Ilze Kuzmina: Vai jāaizmirst, ka absolventiem šis ir īpašs gads? 1
Šajā nedēļā valdībai jāpieņem svarīgs lēmums, kas var iespaidot daudzu Latvijas jauniešu nākotnes izredzes, proti, vai šī mācību gada noslēgumā skolu absolventiem būs jākārto centralizētie eksāmeni.
Ja centralizēto eksāmenu nebūs, kā mērīs absolventu iegūtās izglītības kvalitāti, uz kāda pamata uzņemt vidusskolās, valsts ģimnāzijās, tehnikumos, kā rīkot konkursu uzņemšanai augstskolās?
Pagaidām izskanējušas divas idejas, kā risināt uzņemšanas problēmu, ja izpaliks centralizētie eksāmeni. Viena no tām: uzņemt pēc vidējās atzīmes.
Skaidrs gan, ka dažādās skolās un dažādiem skolotājiem ir atšķirīgas prasības. Tāpēc astoņas balles matemātikā valsts ģimnāzijā, kur skolēnam var būt pat sešas matemātikas stundas nedēļā, nozīmē pilnīgi citu zināšanu apjomu nekā profesionālajā vidusskolā, kur matemātikas stundu skaits daudz mazāks.
Turklāt pedagogi, “saviem” bērniem labu vēlot, varētu vidējo atzīmi drusku paraut uz augšu, apzinoties, cik liels svars tai šoreiz ir. Savukārt centralizētie eksāmeni skaidri parāda izglītības līmeņa atšķirību starp pilsētu un lauku skolām, starp valsts ģimnāzijām un parastajām vidusskolām, vēl jo vairāk profesionālajām izglītības iestādēm.
Iepriekšējā mācību gadā valsts ģimnāziju absolventi matemātikas eksāmenā vidēji savāca 52,5 procentpunktus, kamēr profesionālo un mākslas skolu absolventi – vien 19,5 procentpunktus, kas nozīmē, ka reāli viņi spēja atrisināt vien piektdaļu eksāmena uzdevumu. Taču vidējā atzīme matemātikā diez vai tik radikāli atšķirsies, un labākajiem profesionālo vai lauku skolu absolventiem tās varētu būt pat ļoti labas.
Rezultātā augstskolās pieprasītākajās studiju programmās valsts apmaksātajās budžeta vietās šogad lielākas izredzes iestāties būs tiem, kuri pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem tur netiktu.
Var jau teikt: kas tur liels, runa ir tikai par vienu gadu! Taču jauniešiem, kas netiks izvēlētajā studiju programmā nevis savu vājo zināšanu dēļ, bet gan absolvētās skolas augsto prasību dēļ, sāpe varētu būt gana liela.
Attiecībā uz 9. klašu audzēkņiem, kuriem jāpabeidz pamatskola, šī nav tik liela problēma: centralizēto eksāmenu latviešu valodā kārto tikai mazākumtautību skolēni, bet pārējie valsts pārbaudījumi tiek sagatavoti un laboti turpat skolā vai arī pašvaldībā centralizēti. Subjektivitātes faktors šajos pārbaudījumos ir lielāks. Turklāt labākās ģimnāzijas rīko savus uzņemšanas eksāmenus, tām maza bēda gan par vidējo atzīmi, gan par valsts pārbaudījumu atzīmi.
Arī augstskolām šogad ieteikts rīkot pašām savus uzņemšanas eksāmenus. Daļā studiju programmu tie jau ir. Piemēram, tiem, kuri grib studēt komunikācijas zinātni, ir radošais konkurss, bet topošajiem tiesību zinātnes studentiem jāpilda tests.
Tomēr centralizēto eksāmenu rezultāti arī te tiek ņemti vērā, turklāt viena lieta ir rīkot uzņemšanas pārbaudījumus dažās studiju programmās, cita lieta – tos rīkot pilnīgi visās.
Nav brīnums, ka augstskolas lielākoties saka, ka to nevar paveikt un nedarīs. Labāk uzņems, ņemot vērā to pašu apšaubāmo vidējo atzīmi! Arī tām tas ir tikai viens kārtējais studentu uzņemšanas gads. Kamēr jauniešiem šis lēmums var izšķirt nākotni.
Ir trešais scenārijs: meklēt veidus, kā tomēr organizēt centralizētos eksāmenus arī ārkārtas situācijā: vai nodrošināt divu metru attālumu starp skolēniem un skolotājiem, vai izmantot sejas maksas, dezinfekcijas līdzekļus vai atlikt eksāmenus uz jūliju un cerēt, ka tad situācija būs labāka.
Jau dzirdētas atrunas: nevar nodrošināt, ka ārpus eksāmena telpas skolēni “netusēs”, ka skolotāji atteiksies strādāt, jo noguruši. Arī skolām tie ir kārtējie eksāmeni, kārtējais izlaidums.
Taču vai tāpēc jāaizmirst, ka absolventiem šis ir īpašs gads: sākas viņu jaunā dzīve?
Viņiem ir tiesības uz to, ka viņu zināšanu līmenis tiks novērtēts, cik iespējams objektīvi, jo tieši tā būs viņu ceļamaize tālākajā dzīvē. Tas ir tā vērts, lai liktu egoismu pie malas.
Izglītības lauka arājiem būtu vērts pamācīties no mediķiem, no kuriem nedzirdam, ka viņi noguruši vai kaut ko nevar.
Jā, arī skolēni paši baidās kārtot eksāmenus brīdī, kad mācības lielā mērā bijušas viņu pašu atbildība. Manuprāt, vidusskolu absolventi ir gana pieauguši, lai arī attālinātajās mācībās spētu eksāmeniem sagatavoties gana kvalitatīvi.
Turklāt viņi ir gājuši skolā jau 12 gadus. Iespējams, vidējais eksāmenu rezultāts šajos apstākļos varētu būt nedaudz zemāks nekā citus gadus, taču visi vidusskolu absolventi ir vienādā situācijā, līdz ar to uz konkurences cīņu, stājoties augstskolās šogad, tas lielas sekas neatstās.
