“Vienbrīd ceļošana uz kādu valsti tiek atļauta, pēc brīža aizliegta, tad atkal atļauta. Neiespējami strādāt! “Ceļotājiem problēmas, tūrismam zaudējumi 9
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šā gada pavasarī koronavīrusa pandēmijas izsludinātā ārkārtas stāvokļa dēļ tūrisma nozare piedzīvoja smagu triecienu, jo ceļošana faktiski tika apturēta uz pāris mēnešiem. Atveroties Baltijas valstu robežām un atsākoties lidojumiem, šķita, ka situācija uzlabosies vismaz vasaras sezonā, bet nu tūrisma aģentūrām un ceļotājiem jauna bēda, saslimstības rādītāji daudzās pasaules valstīs atkal sāk strauji augt, un līdz ar to tikpat strauji mainās drošas ceļošanas nosacījumi, stājoties spēkā virknei ierobežojumu, kas jāievēro gan tūrfirmām un lidsabiedrībām, gan ceļotājiem.
Drošs paliek nedrošs
Īstenībā tas nozīmē, ka, dodoties uz relatīvi drošu valsti, kurā koronavīrusa saslimstības līmenis izbraukšanas brīdī ir zems, nav garantijas laikus atgriezties mājās, ja atpūtas laikā saslimstības līmenis šajā valstī strauji pieaug, turklāt, atgriežoties Latvijā, jāievēro 14 dienu pašizolācija, kas liedz līdzdalību jau agrāk ieplānotos pasākumos.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) katru piektdienu atjauno valstu sarakstu ar jaunākajiem saslimšanas rādītājiem.
Ja Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 16, tad ceļot uz šo valsti var salīdzinoši droši, ja skaits svārstās starp 16 un 25 gadījumiem, valsts tiek ierindota dzeltenajā sarakstā, brīdinot nopietni izvērtēt vajadzību turp doties, bet, ja saslimstība pārsniedz 25 gadījumus, tad valsts nonāk sarkanajā sarakstā, uz kuru SPKC neiesaka ceļot.
Ja nu cilvēki šīs rekomendācijas neņem vērā, tad jārēķinās, ka šobrīd spēkā esošie noteikumi pieprasa 14 dienu pašizolāciju gan tiem, kuri atgriezušies no sarkanā, gan dzeltenā saraksta valstīm.
Šādi nosacījumi raisa neziņu un nestabilitāti tūrisma nozarē, jo ceļojums, kas pirms nedēļas tika uzskatīts par atbalstāmu, nākamajā nedēļā jau rada nopietnas problēmas.
Piemēram, pagājušajā svētdienā no Grieķijai piederošās Krētas salas vajadzēja atgriezties vairākiem simtiem Latvijas tūristu, taču epidemioloģiskā situācija Grieķijā kopumā nedēļas laikā izmainījās no drošas uz ļoti nedrošu, kādēļ tika atcelts paredzētais lidojums, un tikai dienu vēlāk, saņemot īpašā repatriācijas reisa atļauju Latvijas Ārlietu ministrijā, čarterlidsabiedrība “SmartLynx Airlines” varēja atpūtniekus nogādāt mājās, kur nu viņiem būs jāievēro neplānota pašizolācija.
Tas radīja neērtības ne tikai ceļotājiem, bet arī zaudējumus tūroperatoram, kam nācās nodrošināt tūristiem lieku nakti viesnīcā un ēdināšanu.
“Lai nenonāktu kļūmīgā situācijā, cilvēkiem daudz nopietnāk vajadzētu izvērtēt ceļojuma nepieciešamību un riskus, proti, kā šahistiem pārdomāt vairākus gājienus uz priekšu, jo mēs redzam, ka pašlaik saslimstība ar Covid-19 attīstās viļņveidīgi un ik dienu mainās. Ja nu tomēr vēlme ceļot ir liela, tad līdz pat izbraukšanai katru dienu jāseko līdzi aktuālajai informācijai galamērķa valstī un jābūt gataviem, ka sarežģījumi būs – ne tikai nosargājot savu veselību, bet arī ar nokļūšanu mājās un vēlāko izolēšanos no sabiedrības,” uzsver SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.
Aviācijas veselības drošības protokols
Lai nodrošinātu saskaņotu, veselībai drošu ceļošanu visā Eiropā un arī pasaulē, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir publicējuši “Covid-19 Aviācijas veselības drošības protokolu” – ieteikumus, kas būtu jāņem vērā lidostu darbiniekiem un lidmašīnu operatoriem.
Šo dokumentu parakstījusi gan “SmartLynx Airlines”, gan nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic”, bet ar visu sarakstu var iepazīties EASA tīmekļa vietnē.
“Mēs veicam lidojumus tikai saskaņā ar atbildīgo iestāžu rekomendācijām un aktīvi sadarbojamies ar atbildīgajām institūcijām. Katru nedēļu, balstoties uz aktuālo iknedēļas ziņojumu no SPKC par koronavīrusa izplatību, pārskatām un pielāgojam savu lidojumu grafiku,” vēsta “Air Baltic” pārstāve Alise Briede.
