Dārzeņu sējas un stādīšanas kalendārs 2021.gadam: iesaka agronoms 2
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Ariet augšā mauriņus! Šogad par ēdamlietu audzēšanu iespēju robežās jādomā visiem,” – mudina agronoms Māris Narvils. Viņš uzskata, ka nestabilā laikā, kā patlaban, tas, ko katrs var darīt savas neatkarības saglabāšanai, ir vismaz daļēji savu ģimeni apgādāt ar pārtiku. Tāpēc šogad dārza darbiem jāpievēršas ar pilnu jaudu. Pamats visam – dārzeņi.
Marts ir pirmais pavasara un īstais dārzeņu dēstu audzēšanas starta mēnesis. Pirms tam vērts rosīties ar sēšanu tikai tiem, kam ir apsildāmas siltumnīcas.
Pavasarī sākas dārznieka cīņa par gaismu un siltumu saviem zaļajiem draugiem. Jo vēlāk šī cīņa sāksies, jo mazāk spēku un līdzekļu tā prasīs. Segtajās platībās salātus un redīsus jau var sēt pavisam agri. Arī citas kultūras var mēgināt nosargāt no salnām. Sevišķi nav jāsteidzas ar to augu agru stādu audzēšanu, kurus plānots stādīt uz lauka (lauka tomāti, gurķi u.c).
Sāk ar rēķināšanu
Dārzkopības speciālists aprēķinājis, ka viena cilvēka dārzeņu minimumu, ieskaitot kartupeļus, var izaudzēt 100 m2 lielā zemesgabalā.
Vidēji tiek lēsts, ka cilvēks gadā patērē ap 120 kg kartupeļu un tikpat citu dārzeņu.
Papildus vēl vajag augļus un ogas, bet tie šajos 100 m2 netiek ierēķināti. Lai arī, sākot saimniekot dārziņā šogad, pie ražas nevarēs tikt, tomēr vērts papūlēties un iestādīt arī tos. Tā būs vērtīga investīcija nākotnei. Turklāt ogulāji sāk ražot agri – jau otrajā gadā zemenes ar pilnu jaudu, upenes, jāņogas – pa saujai. Arī uz pundura vai puspundura ābelītes pa ābolītim būs visai drīz. Augļukokus un ogulājus stāda pēc iespējas agrāk, lai tiktu pie ražas (katrs atliktais gads par gadu attālina ražu).
Visu vajadzīgo mazā dārzā var izaudzēt arī ar bioloģiskajām metodēm.
Domā par nākotni
Māris Narvils iesaka veikalā izvēlēties arī šķirnes sēklas, ne tikai hibrīdus (aiz šķirnes nosaukuma apzīmēts ar F1). Piemēram, no šķirnes gurķiem varēs pats noņemt sēklu, no hibrīdiem – ne vai arī rezultāts nebūs prognozējams. Arī tomātus noteikti daļu vajadzētu izvēlēties šķirnes, jo tomātu sēklu ir viegli audzēt un ievākt – tomāti nesaziedas, šķirnes var stādīt blakus. Daudziem augiem sēklas novākt var iemācīties itin viegli. Padomju laikos, kad nebija sēklu pārpilnības, daudzi dārznieki sēklas vāca paši (bietes, burkānus, gurķus, tomātus, dažādas puķes).
Ja sava dārziņa nav, agronoms aicina sazināties ar lauku radiem un draugiem. Varbūt ir iespēja dabūt zemesgabaliņu vai sarunāt dārzeņus par palīdzēšanu stādīšanā, ravēšanā.
Izvēlas vienkāršos
Ja nav priekšzināšanu dārzkopībā, vajag sākt ar vienkāršām lietām.
Piemēram, kartupeļu audzēšana lielas iemaņas neprasa. Arī ieguldījumu tik vien, cik sēklas materiāls jānopērk; parasti laukos gan kādu spainīti var sarunāt tāpat un var iztikt bez kūtsmēsliem. Taču pašu izaudzētais tupenis ir visgardākais, turklāt to var pagatavot dažādos veidos.
Pat iesācējiem padosies pupas. Tās vajadzētu sēt jo vairāk, jo labāk. Pupas ir sātīgas, vērtīgs olbaltumvielu avots. Turklāt to glabāšanai nevajag speciālas telpas, kā tas ir ar saknēm – problēma pilsētniekiem, lai gan daudzi savas lodžijas pielāgojuši arī dārzeņu glabāšanai. Ja pupu izaugs pārāk daudz, var atstāt ēšanai nākamajiem gadiem.
Nevajadzētu aizrauties ar cūku pupām, jo tās kaitēkļiem īpaši garšo. Toties dārza pupiņas var sēt vagām vien.
Pozitīvi arī tas, ka pupas piesaista augsnei slāpekli, bagātina to un ielabo.
Ko darīt, ja dēsti jau iesēti un izstīdzējuši
Veselīgam stādam vajadzīga gaisma, siltums un mitrums vienādā daudzumā. Tiklīdz viena komponenta ir par daudz vai maz, sākas problēmas.
Visbiežāk stādiem telpās ir par siltu, bet trūkst gaismas. Vēl bēdīgāka kombinācija ir vēsa telpa un pārāk bagātīga laistīšana. Tad var sākties dažādas puves.
Ja stādi atkal iesēti pārāk agri, tagad dēstu kastītes vajadzētu novietot vēsākā un pēc iespējas gaišākā vietā. Vislabāk, ja ir iespēja šādiem nīkulīšiem uzlikt papildapgaismojumu. Ja lampas nav, jāparēķina, vai atmaksājas pirkt. Daudzas kultūras, kā tomātus, papriku u.c., labāk martā iesēt vēlreiz. Tad varēs salīdzināt, kuri izaugs labāk. Tā varētu būt laba mācība nesteigties nākamgad.
Ja agrāk stādi bija drukni, bet tagad stīdzē, varbūt vainojama logu nomaiņa. Vecajiem rāmjiem pūta garām, un stādiem bija vēsums, bet aiz jaunajiem pakešlogiem dēstiem ir pārāk silts.
Pēdējo sniegu viegli savelt pikās un sastūķēt siltumnīcā. Šo darbiņu pat varētu uzticēt bērniem. Sala izsausētā augsne būs pateicīga par šādu valgmi.
Nekad nav par agru siltumnīcā izkārt dzeltenos līmes vairogus, jo siltais laiks pamodina arī pārziemojušos kaitēkļus.
Lai sēklu paciņu gūzmā nevajadzētu visu laiku rakties, sēklas var izkārtot fotogrāfijām paredzēto albumu kabatiņās. Tās var sagrupēt pēc lietojuma (puķes, tomāti, citi dārzeņi, eksperimenti) un sēšanas laika. Kabatiņai var pielīmēt līmlapiņas vai aizbāzt zīmītes ar informāciju par plānoto sējas laiku un vietu.
Tajās ērti atlikt atpakaļ arī daļēji izsētās sēklu paciņas, kuras sēj atkārtoti (salāti, redīsi).
