Medniekstāsti. Pirmais bronzas briedis 0
Pirmā lielā trofeja ir neatkārtojama un atmiņas par tās iegūšanu saglabājas līdz pat mūža beigām. Kārlis ir jaunais mednieks, kurš ilgi gaidīja savu pirmo bulli, laidis garām daudzus, jo pirmo gribējis nomedīt pareizi.
Kad dzinējmedībās bijusi iespēja, izskrējis bullis ar t. s. spīli galā, Kārlis beidzot spiedis sprūda mēlīti, būdams pārliecināts, ka šis būs selektīvi pareizi nomedīts bullis. Tomēr, kad trofeja aplūkota tuvāk, izrādījās, ka kronim ir vēl viens pavisam maziņš žuburiņš, ko pa gabalu nebija iespējams saskatīt. Arī Kārļa kolēģis apgalvoja – kad briedis skrējis garām, pa gabalu bijusi redzama tikai spīle. Nepatīkams pārsteigums, bet tik un tā – pirmie bronzas ragi iegūti.
Tomēr tas nebija vienīgais pārsteigums. Kad Kārlis sācis dīrāt medījumu, atklājies, ka tā galvā atrodas gludstobra Brenneke lode. Dzīvnieks bijis ievainots, bet pavisam nesaprotamā vietā.
Galvā, teju vai precīzi starp ragiem.
Kārlis lēš, ka nav saprotams, kādā leņķī šauts, lai trāpījums būtu tieši tur. No augšas, no torņa, uz prom skrejošu? Varbūt tas bijis kāda maliķa darbs?Grūti pateikt, bet šajā gadījumā atklājusies kāda šāvēja pilnīgi neētiskā rīcība, visticamāk, šaujot uz prom skrienošu dižmedījumu. Tas ir ne tikai neētiski, bet arī necienīgi. Toties Kārlis ieguvis vērtīgu trofeju un interesantu medniekstāstu.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
