Ceļmalās izmet ledusskapjus un gultas: ceļu uzturētājam velti jātērē miljoni 0
Autore – Sigita Audere, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Komunikācijas vadītāja, Biznesa augstskolas “Turība” absolvente
Dažādas aplēses liecina, ka pašlaik autoceļu uzturēšanai pieejams finansējums ir vairākas reizes mazāks par nepieciešamo summu. Ik gadu tikai vietējo un grants ceļu uzturēšanai un remontiem būtu nepieciešami 130 miljoni eiro, un tikai ar ES fondu līdzekļiem šo summu nav iespējams nodrošināt, turklāt daudzi pauž bažas par to, kas notiks 2020. gadā, beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam. Prognozēts, ka paliks tikai valsts budžeta finansējums 150 miljonu eiro apmērā. Par to, kas sagaidāms pēc 2020. gada?
Bedres remontē masveidā
Maija sākumā uzsākām bedru masveida remontu, kas uz galvenajiem valsts autoceļiem ar vislielāko satiksmes intensitāti ierasti tiek saremontētas līdz 1. jūnijam. Pašlaik tiek remontēti mazākas nozīmes ceļi, un līdz 1. jūlijam plānojam pilnībā pabeigt bedru masveida remontu. Protams, ka bedres, kas rodas no jauna, remontējam visa gada garumā. Autovadītājiem vasarā jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, ātruma ierobežojumiem. Ir arī lielāki rekonstrukcijas darbi, kur ir būtiskāki ceļu satiksmes ierobežojumi un būs jāgaida ilgāk, lai nokļūtu galamērķī, tomēr jāpatur prātā, ka tas viss notiek kopējās ceļu satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanai.
Satiksmes ierobežojumi “Waze”
Mēs ejam līdzi laikam un sabiedrības informēšanā izmantojam mūsdienu tehnoloģijas, kas palīdz ikdienas maršruta plānošanā. Visiem satiksmes ierobežojumiem remontdarbu laikā un ceļu uzturēšanas darbiem var sekot mobilajā aplikācijā “Waze”. Aplikācija parādīs, kur pārvietojas greideri, kur notiek bedru remonti, būvdarbi u.c.
Latvijas ceļi nākotnē jeb kas sagaidāms pēc 2020. gada
Publiskajā telpā jau izskanējusi informācija, ka pēc 2020. gada būs izmaiņas Eiropas Savienības finansētajos projektos, un šīs izmaiņas ietekmēs arī autoceļu uzturēšanas jomā. Līdz ar to jau pašlaik aktuāls ir jautājums, kur tiks rasts finansējums nepieciešamajiem remontdarbiem pēc 2020. gada. Pašlaik no valsts budžeta ceļiem aiziet viena ceturtā daļa līdzekļu – gan ceļu uzturēšanai, gan ceļu būvei, kas ir VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā.
LAU budžets katru gadu ir ap 60 miljoni eiro, un uzņēmuma pamatuzdevums ir nodrošināt ceļu caurbraucamību visa gada garumā. Ar esošo finansējumu nav iespējams pilnvērtīgi uzturēt valsts autoceļus vajadzīgajā apjomā. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšana norit nepietiekamas finansēšanas apstākļos.
Tā kā Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir ļoti blīvs autoceļu tīkls, tad runāsim atklāti – nav iespējams uzturēt visus ceļus vienādā līmenī. Tādēļ visi valsts autoceļi ir sadalīti uzturēšanas klasēs (A – augstākā uzturēšanas klase, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un darbi tiek veikti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā satiksmes intensitāti, sociālekonomisko nozīmi un autoceļu klasifikāciju – valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi.
Saprotam, ka katram iedzīvotājam tas viņa piemājas ceļa gabaliņš ir svarīgākais, bet mums jāspēj apskatīties uz vajadzībām visas Latvijas kontekstā un rast visiem labāko risinājumu.
