breksita, bet noteiks pati savus standartus tirdzniecībai, pat ja tas nozīmētu atteikties no privileģētas piekļuves ES vienotajam tirgum, paziņojis Britānijas premjerministra Borisa Džonsona Eiropas lietu padomnieks Deivids Frosts.
Uzrunā Briseles Brīvajā universitātē, kur viņu klausījās arī daudzu ES valstu diplomāti,
Frosts sacīja, ka Londona nesekos ES uztieptiem “vienādlīmeņa spēles laukuma” noteikumiem.
Frosts teica, ka Londona vēlas tāda veida tirdzniecības vienošanos, kādu Brisele noslēgusi ar Kanādu. Ja vienošanās netiktu noslēgta, tad pēc breksita pārejas perioda beigās Britānija un ES tirgotos savā starpā pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem.
Frosts apgalvoja, ka Britānijai nav nodoma būt par zema regulējuma ekonomiku. Viņš kā vienu piemēru minēja atbalstu “ražām, kas atspoguļo mūsu pašu klimatu, nevis likumus, kuriem paredzēts atspoguļot augšanas apstākļus Francijas vidienē”. Frosts teica, ka nākamnedēļ nāks klajā ar rakstisku dokumentu, kurā būs izklāstīts Britānijas viedoklis par to, kā darbotos brīvās tirdzniecības vienošanās ar ES.
Frosts sacīja, ka Britānija nelūgs pagarināt pārejas posma termiņu pēc 31. decembra.
Dažas ES dalībvalstis, īpaši Francija, mudina panākt pēcbreksita vienošanos, saskaņā ar kuru Britānijai vajadzētu piekrist ES uzraudzītam regulējumam. Britānijas kaimiņvalstis grib, lai turpinātos to zvejnieku piekļuve britu ūdeņiem un lai Londona piekristu nepazemināt ES noteiktos darba un vides standartus.
Briseles amatpersonas apšauba, ka brīvās tirdzniecības vienošanos iespējams noslēgt astoņu mēnešu laikā, jo tam lielākoties bijuši vajadzīgi gadi.
Eiroparlamenta deputāts un bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstats paziņojis, ka, “lietojot britu pieeju, būs vajadzīgs velnišķīgs darbs, lai panāktu sekmīgu iznākumu sarunās”. Viņaprāt, nav laba doma turpināt sarunas par nākotnes attiecībām, it kā Britānija un Eiropa atrastos uz divām dažādām planētām, jo tās ir ģeogrāfiski tuvu viena otrai.
Londonas mērs Sadiks Hans, kurš arī bija ieradies Briselē, kopējā preses konferencē ar Verhofstatu aicināja ES piešķirt Eiropā dzīvojošajiem britiem, kas to vēlētos, “asociētu ES pilsonību”. Šādu priekšlikumu Verhofstats bija izteicis jau 2016. gadā, taču pēc breksita tas būtu pretrunā ar ES līgumiem.
