Būs tilti vai nocietinājumi? Ko atnesīs Paskāls Donoho 0
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šomēnes pie eirogrupas priekšsēdētāja pienākumu izpildes stājās Īrijas finanšu ministrs Paskāls Donoho, kurš ieguvis mandātu uz divarpus gadiem.
Neformālās, taču svarīgās struktūras vadītāja krēsls diezgan negaidīti atbrīvojās pagājušajā mēnesī, kad tās līdzšinējais priekšsēdētājs Mariu Sentenu atstāja Portugāles finanšu ministra amatu un tātad arī eirogrupu.
Līdztekus Donoho uz vakanto vietu pieteicās Spānijas ekonomikas ministre, bijusī Eiropas Komisijas augsta ranga ierēdne Nadja Kalvinjo un Luksemburgas finanšu ministrs Pjērs Gramenja.
Katrs pretendents loloja noteiktas cerības iegūt uzvarai nepieciešamās vismaz desmit balsis no deviņpadsmit eirozonas atbildīgo ministru slēgtajā balsojumā, kas šoreiz noritēja attālināti. Pirmajā kārtā neviens vajadzīgo atbalstu neguva un liberālis Gramenja izstājās no sacensības, tomēr 9. jūlijā uzvarētājs kļuva zināms, un Paskāls Donoho varēja saņemt apsveikumus.
Eiropas Tautas partijas pārstāvja panākums liekas loģisks, jo labējais spārns ir kuplāk pārstāvēts arī eirogrupā. Taču prognozes drīzāk bija devušas priekšroku spāņu sociālistei Kalvinjo, kura baudīja arī Parīzes un Berlīnes labvēlību.
Gan ne pārāk afišētu, bet pietiekami neslēptu, lai pārējās valdības izjustu ko līdzīgu politiskam spiedienam. Turklāt dažu valstu nostāja līdz pat pēdējam brīdim esot bijusi svārstīga vai neskaidra. Un Kalvinjo izraudzīšana dotu iespēju izdarīt jaunu ierakstu ES vēstures annālēs – sieviete pirmo reizi nonāk eirogrupas vadībā.
Galu galā noteicošie izrādījās citi apsvērumi. Varbūt it īpaši par Eiropas Ziemeļiem nosacīti dēvēto valstu grupas iebildumi pret federālisma un eirozonas padziļinātas integrācijas, tai skaitā parādu kopīgošanas, idejām, ko aizstāv arī ieinteresētā Spānijas kreisā valdība.
Savukārt arvien noraida stingras budžeta disciplīnas piekritējas, sevišķi Nīderlande, Austrija, Zviedrija un Dānija. Šādos apstākļos konservatīvais dublinietis savas prasmīga sarunu vedēja reputācijas dēļ vairākumam šķita piemērotāks kandidāts, kas spēs rast kompromisu. (Pašā Īrijā pastāv koalīcijas valdība, kurā piedalās zaļie.)
Pēc ievēlēšanas viņš arī apsolīja, ka, būdams eirogrupas priekšsēdētājs, centīsies “veidot tiltus starp visām eirozonas valstīm un izvērst aktīvu dialogu ar tām, lai tādā veidā mēs panāktu konsensuālu pieeju”.
Tiesa, dialogs fiskālās politikas harmonizācijas jomā vienmēr bijis sarežģīts. Atcerēsimies Dublinas šķietami dīvaino pretošanos tam, ka Eiropas komisija pirms dažiem gadiem sankcionēja amerikāņu uzņēmumu “Apple” un lika iemaksāt Īrijas budžetā trīspadsmit miljardus eiro sodu par iekavētajiem nodokļu norēķiniem.
Teju simboliska sakritība – ES Tiesa 15. jūlijā ilgā strīda lietā visai negaidīti pieņēma “Apple” labvēlīgu lēmumu, kas droši apbēdina sankcijas 2016. gadā ierosinājušo Margrēti Vestageri, toreiz konkurences komisāri tagadējo EK priekšsēdētājas izpildvietnieci, un Komisiju kopumā.
Citi to interpretēja kā Īrijas otro vinnestu dažu nedēļu laikā. Taču tiesāšanās, ļoti iespējams, turpināsies, un neizbēgamas ir arī debates, jo Brisele negrasās atstāt mierā nodokļu nemaksātājus.
Šajā ziņā komisijas bardzība ir pagalam neizdevīga valstij ar zemāko uzņēmumu ienākuma nodokli (12,5%, bet iespējamas vienošanās par vēl zemāku likmi), kur piesaistītie informācijas tehnoloģiju milži, izmantojot attiecīgas shēmas, reģistrē peļņu, kas tiek gūta augstu nodokļu ES dalībvalstīs.
Paskāls Donoho pazīstams kā minētās daudznacionālajām kompānijām draudzīgās politikas karsts atbalstītājs un faktiski īstenotājs, jo atrodas finanšu ministra amatā kopš 2017. gada. Saprotams, ka viņš arī kritiski izturas pret IT lieluzņēmumu aplikšanu ar t. s. Eiropas nodokli un iestājas par problēmas risinājumu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ietvaros. (Kur konstruktīvas sarunas ir iespējamas varbūt vienīgi pēc ASV prezidenta vēlēšanām.) Taču 9. jūlija balsojuma sarūgtinātajiem tiek atgādināts – nodokļu lietas ir ārpus eirogrupas tēmu loka.
No otras puses raugoties, Īrija ir viena no valstīm ar smagu pieredzi recesijas pārvarēšanā. Aizpērn pēc desmit gadu pārtraukuma valsts budžets atkal bija ar pārpalikumu, un šo panākumu piedēvē arī Donoho prasmīgajai finanšu jomas vadībai.
Tas turklāt mazliet atviegloja Īrijas situāciju pandēmijas radītās krīzes sākumā, kad valdībām nācās atvēlēt astronomiskas summas uzņēmējdarbības un sociālajiem pabalstiem.
Tagad recesija būs jāpārvar Eiropas Savienības mērogā un galvenokārt eirozonā, kuras īpatsvars ir 86% no ES iekšzemes kopprodukta, un saskaņā ar pagājušajā nedēļā publiskotajiem Komisijas paredzējumiem eirozonas ekonomikas gaida sarukums 8,7 procentu apmērā.
Iepriekšējās krīzes laikā eirogrupas ikmēneša apspriedēm bija nozīmīga loma, piemēram, Eiropas stabilitātes mehānisma vai, citiem vārdiem, finansiālās palīdzības fonda izveidē un Grieķijas glābšanas programmu izstrādāšanā. Bet tuvākajos gados saskaņota rīcība finanšu jomā var kļūt par izšķirošu faktoru.
