Rīgas apvedceļš pie Mārupes – plūsmas blīvums tālu no kritiskā līmeņa.
Rīgas apvedceļš pie Mārupes – plūsmas blīvums tālu no kritiskā līmeņa.
Foto: Atis Jansons

Čakarē, “lien pakaļā” un azartiski izlec pretējā joslā – kā “vidējais latvietis” brauc pa Rīgas apvedceļu 18

Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Aizvadītajā nedēļā braucu daudz. Arī pa Rīgas apvedceļu, kurš regulāri tiek piesaukts kā katastrofāli novecojis un par miljonu simtiem steigšus rekonstruējams.

Ko šeit redzu darbdienas vidū? Visai normālus brauciena apstākļus, kurus čaka­rē vien tā līdzpilsoņu daļa, kurai ar vidējo ātrumu tā ap 85 km/h nu nekādi nepietiek. Sākas “pakaļā līšana”, azartiski izlēcieni pretējā joslā, kuri autoriem dos vien kādu vinnētu puskilometru, jo tur tālāk priekšā ir atkal viens aiz gluži normālā ātrumā braucoša furgona savācies “bānītis”, kuru redzot es no apdzīšanām pilnībā atsakos.

CITI ŠOBRĪD LASA

No Babītes līdz Ķekavas aplim ir aptuveni 40 kilometri. Pirms pievienoties lecīgo un steidzīgo pulkam, ieskatieties pievienotajā tabulā. Pat tad, ja jūs visu šo ceļu spētu nobraukt ar 120, vinnests būtu vien sešarpus minūtes. Bet šāds vidējais ātrums nav reāls.

Tas nebūs reāls arī pēc iecerētās megarekonstrukcijas, jo mūsu piesardzīgie zīmju licēji vairāk par 110 nesola arī uz jau pārbūvētā Sēnītes ceļa. Nesola un nedos. Un pareizi dara, jo autovadītāju vidējās prasmes lielākiem ātrumiem neatbilst, jo autoparka vidējais vecums ir liels un stūrētāju psihisko klimatu ne globālā sasilšana, ne Covid nav uzlabojuši. Gluži otrādi.

Ceļi par šauru? Parēķinām rāmi un racionāli. Vienas joslas maksimālā drošā caurlaidība ir viens auto katrās divās sekundēs. Tātad 1800 auto stundā. Cik ir? Ieskatāmies “Latvijas valsts ceļu” satiksmes uzskaites tabulās (“lvceli.lv”). Un redzam, ka Latvijā šobrīd ir tikai viena vieta, kur šis kritiskais līmenis reizēm tiek pārsniegts. Tas ir Tallinas šosejas (A2) 14. kilometrs, kur abos virzienos kopā svētdienas pēcpusdienā, piemēram, aizbrauca gandrīz 4000 stundā. Uz apvedceļa šis skaitlis trīsreiz mazāks. Tālāk no Rīgas tie 3600 auto parasti nesaskaitās pat visā dienā…

Mūsu ceļu vairākums ir pietiekami plati un pašreizējai satiksmes intensitātei atbilstoši. Droši. Ko nevar teikt par nemiera un ambīciju dīdītiem braucējiem.