Attēlā baltvēderis (Anas penelope), ko ir ļoti viegli sajaukt ar brūnkakli.
Attēlā baltvēderis (Anas penelope), ko ir ļoti viegli sajaukt ar brūnkakli.
Foto – Kate Šterna

Aicina medniekus ziņot par nomedītajiem ūdensputniem 0

Varētu domāt, kas tur īpašs, – nomedīji pīli. Kam tas būtu jāzina, ko no tā var secināt? Taču nē, ūdens putnu populācijas novērošana, nomedīto putnu uzskaite, apskate, sugas, vecuma un dzimuma konstatēšana un šīs informācijas nosūtīšana pētniekiem ir ļoti varīgs darbs. Tas nav ne grūts, ne laikietilpīgs, taču tā nozīmi mednieku sabiedrībai kopumā ir grūti pārvērtēt. Faktiski, tas ir viens no paņēmieniem, ka ikviens indivīds var ietekmēt situāciju vai saglabāt to nemainīgu. Šobrīd uz jautājuma ir brūnkakļa liktenis. Pašlaik brūnkakļu populācija samazinās, tādēļ valda satraukums par šīs sugas populācijas stāvokli.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Pīļu medību sezona rit jau pusmēnesi un 15.septembrī sāksies arī zosu medības. Latvijas medniekiem šīs ir vienas no iecienītākajām medībām, tām gatavojas īpaši un velta daudz laika. Ir mednieki, kas nomedī desmit pīles pa sezonu, bet citiem medījumu skaits pārsniedz simtus. Vieni medī no krasta un pamatā iegūst merčus, bet citi brien vai iras pa meldrājiem ezeros, redz un nomedī arī citu sugu peldpīles un nirējas. Taču, neatkarīgi no iegūto putnu skaita un sugām, visus putnus vajadzētu identificēt, aprakstīt anketā un nosūtīt pētniekiem. Līdztekus nomedīto pīļu sugu, dzimuma un vecuma datiem, pētnieki lūdz sniegt arī informāciju par medību suņu izmantošanu medībās, par nozaudētiem putniem, mednieku skaitu katrās medībās un citus datus.

Anketa Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte 2017. gadā Zemkopības ministrijas mājas lapā, tur arī intrukcija par to, kā anketa aizpildāma. To var lejupielādēt un aizpildīt ikreiz, kad nomedīta kāda pīle. Datus ir jāsūta Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošajai pētniecei Dr. biol. Mārai Janaus. Adrese anketu sūtīšanai: [email protected]; Bioloģijas institūts, Miera iela 3, LV-2169 Salaspils. Projekts Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte tiek īstenots sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā sacīja Dr. biol. Mārai Janaus, viens no svarīgākajiem momentiem ūdens putnu populācijas monitoringā ir pīļu medību sezonas pirmās divas, trīs nedēļas. Šajā laika periodā nomedīto putnu vecuma struktūras apzināšana ļauj saprast, cik veiksmīgi šajā sezonā ligzdojušas vienas vai otras sugas pīles. Tātad pirmā un svarīgākā atskaite par nomedītajiem ūdens putniem jāsūta jau augusta beigās, septembra sākumā. Pārējos datus var sūtīt ūdens putnu medību sezonas beigās.

Sarunā ar M.Janaus izdevās uzzināt, ka vismaz mežapīļu populācija Latvijā nav apdraudēta. Tā ir stabila un pat pieaug. To pašu bioloģijas doktore sacīja par vietējo meža zosu populāciju. Turpretī, brūnkakļu (Aythya ferina) skaits samazinās. Viņa norādīja, ka nepieciešama lielāka mednieku aktivitāte, informējot pētniekus par medību rezultātiem. Iespējams, brūnkakļu ir vairāk un tie tiek nomedīti biežāk, tikai pētniekiem par to informācijas nav. Līdz ar to statistika nav pilnvērtīga un vismaz pagaidām cipari norāda uz to, ka brūnkakļu Latvijā kļūst mazāk. Viņa norādīja, ka brūnkakļu populācija visā Eiropā sarūk un šobrīd jau izskan jautājums par šīs sugas izņemšanu no medījamo sugu saraksta.

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu