Būs saprotamas mājaslapas 0
Atbilstoši 2016. gadā pieņemtajai ES Direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību jau kopš 23. septembra visām jaunajām mājaslapām, kas publicētas pēdējā gada laikā, bija jābūt digitāli piekļūstamām arī invalīdiem un senioriem. Savukārt no šā gada 23. septembra tādām jābūt jau pilnīgi visām publiskā sektora struktūru tīmekļvietnēm. Bet no 2021. gada 23. septembra noteikumi attieksies arī uz publiskā sektora struktūru mobilajām lietotnēm.
Latvijas plāns atšķiras
Latvijai gan ir mazliet cits plāns. Paredzams, ka 30. aprīlī darbu sāks jaunizveidotā iestāžu vienotā platforma, kā arī tiks prezentētas jaunas tīmekļvietnes 12 iestādēm, piemēram, Iekšlietu ministrijai, Iepirkumu uzraudzības birojam, Veselības inspekcijai u. c. Savukārt projekta otrajā fāzē paredzēts līdz 2021. gada 4. janvārim izveidot vēl 48 jaunas mājaslapas valsts tiešās pārvaldes iestādēm. Valsts kancelejas pārstāvis Artis Ozols sacīja, ka ieguvēji no jaunajām tīmekļvietnēm būs visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem kaut reizi būs nepieciešams iegūt kādu informāciju vai saņemt pakalpojumu no valsts pārvaldes iestādēm.
Ko Eiropas Savienība sagaida? Konkrētu standartu ieviešanu, lai mājaslapas un mobilās lietotnes kļūtu pieejamākas. Piemēram, attēliem jābūt ar parakstiem, kā arī lietotājam jāspēj mājaslapā pārvietoties, neizmantojot “pelīti”. Tāpat būs jāpublicē paziņojumi par katras mājaslapas un mobilās lietotnes pieejamību, kuri sastāvēs no pieejamības līmeņa vērtējuma, tostarp norādot, kāda veida saturs nav pieejams. Nedrīkst iztikt arī bez atgriezeniskās saites – tīmekļvietnēs jābūt izveidotai īpašai sistēmai, ko lietotāji varētu izmantot, lai norādītu uz pieejamības problēmām vai lūgtu sev nepieciešamo informāciju, kas pieejama nepiekļūstamā saturā.
Kā izskatīsies jaunās mājaslapas?
Mājaslapu izskats un informācijas izkārtojums būs vienādots – būs izveidota atpazīstama vide, kas ļaus vieglāk atrast informāciju dažādās mājaslapās. Izstrādātāji sola, ka mājaslapas būs veiksmīgi pielāgotas arī mobilajām ierīcēm. Šobrīd nereti nākas saskarties ar mājaslapām, kuras viedtālruņu ekrānos praktiski nav lietojamas.
Tīmekļvietnēs tiks nodrošināti dažādi krāsu kontrasti, tekstu lielumi. Vietnē varēs pārvietoties ar klaviatūras taustiņiem un informāciju varēs uztvert ar mašīnlasītāja palīdzību, kas nodrošinās informācijas piekļūstamību cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Aktuālā informācija tiks izcelta priekšplānā. Sākumlapā būs trīs satura bloki, kuros iestādes varēs ievietot vairākas saites uz informāciju, kas tīmekļvietnē ir ļoti pieprasīta vai arī kas tajā brīdī ir aktualitāte no iestādes puses.
Palīdzēs virtuālais asistents “Zintis”
Tīmekļa vietnēs paredzēts arī virtuālais asistents “Zintis”, kurš orientēsies saturā, ko tam iemācīs konkrētās iestādes darbinieki.
VARAM pārstāvji kā būtiskākos uzlabojamos aspektus izdalījuši, piemēram, valodas vienkāršošanu satura izklāstā, parakstu nodrošināšanu attēliem un videomateriāliem, pareizi programmētas satura vadības sistēmas ieviešanu, lai ekrāna lasītāji loģiskā veidā varētu nolasīt saturu (nodrošinot arī vieglu navigāciju), kā arī parūpēšanos par to, lai informācija ir pieejama dažādos veidos – ne tikai lasāma, bet arī redzama un dzirdama.
Ozols norādīja, ka projekta izstrādes laikā VK tikusies un veidojusi lietojamības testus ar dažādām lietotāju grupām. “Atsevišķos jautājumos esam iesaistījuši invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “Sustento”. Gandrīz 1600 cilvēki – tik daudz cilvēku piedalījušies lietojamības testos: gan satura kartīšu šķirošanā internetā, gan klātienes praktiskajos testos un intervijās. Tas ļāvis veidot projektu, balstot to ne tikai uz iestāžu tā sauktajām biznesa prasībām, bet arī uz lietotāju vajadzībām orientētu, kas ir būtiski.”
Veikumu sola uzraudzīt un vērtēt
Noprotams, ka ES nekādā īpašā veidā nekontrolē to, kā dalībvalstīm veicas ar mērķu sasniegšanu. Kā “LA” norādīja avots Eiropas Komisijā, “katras valsts ziņā ir tiesību aktu izstrāde par to, kā sasniegt šos mērķus. Tādējādi lielākā daļa īstenošanas un uzraudzības aspektu, kas noteiktas direktīvā, jāpilda pašām dalībvalstīm”. Direktīvā ir iekļautas sīki izstrādātas un ļoti specifiskas pārraudzības metodes, kas dalībvalstīm jāievēro.
VARAM sola, ka digitālās piekļūstamības prasības uzraudzīs. Līdz šim digitālā piekļūstamība vērtēta Latvijas e-indeksa pētījuma ietvaros, izmantojot automatizētu testu, kas sniedzis priekšstatu par satura piekļūstamību. Pēdējie rezultāti liecinājuši, ka lielākā iestāžu tīmekļvietņu daļa ir ar vidēju, augstu un visaugstāko atbildību. Nākotnē iestādēm izlases veidā būs ikgadēji jāveic vienkāršots tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pašvērtējums par atbilstību piekļūstamības prasībām. Savukārt VARAM izlases veidā ikgadēji veiks padziļinātu tīmekļvietņu un mobilo lietotņu auditu par atbilstību piekļūstamības prasībām.
Latvijā direktīvas izpildi uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet izpildi nodrošina Valsts kanceleja. Projekta budžets ir divi miljoni eiro, no kuriem 1,7 miljonus eiro sedz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
