Cena vai tarifs? Jaunais atalgojuma modelis – martā 1
Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) ar savu publiskoto informāciju par ārstu, medicīnas māsu, kā arī palīgpersonāla atalgojumu, ko viņš bija apkopojis pēc datiem, ko saņēmis no Valsts ieņēmumu dienesta, bija pievērsis arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas uzmanību.
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”) neuzskata, ka Judins ir palīdzējis ieviest kādu skaidrību mediķu atalgojuma jautājumā.
Viņķele saskata gļēvuma paraugstundu
Ministre I. Viņķele Saeimas komisijas sēdē vakar teica: “Tas, kas šeit notiek, ir sava veida bezatbildība, es lietošu vārdu gļēvuma paraugstunda, kur mēs meklējam iemeslus, lai pateiktu, kādēļ kāds lēmums, kas ir pieņemts, nav izpildīts.
Es gribu apelēt pie politiķa godaprāta un teikt, ka tā saruna būtu daudz produktīvāka, ja politiķis neslēptos aiz skaitļiem un aritmētikas, lai attaisnotu to, kas nav izdarīts, proti, izpildīts solījums par atalgojuma pieaugumu medicīnai. Tā saruna būtu daudz racionālāka, ja mēs vienkārši pateiktu: jā, nesanāca, atvainojamies un nemēģinām meklēt attaisnojumus, kā šo neizdarīto solījumu leģitimizēt.
Latvijā trūkst vairāk nekā 3000 medicīnas māsu,
un, ja ņemam tās māsas, kuras ir Judina kunga tabulās, nevis analīzē, bet tabulās un sadalām slodzes uz cilvēkiem, tad iznāk tā: jūs, māsiņas, velkat tās četras slodzes stenēdamas, mēs jums pieliksim dāsnus 20 procentus uz tiem cilvēkiem, kas strādā, un velciet tālāk!
Kā jūs iedomājaties, kā mēs dabūsim tos jaunos cilvēkus sistēmā? Vienīgā metode ir adekvāti maksāt pamatalgu, kas ir ar darba tiesībām aizsargāta. Samaksāt normālu atalgojumu par astoņu stundu darba dienu un varbūt piemaksas par nelielām virsstundām. Citas metodes nav.
Tikmēr, kamēr mēs mēģināsim piesegt ar tabulām nenormālo situāciju, kāda tā ir šobrīd, kad cilvēki strādā ar pārslodzēm, un argumentēsim, ka, lūk, mums nevajag tukšajām slodzēm palielināt normāli bāzes finansējumu, tikmēr mēs no apburtā loka neiziesim ne pie kādiem apstākļiem.”
Strādā pie jauna atalgojuma modeļa
No vienas puses, ministre atzina, ka labākas atalgojuma noteikšanas metodes neesot, bet, no otras puses, paziņoja, ka atalgojuma sistēmu ir nepieciešams mainīt. Tieši pēc Veselības ministrijas (VM) iniciatīvas tiekot strādāts pie jauna atalgojuma modeļa izveides.
“Kopā ar Valsts kanceleju strādājam ļoti intensīvi, iesaistot nozares speciālistus. Jaunajam modelim jābūt gatavam marta sākumā. Tādējādi ieviesīsim skaidrību, cik daudz un par ko maksā – noteiksim darba laika ekvivalentu, to, par ko šajā darba laikā tiek samaksāts un kādā apmērā,” deputātiem skaidroja veselības ministre.
Sarežģīta algu sistēma
Valsts kontroles padomes pārstāve Inga Vārava pastāstīja, ka patlaban tiekot veikta revīzija par atalgojumu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Tā nenoritot viegli tā iemesla dēļ, ka ārstu algu sistēma šajā slimnīcā (un I. Vārava pieņem, ka arī daudzās citās slimnīcās) ir neskaidra.
Stradiņa slimnīcā pat tik neskaidra un sarežģīta, ka tur esot vajadzīga vesela struktūrvienība, lai aprēķinātu atalgojumu.
“Revīziju pabeigsim tikai līdz marta beigām, jo ar tik sarežģītu sistēmu nebijām rēķinājušies. Ja runā vispār par problēmām veselības aprūpes nozarē, vienlaikus ar finansējuma palielināšanu algām ir jādomā par to, kā panākt, lai uzlabojumus jūt arī pacienti. Veselības ministrijai ir jāmonitorē, vai šī papildu nauda sasniedz iecerētos rezultātus,” sacīja I. Vārava.
“Tarifs” vai “cena”?
Pēc uzaicināto personu, ne tikai ministrijas un Valsts kontroles, bet arī Finanšu ministrijas un sabiedrisko organizāciju pārstāvju viedokļu noklausīšanās Latvijas Ārstu biedrības valdes pārstāvis un bijušais Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas vadītājs Viesturs Boka situāciju raksturoja tēlaini: “Skaidri redzams, ka šajā telpā ir divu grupu cilvēki.
Ja mēs salīdzinām ar peldēšanu un peldbaseinu, kurā ir ūdens no potītēm līdz celim, tad ir grupa, kas saka, ka jāpielej ūdens, lai peldētu, un otra grupa, kas saka – vispirms iemācieties peldēt, tad ielaidīsim ūdeni. Jautājums ir par slodžu skaitu un cilvēkiem, kas strādā medicīnā.
Ja runā par veselības aprūpes kopfinansējumu jeb to pustukšo baseinu un naudas sadali atalgojumiem caur tarifiem, tad mans joprojām neskaidrais jautājums: ko tad īsti nozīmē tarifs? Valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes tāpat kā privātās iestādes ir komersanti, bet pilda sociālo pakalpojumu pēc tarifiem, kuri neatbilst tirgus cenai.
Ja tarifā nav patiesā cena, tas izraisa gan algu politikas, gan resursu trūkumu. Ko nozīmē labi apmaksāts ārsts, ja viņam nebūs tarifā paredzēto medikamentu, būs salūzusi iekārta?
Atgādināšu, ka pirms 12 gadiem jēdziens “cena” tika nomainīts ar jēdzienu “tarifs” un mums ir jāatgriežas pie cenas.
Citās tautsaimniecības nozarēs ir tarifa regulators, neatkarīga institūcija, kas nosaka, kas cik daudz maksā, bet veselības aprūpē šis tarifa jautājums ir neskaidrs.”
