“Iepazīstoties ar uzņēmumu tuvāk, nāca cits, negaidīts atklājums.” Vietējais ražotājs ar unikālu produkciju 4
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc unikālās produkcijas pārdošanas rādītājiem ārvalstu tirgos enerģētiskās neatkarības agregātu ražošanas uzņēmuma SIA “Rīgas dīzelis DG” nonākšana “Robežpārkāpēja” redzeslokā ir pilnīgi loģiska.
Tomēr, tuvāk iepazīstoties ar uzņēmumu, nāca cits, negaidīts atklājums.
Proti, tieši pandēmijas laiks bijis pagrieziena punkts, lai vietējie pasūtītāji sev nepieciešamās preces un iekārtas ne tikai importētu, bet arī sāktu pirkt no vietējiem ražotājiem.
“Pandēmija parādīja: brīvais tirgus laba lieta ir normālos vai ideālos apstākļos. Taču, sākoties ārkārtējam stāvoklim, kad robežas aizveras un uzņēmumi beidz strādāt, tādās stratēģiskās sfērās kā enerģētika vai aizsardzības industrija valstij vairāk jākoncentrējas uz iekšējiem ražotājiem, lai nepieciešamā prece un serviss būtu rokas stiepiena attālumā,” saka Edgars Dzenis, SIA “Rīgas dīzelis DG” Attīstības un mārketinga direktors.
Enerģētika un aizsardzības industrija – tās ir divas nozares, kurās savu produkciju piedāvā “Rīgas dīzelis”.
Uzņēmuma ražojumus izmanto kuģubūvē, dzelzceļā, sakaru uzņēmumos, naftas un gāzes ieguves vietās, celtniecībā, privātmājās, bankās, lidostās, slimnīcās, vēstniecībās, kā arī daudzos citos objektos un nozarēs.
Rīdzinieki sākuši ražot dīzeļģeneratorus arī militārām vajadzībām: vispirms, sadarbojoties Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), vēlāk – arī ar citām NATO bloka dalībvalstīm.
Dīzeļģeneratorus militārām vajadzībām rūpnīca būvē uz pieprasījumu. Šīs grupas produkcijai esot ļoti specifiskas prasības konstrukcijai, komplektācijai, garantijai, apkalpošanai un visu mezglu klasifikācijai.
“Sākoties pandēmijai, mūsu lielajiem uzņēmumiem un arī valsts iestādēm parādījās problēmas ar importēto preču servisu un ar pašu preču importu kopsummā. Eiropas lielās valstis kā Itālija, Vācija vai Francija pēc iespējas tagad strādā attālināti vai ar būtiski samazinātām darba stundām.
Līdz ar to viņi nespēj nodrošināt preču ražošanas apjomus un to servisa nodrošinājumu visiem klientiem un prioritāte jebkurā gadījumā ir vietējie. Rezultātā no pagājušā gada sākuma arī mums vietējo, Latvijas, pasūtījumu portfelis ir ievērojami pieaudzis,” atklāj Edgars Dzenis.
Militāro pasūtījumu nozīmīgais faktors
“Ar Latvijas bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi bijām sadarbojušies jau vismaz 20 gadus, taču apjomi nebija lieli. Pirms diviem gadiem iestājāmies arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijā (DAIF Latvija). Pērn, sākoties ārkārtas stāvoklim, Latvijas NBS vairāk sāka koncentrēties uz pašmāju ražotājiem, un mēs šajā situācijā spējām sevi labi parādīt – gan ar savu piedāvājumu, gan arī daudz ātrāku reaģēšanas laiku,” turpina rūpnīcas pārstāvis.
“Militārajā jomā mums ir diezgan liels piedāvājums – ir izveidots standarta preču klāsts, bet, kā jau minēju, šī ir specpasūtījuma tehnika, tādēļ gala produktu šā vai tā ražo un pielāgo tieši konkrētā pasūtītāja vajadzībām. “No plaukta” noliktavā paņemti produkti parasti neder mūsu lielajiem klientiem ne kuģniecībā, ne arī aizsardzības spēkos. Standarta produkciju varbūt var izmantot mājas pagalmā vai celtniecības objektos,” skaidro E. Dzenis.
Vienlaikus rūpnīcas vadība arī atzīst, ka militārie pasūtījumi šobrīd vairāk tomēr esot prestiža un varēšanas apliecinājuma lieta. Tagad, krīzes laikā, tie uzņēmumam dod apgrozījumu un noslodzi ražošanai, kas ir labi.
Taču peļņas praktiski nav – daudz resursu aiziet izstrādēs, arī sākotnējās specifikācijas mēdzot mainīties, un tās pēc tam ražošanas procesā jālabo. Kopumā vajadzīgs laiks, lai šo produktu veidu un pasūtījumu sistēmu unificētu un standartizētu.
Būs zirgā arī zaļajā ekonomikā
Šobrīd eksporta apjomi esot kritušies, un tam ir vairāki objektīvi iemesli: naudas grūtības arī ārvalstu klientiem, pandēmijas dēļ kontraktu slēgšanu stiepj garumā, pasūtījumus neizņem un arī jaunus nesteidzas izvietot.
