Visu gaišu, LNT! Rimšēviča lomu spēles.”LA” nedēļas notikumu apskats 0
Cilvēks. Kārlis Rācenis – mediķu vienotājs
Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis, no vienas puses, ir ļoti gandarīts, ka mediķu sabiedrība beidzot ir pamodusies. “Prognozējām, ka piketā pie Saeimas būs vismaz tūkstotis rezidentu un jauno ārstu, bet, ka atnāks četrarpus tūkstoši, to gan necerējām,” saka dakteris Rācenis un puspajokam piebilst, ka vienotības sajūta bijusi gandrīz tikpat liela kā Dziesmu un deju svētkos.
Bet, no otras puses, jauno ārstu valdē, pārrunājot aizvadīto piketu, esot secināts, ka situācija bijusi tāda mazliet apkaunojoša, jo ārstiem taču nevajadzētu risināt medicīnas problēmas šādā veidā.
“Vai tiešām šis ir vienīgais ierocis mums, kas grūti sūri mācījušies, lai ārstētu slimniekus, nevis lai stāvētu pie Saeimas ar plakātiem, atgādinot, ka politiķiem ir jāpilda pašu pieņemtie likumi?” jautā Rācenis
Tas, ka piketētāju bija tik daudz, nenoliedzami ir jaunā ārstu līdera nopelns, jo viņam izdodas pārliecināt un viņā ieklausās.
Būdams rezidents, viņš sacīja, ka rezidenti savā starpā ir tikai daļēji vienoti. Organizatoriskajos un politiskajos jautājumos esot tādi rezidenti, kurus maz kas interesē, arī tādi, kas vienmēr būs ar visu neapmierināti.
Tad ir neliela daļa, kura vēlas aktīvi iesaistīties, lai procesus mainītu pozitīvā virzienā.
Kārlis jau tad piederēja pie pēdējiem nosauktajiem un turpina iesākto cīņu par finansiāli labāku rezidentu un jauno ārstu dzīvi. Rokas nolaižoties tad, kad nejēdzīgi daudz laika tiekot tērēts tukšu salmu kulšanai politiķu kabinetos.
Īpaši Veselības ministrijas algu jautājuma risināšanai izveidotajā darba grupā, kurā algām tika solīti 120 miljoni, bet piešķīra krietni mazāk. Asociācijas vadītājs ar to rēķinājies un ieguldījis pamatīgu darbu, lai pārskatāmi plānotu, kā nauda tiks tērēta.
Taču, redzot mediķu lielo atbalstu, tomēr plinti krūmos nemetīšot, bet turpināšot sabiedrisko darbu vismaz tik ilgi, kamēr Saeima izpildīs pašu pieņemto likumu.
Aizdomas. Kašķis par “dvīņu torņiem”
Rīgas būvvalde atsakās pieņemt ekspluatācijā krievu miljonāram Jurijam Šefleram piederošos debesskrāpjus “Z-torņi” (Z-Towers) Pārdaugavā.
Atteikuma iemesli ir vairāki. Ēkas pagrabstāvos krājas ūdens. Sadzīves notekūdeņu kanalizācija uzbūvēta tā, ka tai nav krituma, tādējādi notekūdeņi nekur neaiztecēs.
Zem Daugavgrīvas ielas sabojāts un nav salabots Rīgas pilsētas lietus ūdeņu kanalizācijas kolektors.
Būvniecības laikā sabojātas pilsētas maģistrālās komunikācijas, tostarp uzņēmumam “Rīgas ūdens” piederošās. Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs publiski paziņojis, ka par vairāk nekā simt ēkas būvkonstrukciju vietām trūkst dokumentu, tādējādi nav iespējams pārliecināties, kā ēka uzbūvēta un vai tā būs pietiekami droša tās iemītniekiem.
A/s “Towers Construction Management” komercdirektors Andžejs Neguliners visu noliedz, apgalvodams, ka būvvaldes iebildumi esot nepamatoti un ka būvvaldes vadītājs no būvniecības vispār neko nesajēdz.
Būvkonstrukciju pārbaudē iegūtie rezultāti apliecinājuši, ka visas ēku nesošās būvkonstrukcijas esot drošas.
Ēkas pagrabstāvos ūdens vairs nekrājas, par to būvvaldei rakstiski paziņots 1. novembrī. Tāpēc neesot saprotams, kāpēc Vircavs par to vēl runā 4. novembrī. Savukārt 11. oktobrī būvvaldē esot iesniegts “Rīgas ūdens” atzinums, ka ūdens apgādes un kanalizācijas sistēma atbilstot visām tehniskajām prasībām. Par Rīgas būvvaldes rīcību “Towers Construction Management” pasūdzējies Valsts policijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un valdībā.
Būvvaldes vadītāja un komercdirektora ķīviņu mēģinājis izšķirt pašvaldības vadītājs Oļegs Burovs, aizrādot Vircavam pārlieku birokrātisku attieksmi pret vērienīgo investoru.
Aizrādījums rada iespaidu, ka Burovs aizstāv nevis pašvaldības pārstāvi un savu kolēģi Vircavu, bet krievu miljonāru Šefleru un ka Ušakova iecelto būvvaldes vadītāju gribētu dabūt prom no amata.
Darījums. Visu gaišu, LNT!
