“Es šodien piesaku streiku pilsētas dzīvei.” Dagnejas dzeja 0
Dzejas un latgaliešu kultūras pasaulē viņu pazīst kā DAGNEJU (īstajā vārdā Dagnija Dudarjonoka). Jaunā autore dzimusi Vārkavas novadā. Absolvēta Vārkavas vidusskola, Rēzeknes Augstskolā (tagadējā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) studējusi pedagoģiju. “Studiju apmaiņas programmas ietvaros pusgadu nodzīvoju Viļņā. Tas bija ļoti interesants laiks!” savus studiju laikus atceras Dagneja. “Vēlme studēt, karjeras un jaunatnes lietas aizveda mani uz kolorīto Daugavpili, kur, tāpat kā Rēzeknē, nodzīvoju četrus gadus, ieguvu maģistra grādu izglītībā un pastrādāju dažādās darbavietās. Šeit satiku arī savu vīru,” stāsta Dagneja. Studiju laikā jauniete aktīvi iesaistījās biedrības “Latgolys Studentu centrs” darbībā.
“Pirms pāris gadiem pieņēmu lēmumu no pilsētas atgriezties laukos – savā dzimtajā Vārkavas novadā. Jauni cilvēki laukos ir ļoti vajadzīgi! Lai gan sirds ir uzticīga izglītības jomai, šobrīd strādāju Vārkavas novada domē par sabiedrisko attiecību speciālisti,” atklāj Dagneja.
Viņai ir daudz vaļasprieku – rokdarbi, kulinārija, neformālā izglītība, tradīciju pētīšana, aktivitātes brīvā dabā. “Vēl viens no maniem hobijiem ir dzejoļu rakstīšana. Dzeju sāku rakstīt studiju laikā. Sākumā vairāk ieinteresēja nevis teksti, bet tekstus rakstošie cilvēki, viņu personības un interesantumi, bet vēlāk arī pati sāku šo to pierakstīt. Tad atradās cilvēki, kuriem mani hobijdzejoļi likās interesanti, un viņi ievilka mani dzejiskās avantūrās,” atceras autore.
Literārās dotības Dagneja ir pilnveidojusi Austrumlatvijas literārajā akadēmijā un ir pateicīga par tur iegūtajām zināšanām, jo, kā pati saka: “Mūsu valstī ir mūzikas un mākslas skolas, taču nav rakstnieku vai dzejnieku skolu, ar literatūras stundām vispārizglītojošās skolās ir par maz.” Dagneja ir dzejoļu mazrakstītāja, jo “parasti tā vietā daru kaut ko citu. Citreiz ir svarīgāk, piemēram, pagatavot vīram vakariņas, nevis pierakstīt dzejoli”.
Dagnejas darbi ir publicēti gan interneta portālos un laikrakstos, gan arī kopkrājumos: “Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja” (2008), Austrumlatvijas literārās akadēmijas dzejoļu krājumā “Sarunas” (2013), Vārkavas novada vārda mākslinieku radošo darbu grāmatā “Mēs jau sen to gribējām jums pateikt…” (2013), “Rainis un Aspazija 21. gadsimta Austrumlatvijas literātu balsīs” (2014), krāsojamajā latgaliešu dzejas kopkrājumā pieaugušajiem “Linejis” (2016). ”
– Darbojoties biedrībā “Latgolys Studentu centrs”, esi realizējusi dažādus projektus. Kuri no tiem pašai vislabāk palikuši atmiņā?
Dagneja: – Tā kā esmu izglītības fane, man visvairāk patīk jauniešu apmācību projekti. Daudzi noteikti atcerēsies jauniešu apmācības “Atzolys”, kas bijušas kā iesākums jaunām idejām, draudzībām, dziesmām un tekstiem desmit gadu garumā. Man ļoti patika arī pēdējais jauniešu apmācību projekts “Dubnas pieRaksti”, kura laikā jaunieši ar laivām devās ekspedīcijā pa Dubnas upi, pētīja dabu, intervēja vietējos iedzīvotājus, mācījās fotografēt un filmēt. Atceros vēl kādu čigānos iešanu, kas notika Daugavpils novada Berķenelē, – dziesmu mācīšanās, masku gatavošana, rotaļas, tumsa, aukstums un brišana pa sniegu uz kaimiņu mājām, tam visam pāri jautrība, smiekli un kopības sajūta…
– Kuri raidījumi, kuros atspoguļota Latgale un latgalieši, tevi uzrunā visvairāk?
