Bunkus pirms slepkavības ieguldījis lielus līdzekļus, mēģinot kļūt par “ABLV bank” likvidatoru 0
Nogalinātais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms traģiskā notikuma centies izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai nonāktu “ABLV bank” likvidatora amatā. Notikušas tikšanās ar ASV diplomātiem un lobistiem, ieguldīti ievērojami finanšu resursi, un bijusi pat izveidota starptautiska likvidatoru komanda, šovakar vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Jau vēstīts, ka “ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Īsi pēc ziņojuma “ABLV Bank” piespiedu kārtā beidza savu darbību. Banku regulatoram bija jāizšķiras, vai “ABLV Bank” pašlikvidēsies un procesu vadīs bankas izvēlēti likvidatori un auditori, vai to likvidēs un divus miljardus eiro vērto “ABLV Bank” portfeli dalīs profesionāļi no malas.
“Nekā personīga” rīcībā nonākuši materiāli, kas liecina, ka
Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi,
lai par “ABLV Bank” likvidatoru izraudzītos tieši viņu.
27.februārī Bunkus lidoja uz Vašingtonu, lai viesnīcā tiktos ar bijušo ASV valdības un Baltā nama pārstāvi Deividu Merkelu. Viņš Džordža Buša administrācijā bijis viens no visaugstāk atalgotajiem darbiniekiem, ieņēmis augstus amatus Valsts kasē, Nacionālajā drošības padomē. Tā kā viņa pārziņā bija Eirāzijas un Eiropas starptautiskās attiecības, bieži izteicies jautājumos par Krieviju. Pēc darba valdībā, Deivids Merkels sniedz lobija pakalpojumus un viņa klients bijis arī Nils Ušakovs.
“Nekā personīga” neoficiāli tapis zināms, ka Bunkus bija noalgojis Merkelu, lai panāktu ASV iestāžu atbalstu Bunkus nokļūšanai “ABLV Bank” likvidatora amatā.
Bunkus par darbu Merkelam maksāja vairākus desmitus tūkstošu dolāru.
Bija pagājis jau pusotrs mēnesis kopš “ABLV Bank” kraha, tomēr FKTK joprojām kavējās ar gala lēmuma pieņemšanu. No sarakstes nojaušams, ka Bunkus saņēmis slepenu informāciju, ka FKTK dos priekšroku “ABLV Bank” pašlikvidācijai, pārvelkot svītru Bunkus plāniem.
Kā ziņots, Bunkus tika nošauts savā automašīnā “Range Rover” trešdienas, 30.maija, rītā plkst.8.40, Rīgā, pie Meža kapiem.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norādīja, ka, visticamāk, tā bijusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar Bunkus profesionālo darbību, bet nevar izslēgt arī citas versijas.