Aizvadītā nedēļa iezīmējās ar būtiskām izmaiņām Latvijas mediju tirgū. Piektdien iznāca pēdējais laikraksta “Dienas Bizness” numurs, turpmāk ar tādu nosaukumu tiks izdots nedēļas žurnāls. Šīs pārmaiņas bija izziņotas jau agrāk, un, kā norādījis laikraksta izdevējs, “biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis”.
Lielāks pārsteigums ir ziņa, ka paredzēts likvidēt LNT, lai gan arī par tādu iespēju runāts jau agrāk.
Jau nedēļas laikā televīzijas žurnālisti neklātienē bija pauduši bažas, ka tiekot gatavotas kādas lielas pārmaiņas un daļai var nākties zaudēt darbu. Neziņa tika kliedēta piektdien, kad televīzijas īpašnieki – mediju grupa “All Media Baltics” – publiski atklāja plānus. Turpmāk uzņēmums koncentrēsies uz cita sev piederoša zīmola – TV3 – attīstību.
Daļa LNT satura (iespējams, rīta raidījums “900 sekundes” un kriminālo ziņu apskats “Degpunktā”) tikšot pārnesta uz šo kanālu, bet abu televīziju ziņu dienesti tiks apvienoti. Tas, protams, nozīmē arī darbinieku skaita samazināšanu.
Tikšot veidoti arī jauni kanāli, kas acīmredzot orientēsies uz izklaidi specifiski mērķētai auditorijai.
Bērniem būšot pieejams jauns kanāls “TV3 Mini”, savukārt sieviešu auditorijai – kanāls “TV3 Life”.
No biznesa viedokļa lēmums ir izprotams, un īsumā to varētu raksturot ar vārdu “optimizācija”. Šādu nākotnes perspektīvu iezīmēja agrākie darījumi, un par pirmo soli uz to uzskatāms pirms septiņiem gadiem notikušais pirkums, kad zviedru uzņēmējiem piederošais koncerns “MTG”, kam Latvijā piederēja televīzijas kanāli TV3, TV3+ un TV6, no Andreja Ēķa akciju sabiedrības “Neatkarīgie nacionālie mediji” iegādājās Latvijas Neatkarīgo Televīziju (LNT).
Tolaik šis darījums tika vērtēts arī Konkurences padomē, un tam tika izvirzīti vairāki papildu noteikumi, vēlāk gan tos mīkstinot.
Taču jau 2017. gadā noslēgts cits darījums – zviedri visu pārdeva amerikāņiem jeb ietekmīgajam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam “Providence Equity Partners”, kas zem nosaukuma “All Media Baltics” pašlaik kontrolē televīzijas kanālus TV3, LNT, TV6, “Kanāls 2”, radio “Star FM”, portālus “TVPlay” un “Skaties.lv”.
“Viss ir vienkāršs – TV3 ir mūsu lielākais kanāls ar visplašāko auditoriju,” lēmumu likvidēt tieši LNT skaidro “All Media Baltics” vadītājs Kristians Antings. Tātad nekā personīga, tikai bizness… Tomēr mediju un arī viedokļu daudzveidībai šis lēmums par labu nenāk, jo tiek likvidēts pilnvērtīgs televīzijas ziņu dienests.
Atsevišķi politiķi jau izteikušies, ka tas rada riskus informatīvās telpas drošībai. “Ceru, ka LNT Ziņu dienests varēs turpināt darbu, sabiedrības interesēs ir kvalitatīva un daudzveidīga ziņu pasniegšana un analīze, tas ir īpaši būtiski viltus ziņu un hibrīdkara laikmetā,” vēl pirms lēmuma izziņošanas tviterī bija ierakstījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete norādījusi: “LNT ziņu dienesta likvidēšana būtu tuvredzīgs un absolūti nepārdomāts lēmums! Tāds, kas radītu aizdomas, ka biznesa intereses sakrīt ar atsevišķu politisku darboņu interesēm.”
Joks. Rimšēviča lomu spēles
Kad Ilmārs Rimšēvičs šogad decembrī zaudēs Latvijas Bankas prezidenta amatu, viņš varbūt var mēģināt pieteikties kādā amatieru vai profesionālā teātrī par aktieri. Jo pagājšnedēļ kārtējo reizi pierādījās, cik ļoti viņam padodas (?) spēlēt dažādas lomas.
Ilgus gadus viņš ļaužu acīs bija respektabls, erudīts, nopietns finanšu nozares speciālists, augsta amatpersona (protams, šo tēlu viņš vēlas paturēt tagad), bet šaurākas sabiedrības lokā viņš, iespējams, bija manīgs lietu bīdītājs, brīvbrīžos bijis arī priecīgs makšķernieks un varbūt pat mednieks – kā nojaušams, skatot Agneses Margēvičas grāmatā “Brālība2” publicētajās fotogrāfijās.
Pagājšpirmdien, kad tiesa sāka izskatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti I. Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, Latvijas Bankas prezidents pirms sēdes sākšanās fotogrāfiem pozēja, lasot respektablo finanšu laikrakstu “Financial Times”.
Vēlāk gan acīgi lasītāji sazīmēja, ka šis laikraksta numurs ir pusgadu vecs – šā gada 7. maija izdevums.
“Ne tikai profesionālis, bet arī vides draugs. Skaidrs, ka vienu avīzi var lietot sešus mēnešus!” smejot tviterī rakstīja Uģis Zeltiņš.
