Privilēģiju dāvināšanas uz riska grupu rēķina? Vienīgā latviete “Oskara” sarakstā. Nedēļas notikumu apskats 3
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Vienīgā latviete “Oskara” īsajā sarakstā
Negaidīti aizvadītajā nedēļā izziņotajā ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” īsajā sarakstā starp 15 labākajām filmu oriģinālmūzikas partitūrām iekļauta latviešu komponistes Lolitas Ritmanis mūzika filmai “Dvēseļu putenis”. Lolitas Ritmanis panākumi ir līdz šim nebijis sasniegums Latvijas kino vēsturē – iekļūšana īsajā sarakstā ir priekšpēdējais slieksnis, aiz kura var sekot nominācija “Oskaram”.
“Paldies visiem atbalstītājiem, ka palīdzējāt “Dvēseļu putenim” nokļūt pie “Oskara” balsotājiem. Tas, ka kopā esam tikuši tik tālu, ir visu – “Dvēseļu puteņa” komandas un labvēļu – nopelns. Es jums visiem no sirds pateicos. Paldies Dzintaram Dreibergam par uzticību! Es nekad neaizmirsīšu šo brīdi,” pateicības un sajūsmas vārdus sociālajos tīklos ievietojusi Lolita Ritmanis.
Lolitas Ritmanis komponētais skaņu celiņš izturējis milzu konkurenci, vietu īsajā sarakstā izcīnot starp 136 pieteikumiem, no kuriem tikai divas filmas – “Dvēseļu putenis” un Sofijas Lorēnas filma “Visa dzīve priekšā” – producētas ārpus Holivudas. Lai arī pats “Dvēseļu putenis” diemžēl neiekļuva starp ārzemju filmu kategorijas 15 labākajām, filmas nosaukums (“Blizzard of Souls”) “Oskara” labākās mūzikas kategorijas īsajā sarakstā nu lasāms līdzās pasaules industrijas kino milžiem: “Walt Disney Pictures”, “Pixar” “Warner Brothers” un “Netflix” producētajām filmām.
Starptautisko kinosabiedrību sašūpojis vēl kāds fakts – latviešu izcelsmes amerikāņu komponiste Lolita Ritmanis ir ne tikai vienīgā latviete, bet arī vienīgā sieviete citkārt caurcaurēm “vīrišķīgajā” “Oskara” mūzikas īsajā sarakstā. To īpaši atzīmējis, piemēram, Amerikas kinoindustrijas prestižais izdevums “Variety”, Ritmanis panākumus nodēvējot par īsā saraksta lielāko pārsteigumu.
Nav noslēpums, ka kinoindustrijā bieži izšķiroša nozīme ir sakariem un atpazīstamībai, un “Dvēseļu puteņa” producentu izvēle kā filmas mūzikas autori pieaicināt ASV kinomūzikā pieredzējušo Lolitu Ritmanis ir bijusi ļoti tālredzīga. Komponiste jau iepriekš daudzkārt nominēta “Emmy” balvai, to saņēmusi par mūziku seriālam “Batman: Beyond”. Nu ceram Lolitas Ritmanis un “Dvēseļu puteņa” vārdus ieraudzīt arī “Oskara” balvas nomināciju piecniekā, ko izziņos 15. martā.
Mācība. Komandantstunda beigusies
Valdības amatpersonas nebeidz uzsvērt, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir ārkārtīgi augsta, tāpēc neesot pamata runāt par slimības izplatības kontrolei noteikto ierobežojumu mīkstināšanu. Tomēr viens ierobežojums aizvadītajā nedēļā tika pārtraukts bez plašas skaidrošanās – turpmāk brīvdienās Latvijas iedzīvotājiem vairs nevajadzēs ievērot komandantstundu.
Šis aizliegums – atrasties ārpus dzīvesvietas no plkst. 22 līdz 5 –, liriski dēvēts arī par “brīvdienu mājsēdi”, tika ieviests decembra beigās, lai novērstu iedzīvotāju vēlmi rīkot Jaungada sagaidīšanas ballītes, bet vēlāk pagarināts un attiecināts arī uz visām tālākajām piektdienām un sestdienām.
Vai valdība izpētījusi, ka cilvēki kļuvuši disciplinētāki un brīvdienās pulcēšanās nenotiek? Nekā tamlīdzīga. Komandantstundas atcelšanas iemesli ir pragmatiski – taupīt “policijas resursus”.
“Nevajag tagad ar ilūziju uztvert, ka pasākumi tiek mīkstināti,” lēmuma nepareizu interpretāciju steidz novērst iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Tagad policijai būšot vairāk jaudas, lai sekotu, kā tiek ievēroti citi noteiktie ierobežojumi.
Kas interesanti, stāstot par policijas darbu komandantstundās, iepriekš bieži uzsvērti tieši ieguvumi – esot ne vien mazināti kovida izplatības riski, bet bijusi arī iespēja pieķert daudzus dzērājšoferus, aizturētas meklēšanā esošas personas, iekasētas soda naudas.
Tomēr nojaušams, ka nekādu prieku policijai tas nesagādā, ko var nolasīt arī no šiem Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka vārdiem intervijā žurnālam “Sestdiena”: “Protams, mums nepatīk, ka mūs sauc par kovidpoliciju. Bet policija jau vienīgi uzrauga Ministru kabineta rīkojumu izpildi…”
Lēmums par komandantstundas atcelšanu liek aizdomāties – ja jau pat šādā izpildījumā uzraudzība sagādā grūtības, tad kas notiktu, ja vajadzētu ieviest vēl stingrāku mājsēdi visu diennakti, kā tas bijis dažās citās valstīs. Varbūt nāktos atzīt, ka Latvija to nemaz nespēj īstenot.