Šobrīd populārākie galamērķi ir Oslo, Londona, Helsinki un Minhene. Samazinoties lidojumu skaitam, proporcionāli sarūk arī pārvadāto pasažieru skaits.
Jūlijā vidējais sēdvietu piepildījums “Air Baltic” reisos pārsniedzis 50%, taču daudzos maršrutos uz Eiropas lielākajām lidostām, kuru tuvumā atrodas iecienītākie atpūtas galamērķi, tas bija krietni augstāks, jo daudzviet saslimstība bija mazinājusies un līdz ar to palielinājās cilvēku interese ceļot.
“Pašreizējā situācijā, kad ceļojumu ierobežojumu skaits atkal pieaug, lidsabiedrībai jāspēj ātri pielāgot lidojumu grafiku un savlaicīgi apkalpot lielu skaitu pasažieru, kam nepieciešams nodrošināt alternatīvas ceļošanas iespējas.
Nenoliedzami pašreizējie noteikumi ir uzņēmuma darbību traucējoši.
Taču uz ierobežojumiem kopumā raugāmies ar sapratni, jo “Air Baltic” prioritāte ir tās darbinieku un pasažieru veselība un drošība. Būsim gatavi atsākt lidojumus uz vairākām Eiropas valstīm, tiklīdz šādi lidojumi tiks atļauti.”
Alise Briede norāda, ka aviācijas nozares pārstāvji ir aktīvā dialogā gan ar valdību, gan atbildīgajām ministrijām, aicinot pārskatīt atsevišķus ierobežojumus un nozares piedāvātos priekšlikumus, kas saglabātu un nostiprinātu drošības pasākumus vīrusa ierobežošanai un izplatības kontrolei, taču vienlaikus atvieglotu iespēju cilvēkiem brīvi pārvietoties.
Viņa aicina pasažierus tieši pirms ceļojuma pārbaudīt ceļojuma noteikumus un lidostu ierobežojumus oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās, jo noteikumi strauji mainās un dažādās valstīs atšķiras.
Skarbā realitāte
“Strādājot tik mainīgos apstākļos, kad ceļošana uz kādu valsti tiek atļauta, pēc brīža aizliegta un tad atkal atļauta, mums rodas lielāki zaudējumi nekā ārkārtas stāvokļa laikā, kad nevienu braucienu nevarēja organizēt,” savu neapmierinātību pauž tūrfirmas “Impro” vadītājs Vilnis Klinovičs.
Viņš norāda, ka šobrīd finansiāli izdevīgāk būtu neko nedarīt, taču nedaudzas tūristu grupas uz Eiropu tomēr dodas.
“Cilvēki grib ceļot, un mums svarīgi parādīt viņiem, ka neesam padevušies. Tomēr tas nav normāli, ja man sestdien ir grupa uz Islandi, kur saslimstība ir zema, bet dienu iepriekš pēkšņi tiek paziņots par strauju pieaugumu un tādēļ puse grupas atkrīt, kaut nākamajā nedēļas nogalē atkal viss ir normas robežās.”
Tūrfirmas vadītājs uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu jāļauj brīvi ceļot uz Eiropu, jo trīs ar Covid-19 saslimušie cilvēki, kuri šobrīd ārstējas slimnīcās, neliecina par ceļošanas izraisītas pandēmijas draudiem.
Ja situācija neuzlabosies, “Impro” spēs noturēties vēl līdz nākamā gada pavasarim, bet daudzas mazās tūrfirmas jau šobrīd domā, kā mazāk sāpīgi pārtraukt darbību.
Arī lielie tūroperatori (“Tez Tour”, “Novatours”) nav iepriecināti par izmaksājamajām kompensācijām, kas radušās atcelto reisu vai ceļojumu pirmstermiņa pārtraukšanas dēļ.
Protams, var saprast Latvijas valdības rūpes par valsts iedzīvotāju veselību un dzīvību, taču izskatās, ka striktie ierobežojumi vismaz tūrisma nozari nenovēršami gremdē, un tie būtu steidzami jāpārskata.
Latvijā joprojām spēkā ir 14 dienu pašizolācijas prasība, iebraucot no valstīm, kurās saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir lielāks nekā 16, bet uz valstīm, kurās šis rādītājs pārsniedz 25, pasažieru reisi pilnībā tiek pārtraukti, izņemot repatriācijas reisus.
Sākot ar septembri, Igaunija kā alternatīvu 14 dienu pašizolācijai sāks piedāvāt Covid-19 testu, bet Lietuvas valdība jau ir atcēlusi iepriekšējo iebraukšanas aizliegumu cilvēkiem no ES valstīm, kurās inficēšanās līmenis ar koronavīrusu ir augsts, tā vietā pieprasot iebraucējiem veikt Covid-19 testus.
