Foto: Ben Schonewille/SHUTTERSTOCK

Aizmirstās rūpes. Kas kaitē mūsu nierēm un kā tās “lutināt”? 0

Izrādās, 60% Latvijas iedzīvotāju pēdējos trijos gados neko nav darījuši saistībā ar nieru veselību, 25% veikuši nieru pārbaudes, nododot asinsanalīzes, 12% lietojuši uztura bagātinātājus un zāļu tējas, bet vēl 10% lūguši padomu ārstam, liecina BENU aptiekas veselības monitoringa rezultāti, kas iegūti, aptaujājot 1005 iedzīvotājus.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Pētījuma dati parāda, ka 24% aptaujāto mēdz būt nieru darbības izraisīta slikta pašsajūta (1% bieži, 8% dažkārt, 15% reti), vecāka gadagājuma cilvēkiem krietni vien biežāk nekā gados jaunākiem.

Pētījums arī parāda, ka 38% respondentu ar zemiem ienākumiem ik pa laikam ir slikta pašsajūta nieru darbības traucējumu dēļ, bet iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem – tikai 20 procentiem.

Kas kaitē nierēm?

CITI ŠOBRĪD LASA

Nieres ir pāra orgāns, kurā attīrās asinis un veidojas urīns. Filtrējot asinis, nieres no organisma izvada vielmaiņas galaproduktus: urīnskābi, urīnvielu, liekos sāļus un medikamentu paliekas.

Pilnvērtīgai nieru darbībai kaitē smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, nepamatota medikamentu lietošana, kā arī pārmērīga sāls lietošana uzturā, liels gaļas patēriņš un nepietiekama šķidruma uzņemšana, stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane.

Foto – Shutterstock

Tas lielākoties sakrīt ar aptaujas rezultātiem, kur norādīti trīs nieru veselības kaitīgākie faktori: alkohols (59%), nepamatota medikamentu lietošana (54%) un treknu, asu un sāļu ēdienu iekļaušana uzturā (47%).

Par nieru darbības traucējumiem visbiežāk liecina paaugstināts asinsspiediens un nespēks, arī bieža urinācija, asins piejaukums urīnam un citas pazīmes.

Tad vēlams vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu urīna un asins analīzi (pilnu asinsainu), noteiktu urīnvielas un kreatinīna līmeni asinīs un, ja nepieciešams, saņemtu nosūtījumu uz ultrasonogrāfiju vai pie atbilstīga speciālista (urologa vai neirologa).

Biežākās nieru slimības ir nierakmeņi (pirmoreiz parasti 20–50 gadu vecumā), nieru mazspēja (no 40 gadu vecuma), nieru vēzis (60–70 gadu vecumā) un pielonefrīts jeb nieru iekaisums, skaidro ģimenes ārste.

Tas nozīmē, ka nieru veselības pārbaudes ir aktuālas jebkurā vecumā, tomēr, kā parāda minētais veselības monitorings, nieru pārbaudes, nododot asinsanalīzi, biežāk veic vecāka gadagājuma cilvēki.

Starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem pēdējos trijos gados tikai 16% veikuši asinsanalīzi, lai pārbaudītu nieru veselību, kamēr iedzīvotāju grupā no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 25%, savukārt 65–74 gadu vecumā tie ir 37% pētījuma dalībnieku.

Kas patiks nierēm

• Veselīgs dzīvesveids – pilnvērtīgs uzturs un fiziskās aktivitātes.

• Pietiekama šķidruma uzņemšana – vismaz 2 litri dienā.

Reklāma
Reklāma

• Sāls un gaļas patēriņa ierobežošana.

• Izvairīšanās no nepamatotas medikamentu lietošanas.

• Kaitīgo ieradumu (alkohols un smēķēšana) ierobežošana.