Dīvainība. Skaistumkopšana Saeimas sēdē
“Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš ir viens no aktīvākajiem debatētājiem Saeimas sēdēs, bet ar savām runām nebija ieguvis tādu publicitāti, kādu aizvadītajā nedēļā izpelnījās ar savu uzstāšanos, kuras laikā iedarbināja matu griežamo mašīnu un sāka pats sev veidot frizūru.
Viņu no šīs nodarbes neatturēja arī sēdes vadītājas, Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres aizrādījums: “Ja vēlaties nodarboties ar skaistumkopšanu, tad, lūdzu, tā, lai netiktu traucēta skaņa, lai mēs dzirdētu, ko jūs runājat.”
Tajā brīdī Zariņš runāja par pieprasījumu premjeram Krišjānim Kariņam, kuram pārmeta tādu lēmumu pieņemšanu, par kuru pamatotību nav veikta pietiekama analīze.
“Ja vairs nevar paļauties uz šīs valdības lēmumiem, tad viss ir jāņem savās rokās,” noteica Zariņš un sāka darboties ar matu trimmeri.
Šī epizode drīz vien aplidoja sociālās vietnes, kur cilvēki neskopojās ar komentāriem. Vieni mudināja nepievērst uzmanību, lai nevairotu politiķa publicitāti, citi atcerējās Mārtiņu Bondaru, kurš reiz tribīnē vicināja kurpi, ar ko iekļuva televīziju ziņu sižetos.
Savukārt žurnālists Ansis Pūpols deputātu Zariņu tviterī uzslavēja: “Ļoti labi, ka Zariņš griež matus. Varbūt viņa galvai pieplūdīs svaigums un viņš sapratīs, ka vēlētāju uztrauc arī citas tēmas bez OIK.”
Laikā, kad skaistumkopšanas pakalpojumi liegti, Zariņš nav pirmais, kas dalās ar savu pieredzi. Liela uzmanība bija pievērsta arī frizierei Zanei Melnacei, kura Rīgas domes deputāti Ievu Branti frizēja mežā.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts pēc tam ar lielu izpratni novērtēja pakalpojuma sniegšanu brīvā dabā. “Frizēšana mežā ir absolūti OK,” sacīja ministrs kādā tikšanās reizē.
Kad “Rīga TV24” uz skatītāju jautājumiem atbildēja Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, pārraides vērotāji interesējās, kā viņš ticis pie tik svaiga matu griezuma. Uz to Kalvītis atbildēja: “Ir izdomātas tādas gudras mašīnītes, ka pats var griezt matus.”
Kad raidījuma vadītājs pārjautāja, vai tiešām Kalvītis pats sev griež matus, viņš atbildēja: “Nu skaidrs!” Tiesa, citi, kas šo māku pieprot, atšķirībā no Zariņa, to, visticamāk, nedara laikā, kad pilda amata pienākumus.
Šaubas. Amatpersonu pote – valsts drošībai?
Aizvadītajā nedēļā televīzijas ekrānos varējām vērot, kā “AstraZeneca” vakcīnu pret kovidu saņem pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits un visi pieci eksprezidenti, kā arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bet vēl pēc dienas arī citi ministri un atsevišķi Saeimas deputāti.
Vakcinācijas birojs skaidroja, ka šīs personas tiekot vakcinētas prioritāri, jo viņu pienākumi saistīti ar “nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu”.
Šī grandiozā argumentācija liek domāt – ja amatpersonu svītu nesapotēs, tas var apdraudēt Latvijas turpmāko pastāvēšanu. Interesanti, kā būtu tad, ja amatpersonas nepiekristu publiski vakcinēties?
Zināms, ka pats veselības ministrs Daniels Pavļuts zvanījis augstākajām amatpersonām un aicinājis publiski rādīt piemēru, nevis biedējis ar valsts pamatfunkciju apdraudējumu.
Varētu saprast to, ka “zaļā gaisma” potes saņemšanai tiek dota trim valsts augstākajām amatpersonām un ārlietu ministram kopā ar Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju, kuri nevar strādāt tikai un vienīgi attālināti, kā arī eksprezidentiem, jo viņi varētu būt kā iedrošinošs piemērs vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri vēl šaubās, vai vakcinēties.
Bet pārējo iekļaušana prioritārajā sarakstā laikā, kad valstī katastrofāli trūkst vakcīnu, izskatās pēc privilēģiju dāvināšanas uz riska grupu rēķina.
Pētījumu firma “Kantar” esot aptaujājusi 800 iedzīvotājus, un teju vairākums (68%) atzinuši, ka valsts amatpersonām un politiķiem jādod priekšroka saņemt vakcīnu. Taču neviens nav pajautājis, attiecībā pret ko priekšroka – senioriem ar hroniskām kaitēm, pedagogiem, policistiem, pārdevējiem?
Turklāt neviens no taujātājiem nav painteresējies, ko par “zaļo gaismu” politiķiem domā tieši ļoti cienījama vecuma ļaudis, jo respondenti bijuši no 18 līdz 60 gadiem.
Sagatavojuši: Aija Kaukule, Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ināra Egle
