Būvniecības nozarē minimālā alga būs 780 eiro. Izsludināti grozījumi Darba likumā 1
Šodien Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludināja grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī š.g. 2. maijā, portālam “LA.lv” stāsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.
Tas nozīmē, ka jau no š.g. 4. novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto. Par to šodien tika lemts šodien izveidotās būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē.
Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu.
Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane: “Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo.”
Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos.
“Šis ir vēsturisks brīdis būvniecības nozarei, jo esam pirmā nozare, kura izmanto likumā noteiktās tiesības pašai lemt par tās attīstībai svarīgiem jautājumiem.”
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Dunskis: “Sarunas, kas aizsākās gandrīz 3 gadus atpakaļ starp būvniecības nozares darba devējiem un arodbiedrību būs noslēgušās ar taisnīgāku minimālo algu būvniecības nozares nodarbinātajiem.”
Tas kavēs algu dempingu nozarē gandrīz dubultojot minimālo algu. Beidzot nozarēs nodarbinātajiem būs arī finansiāli garantēta motivācija iegūt vai pierādīt savu kvalifikāciju, jo par to pienāksies ikmēneša piemaksa.
“Šie divi aspekti vien 4 gadus atpakaļ likās, kā no Ziemeļvalstīm atvesta pasaka, bet nu tā būs Latvijas būvniecības nozares realitāte. Tiem nozarē nodarbinātajiem, kurus šie jaunumi neskars, varu atgādināt, ka minimālā alga tiks ik gadu pārskatīta.”
“Tādēļ ir svarīgi novērtēt šodien sasniegto, bet atcerētie, ka darbs turpinās un tikai strādājot kopā mēs varam izveidot taisnīgāku darba vidi!”
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Latvijā ir jāatbalsta uzņēmumu koplīgumu un ģenerālvienošanās nozarē slēgšana un jānodrošina darba samaksas paaugstināšana nozarē, vienlaikus dodot arī ekonomiskus ieguvumus darba devējiem un uzņēmumu konkurētspējai, ko garantē sociālo partneru vienošanās.”
Pieņemtie grozījumi Darba likumā ir pirmais solis inovācijai, kura palielina sociālo partneru iespēju telpu pašiem ievērot nozares savdabību, regulēt noteikumus un ieviest risinājumus.
“Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas “kaulēties” un vienoties, vienlaikus nodrošinot darbinieku interešu vispārīgu aizsardzību. Ar šo likuma grozījumu pieņemšanu mēs tuvojamies Ziemeļu un Rietumu Eiropas valstu praksei darba attiecību un darba samaksas regulēšanā, kur vispārsaistoši koplīgumi nozarēs novērš negodīgu konkurenci, algu dempingu un mazina ēnu ekonomiku.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījusi uzticību darba devēju un darba ņēmēju sarunām un to spējai panākt kompromisu, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un to sociālo nodrošinājumu, un no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu.”
Godīga konkurence un nepieciešamība sakārtot uzņēmējdarbības vidi nozares līmenī – tie ir galvenie faktori, kas darba devējiem ir likuši aktīvi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par nozaru koplīgumiem, uzsverot nepieciešamību sabalansēt darba devēju un darba ņēmēju intereses darba tiesiskajās attiecībās.
ES pieredze rāda, ka valstis ar augstāku ienākumu līmeni ir tās valstis, kurās ir lielāka uzticēšanās darba devēju un darba ņēmēju organizāciju sarunu procesam un savstarpējai līdzatbildībai par nozares attīstību un izaugsmi.
Darba devēju un darba ņēmēju kopīgais mērķis ir Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība, tam nepieciešams paaugstināt darba ražīgumu, īstenot strukturālās reformas, radīt augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus.
Tikai tādā veidā iespējams nodrošināt konkurētspējīgas darbavietas un adekvātu darba samaksu, uzsver L. Meņģelsone.
Būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā būvuzņēmēju parakstu vākšana tika uzsākta 2018.gada 10.maijā.
Ģenerālvienošanos līdz šim brīdim ir parakstījuši 313 būvniecības uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 974 miljoni eiro, kas saskaņā ar 2017. gada datiem veido 56,13% no visas nozares kopējā apgrozījuma.
Tas ir vairāk nekā pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un tā kļūtu saistoša visai būvniecības nozarei.
Paralēli Saeimā tika skatīts grozījums Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.
Šie grozījumi ir priekšnosacījums, lai ģenerālvienošanos varētu publicēt “Latvijas Vēstnesī” un tā stātos spēkā.
Pēc tam, kad iepriekšējā Saeima minēto grozījumu apstiprināja, Valsts prezidents to atgrieza otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti grozījums nu jau jaunievēlētajā Saeimā tika apstiprināts š.g. 28.martā.
Grozījums pieņemts ar precizējumu, ka nozarē minimālajai algai jābūt vismaz par 50% lielākajai nekā valstī noteiktajai.
Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību.
Tās īstenošanu virzījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām.