Loģiski, ka šajos apstākļos visi skatās un nogaida, kas notiks tālāk. Tomēr šajā laikā Rīgas rūpnīcai atvērušās durvis uz tādiem eksporta tirgiem, kas līdz šim bijuši pašpietiekami. Piemēram, Itālija, kurā ar Covid-19 saistītie notikumi 2020. gadā ES bija vissmagākie.
Sekas ir tādas, ka visu vajadzīgo viņi paši pat sev tagad saražot nevar. Līdzīgi ir arī Grieķijā, kurā caur sadarbības partneriem rasta iespēja pārdot produkciju nozīmīgiem šīs valsts klientiem kuģniecībā.
Taču, skatoties nākotnē, Zaļā kursa kontekstā, vārdam “dīzelis” gan vairs nav perspektīvas piegaršas.
Ko rūpnīca plāno darīt šajā kontekstā?
“Sekojam tendencēm un likumdošanas izmaiņām. Gan kuģiem, gan arī industriālajai tehnikai nāk jaunas izmešu normas – ar katru gadu tās paliek aizvien stingrākas,” lietas kursā ir Edgars Dzenis.
“Savās iekārtās un tehnoloģiskajos risinājumos izmantojam progresīvākos atklājumus, zaļākos dīzeļus ar papildu izplūdes gāzu filtrāciju. Mums rūpnīcā ir daudz ģeneratoru un iekšdedzes dzinēju ekspertu. Daļa komandas palikusi vēl no PSRS pēdējiem gadiem, bet biznesa modelis ir mainīts atbilstoši jaunākajām tendencēm. Ja būs jaunas regulas – ieviesīsim.
Jāpiezīmē, ka dažādi dzinēju hibrīdi un izmēģinājumi pagaidām gan neatmaksājas, kamēr nav ieviesti masveidīgi. Skatāmies uz visu jauno, kas iekārtās varētu nodrošināt mehānisko griezi. Piemēram, kuģos dzinējus ar alternatīvām degvielām pagaidām var izmantot tikai nelielās laiviņās.
Lai izmantotu, piemēram, saspiesto dabasgāzi (CNG), jāpēta, cik tas būs rentabli. Pagaidām visbiežāk to praktizē uz kuģiem, kas šo gāzi arī pārvadā – liela bāka, kurā ved gāzi klientiem un vienlaikus ņem degvielu pašam kuģim ceļam. Ūdeņradis un citas iestrādnes – tas ir vēl agrīnā periodā, vismaz kuģniecībā un smagajā sauszemes transporta tehnikā.
Mēs uzmanīgi sekojam notiekošajam, un esmu pārliecināts, ka būsim zirgā jebkurā gadījumā, proti, spēsim adaptēties!” optimistisks par rūpnīcas nākotni ir Edgars Dzenis.
Uzziņa:
Privatizācijas un ražošanas reorganizācijas rezultātā SIA “Rīgas dīzelis DG” izveidots 1995. gadā uz agrāk reģionā plaši pazīstamā uzņēmuma “Rīgas dīzeļbūves rūpnīca” bāzes, kas bija darbojies jau kopš 1949. gada.
Pašu konstruktoru birojs veic agregātu, to vadības sistēmu projektēšanu, t. sk. nodrošina arī pasūtītāju nestandarta un specifiskas prasības, pielāgojot savas iekārtas jebkuram objektam.
Pārkārtojot ražošanu, rūpnīca sāk ražot automatizētus dīzeļu un gāzes elektroģeneratorus uz Eiropas klases dzinēju bāzes: “DEUTZ”, “Scania”, “John Deere”, “Mitsubishi”, “Lombardini”, “Baudouin” u. c. Nodibināts meitas uzņēmums SIA “DESETRA”, kas nodrošina agregātu tirdzniecību Baltijas valstīs, to montāžu pasūtītāja objektos un servisa apkalpošanu.
SIA “Rīgas dīzelis DG” gala produktu ražo atbilstoši saskaņotiem ražošanas/tehnoloģiskiem procesiem; produkta izcelsmi apstiprina ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) preces izcelsmes sertifikātiem.
Uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 50 augstas klases speciālistu, aptuveni 90% no saražotās produkcijas eksportējas uz 29 pasaules valstīm (Covid-19 ietekmē ģeogrāfija pat palielinājusies, taču eksporta procenti mainījušies par labu vietējam tirgum).
VĒRTĒJUMS: Saredz vēl raženāku sadarbību
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle: “”Rīgas dīzelis DG” kā jaudīgs Latvijas iekārtu ražotājs ar specializāciju daudzveidīgu un multifunkcionālu dīzeļģeneratoru un elektrostaciju projektēšanā un ražošanā aktīvi attīsta inovācijas arī aizsardzības nozarei, balstoties uz padziļinātu dialogu ar produktu lietotāju sadarbībā ar “DAIF Latvija”.
Pagājušā gada nogalē bijām liecinieki veiksmīgiem darījumiem ar NBS, kas bija mērķtiecīga, ilggadēja darba un apjomīgu privāto investīciju iznākums.
Apzinoties turpmākos ekonomikas atveseļošanas un noturības virzienus, kas paredz pasākumus digitālās transformācijas un Zaļā kursa īstenošanā, arī aizsardzības nozarē un industrijā, saredzu vēl raženāku “Rīgas dīzelis DG” izaugsmi.”