Neievēro ceļu satiksmes noteikumus
Pēdējos gados esam novērojuši negatīvu dinamiku uz ceļa notikušo avāriju kontekstā, jo sevišķi laikā, kad uz tā strādā ceļu uzturētāji. Ja iepriekšējos gados ir bijis viens gadījums gada laikā, kurā cietusi LAU tehnika, tad pagājušajā gadā šādi gadījumi ir bijuši jau trīs. Šajos gadījumos autovadītāji iebraukuši ceļu uzturētāju tehnikā, par laimi, cilvēki šajos negadījumos necieta. Mūs tas uztrauc, jo cieš mūsu darbinieki un uzņēmums, kā arī citi satiksmes dalībnieki, kas ievēro noteikumus.
Neapzinīgi autovadītāji mēdz iebraukt gan zālēs pļāvējos, gan bedru remonta brigāžu pavadošajās automašīnās. Tas pats notiek arī ziemas sezonas laikā – gadās, ka pretimbraucošais automobilis ietriecas sniega tīrīšanas mašīnas priekšējā lāpstā.
Mēs arvien domājam par mūsu tehnikas un cilvēku aprīkojumu, lai maksimāli aizsargātu viņu drošību un veselību. Mums un arī satiksmes dalībniekiem svarīgi, lai LAU darbinieki būtu pamanāmi uz ceļa, ko nodrošinām ar speciālu darba apģērbu un aprīkojam tehniku ar atbilstošām ceļa zīmēm un gaismas elementiem, bākugunīm, esam ieviesuši apbraukšanas virzienam norādāmās bultas ar dzeltenajām LED gaismām, kuras uzstāda uz pavadošās automašīnas. Ceļu lietotājam jārēķinās, ka remontdarbu laikā uz ceļa ir izvietotas ātrumu ierobežojošās un brīdinājuma ceļa zīmes. Tomēr neskatoties uz to, ir cilvēki, kuri uzvedas pārgalvīgi, tādejādi apdraudot ne tikai savu un līdzbraucēju dzīvību, bet arī uz ceļa strādājošos.
Jāmainās braukšanas kultūrai
Kopējā braukšanas kultūra valstī nedaudz uzlabojas, tomēr mums ir kur tiekties. Svarīgākais ir saprast – tu neapdraudi tikai savu dzīvību, bet arī pārējo satiksmes dalībnieku un pat cilvēku, kuri veic savus darba pienākumus, veselību.
Ceļu uzturētājs operatīvi un kvalitatīvi veic darbus, lai pēc iespējas mazāk traucētu satiksmes kustību. Mums ir jābūt uzmanīgiem uz ceļa, tādēļ aicinām ievērot pagaidu ceļa zīmes, jo tā ir informācija auto vadītājiem, ka tajā vietā kaut kas notiek, izvēlēties drošu braukšanas ātrumu un ar atbildību attiekties gan pret savu, gan citu satiksmes dalībnieku, kā arī remontdarbu veicēju drošību.
Ledusskapji, gultas un šīferi ceļmalās
Gadā izlietojam teju pusmiljonu eiro, lai sakoptu ceļmalās izmestos atkritumus. Gadu gaitā tie ir jau miljoni, tā ir pietiekami liela summa, kuru mēs izlietojam nelietderīgi tā vietā, lai to izmantotu autoceļu infrastruktūras uzlabošanai. To visu redzot, jāatzīst, ka iedzīvotājiem diemžēl ir ļoti nevīžīga attieksme pret vidi. Šī tendence satrauc, jo arvien palielinās to cilvēku skaits, kuri ceļmalās atbrīvojas pat no lielajiem mājsaimniecības atkritumiem – dīvāniem, ledusskapjiem, gultām, šīferiem un būvgružiem. Turklāt būvgružu izvešana ir dārga – tie jānogādā specializētos nodošanas punktos. Tāpat ir novērojams, ka pieturvietās regulāri tiek atstāti maisi ar sadzīves atkritumiem.
Katru gadu tiek rīkotas talkas, kad kopā sakopjam arī ceļmalas, tomēr talka notiek vienreiz gadā, bet cilvēki pa ceļiem pārvietojas katru dienu. Manuprāt, tas ir kultūras jautājums – ir jāsaprot, ka mēs katrs veidojam vidi sev apkārt un tikai mainoties domāšanai un paradumiem, situācija varētu uzlaboties.
Aicinu iedzīvotājus saudzīgi izturēties pret vidi, nemēslot ceļmalās un sadzīves atkritumus izvest vai novietot tiem paredzētajās vietās.