– Īstenībā šie raidījumi ir diezgan līdzīgi – tiek intervēti vieni un tie paši cilvēki, apspriestas vienas un tās pašas tēmas. Tā ir kaut kāda Latgales viena puse, kas tiek parādīta… Dažos raidījumos intervējamais ir tikai fons vadītāju sarunām, tas, manuprāt, nav īsti godīgi. Galvenajam varonim ir jābūt cilvēkam, par kuru ir stāsts, un vadītājam jāpalīdz šo stāstu izstāstīt un aiznest līdz skatītājiem.
Iesaku mazāk skatīties šādus raidījumus, bet biežāk atbraukt uz Latgali, apciemot savus draugus vai radus vai vienkārši paceļot pa Latgales pilsētām un laukiem, parunāties ar vietējiem cilvēkiem. Tad, iespējams, var rasties kāda patiesāka nojausma par to, kas tad ir Latgale.
– Ja tevi ēnu dienā kāds ēnotu kā sabiedrisko attiecību speciālisti un dzejnieci – ko ieraudzītu tavā ikdienas dzīvē?
– Mana ikdiena pārsvarā paiet kabinetā pie datora, apstrādājot ienākušo informāciju. Diezin vai kādam būtu interesanti mani ēnot kā dzejnieci, jo rakstīšanas process ir nemanāms. Ar saviem tekstiem nevienam neuzbāžos un sevi par dzejnieci nesaucu. Tā vietā esmu izdomājusi jaunvārdu – hobijdzejnieks – tāds, kurš sava prieka pēc kaut ko pieraksta. Man nav nekādu īpašu rakstīšanas rituālu kā citiem – nededzu sveces un nedzeru vīnu… (Smaida.) Ja kāda dzejas rinda vai ideja ienāk galvā, pierakstu datorā, telefonā vai uz papīra. Ja izdodas sevi pierunāt apsēsties un nolemt, ka tagad rakstīšu, tad parasti vismaz viens normāls hobijdzejolis izdodas.
– Tu savus dzejoļus sauc par hobijdzejoļiem. Kā radās tāds apzīmējums?
– Hobijdzejnieks un hobijdzejoļi ir manis izdomāti vārdi. Tie, kuri nav mācījušies rakstīt dzeju, neiespringst uz grāmatu izdošanu, tos es sauktu par hobijdzejniekiem. Viņi nodarbojas ar dzejoļu rakstīšanu sava prieka pēc, brīvajā laikā un ar to nepelna.
Šajā “Kultūrzīmju” numurā lasītājiem piedāvājam ielūkoties Dagnejas hobijdzejoļos.
***
Kad es varu rezervēt tavu šķietamo laiku,
Vismaz divas stundas no mūžības stundenieka?
Pasaki man –
Šodien, rīt vai parīt?
Sirds jau vēl var pagaidīt…
Kā vienmēr…
Šodien, rīt vai parīt…
***
Vasali!
Voi jius esit vasali?
Voi tuodi pa pusei?
Pa trešdaļai kuodai?
Pa gabaleņam?
Pa sauveitei?
Pa smiļkšu gryudeņam?
I kuruos pusis jums nav?
Vyds pusis voi uorpusis?
Viersyunis voi zamuškys?
Kreisuos pusis voi lobuos?
A kurā pusī jums ir lobuo puse?
Voi jiusu lobajai pusei vysys pusis ir lobys?
Voi tuo – pusleidz?
Nā…
Pusleidz, vys tik naleidz!
Ir juobyun vasalim!
Tod leidz!
I paleidz…
Dīvs.
***
Es šodien piesaku streiku pilsētas dzīvei,
Sarkanajām līnijām burtnīcā…
Celšu pieminekli zemniekiem,
Esmu izlēmusi par visiem 100!
Tik pamēģini teikt, ka nesanāks!
Vai tad Saule rītā drīkst neuzlēkt?
Lasīšu akmeņus no lauka malām,
Likšu pa vidu – lielā kaudzē.
Pati savām rokām –
Par godu tēviem, vīriem, dēliem…
***
Laiks i laiceigums ir ūtruo ceļa bruolāni
Vītejī huligani cylvāku pruotūs
Smedziņu kvartālu pavieļnīki
Stresa radeišonys meistari
