“Dauderi” aicina ar jauniem atklājumiem 0
Sarkandaugavas kultūras un arhitektūras pērle – tā mēdz dēvēt “Dauderu” muzeju, kurā kopš maija skatāma atjaunota ekspozīcija.
Vērts to redzēt un no jauna atklāt vairāk nekā 120 gadus seno namu, tā grezno, ainavisko parku, kam visapkārt plešas industriālā Sarkandaugava.
Daudzveidīgs, kontrastiem pārbagāts ir ekspozīcijas stāsts – ne vien par nama vēstures līkločiem, bet arī par visas Latvijas kultūrvēsturiskajām norisēm 19.–21. gadsimtā.
Jaunā ekspozīcija iekārtota nama pirmā stāva trīs telpās. Bijušajā villas kungu istabā vēstīts par šā nama un blakus esošās alusdarītavas senāko vēsturi, kā arī nama cēlāja – uzņēmēja Ādolfa fon Bingnera – gaitām.
Nākamajā telpā mūs pārsteidz eksprezidenta Kārļa Ulmaņa darba kabineta pēc 30. gadu materiāliem veidota autentiska rekonstrukcija, kā arī gūstam interesantas ziņas par “tautas vadoņa” dzīvi.
Trešajā telpā, vēsturiskajā ēdamistabā, izveidota ekspozīcija par padomju okupācijas laiku, kad 1945. gadā te iekārtoja aģitpunktu un bērnudārzu, kurš darbojās teju trīsdesmit gadus.
Vēlāk “Dauderos” saimniekoja Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrija, kura ierīkoja degustāciju zāles slēgtiem saviesīgiem pasākumiem. Kopumā ekspozīcija dod secīgu priekšstatu par nama vēstures posmiem no uzcelšanas brīža līdz mūsdienām.
Ieskatu dažādo laikmetu interjera noskaņās papildina unikāli eksponāti un bagātīga, jaunos pētījumos gūta informācija par “Dauderu” nama un tā saimnieku likteņiem.
Piemēram, tikai šogad pētniecības gaitā atklāts, ka “Dauderu” nama vārda devējs Johans Dauders bijis nevis no Bavārijas ieceļojis aldaris, bet gan centīgs 19. gadsimta uzņēmējs – latviešu kalpu ģimenes dēls, dzimis Siguldas pagastā kā Jānis Daude.
Jaunums ir arī nule atrastā K. Ulmaņa privātā muzeja vitrīna, kas 1939. gadā izgatavota tieši “Dauderiem”, bet vēlāk neidentificēta glabājusies Rīgas pilī.
Digitāla lietotne un citi multimediji palīdzēs izzināt nama telpu, dārza un apkārtējās teritorijas vēsturi, kā arī Gaida Graudiņa kolekciju. Ekspozīcijas iekārtošanu nodrošina latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa 200 000 eiro lielais ziedojums.
Muzejs to iegulda “Dauderu” nodaļas attīstībā, kuras krājuma kodolu veido Graudiņa dāvinātā kolekcija – kopumā ap 7000 priekšmetu no senatnes līdz mūsdienām, kas stāsta par Latvijas kultūru un vēsturi. Plānots gada otrajā pusē turpināt darbu pie nama otrā stāva ekspozīciju atjaunošanas.
Muzejs aicina ikvienu, kam ir kādas “Dauderu” fotogrāfijas, piemiņas lietas vai stāstījums, dalīties, lai mūsu kultūrvēstures atmiņu slānis par šo vietu kļūtu biezāks.
“Dauderi”
Nams celts 1897. gadā kā alus fabrikanta ģimenes villa, pēc Pirmā pasaules kara nams gadiem ilgi stāvējis neizmantots, līdz 1937. gadā te vērienīgi iekārtota Kārļa Ulmaņa rezidence.
Tika veikti arī plaši apkārtnes un infrastruktūras pielāgošanas darbi, lai autoritārais Valsts un Ministru prezidents te netraucēti varētu pavadīt brīvo laiku un privāti uzņemt viesus.
Pēc padomju okupācijas namā iekārtoja aģitpunktu, bērnudārzu. 1990. gadā ar trimdas kultūras mecenāta Gaida Graudiņa un Mākslas muzeju apvienības pūlēm nams restaurēts.
1990. gadā XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā “Dauderos” atvēra Latvijas Kultūras muzeju, kas saņēma dāvinājumā vairākas kolekcionāra Gaida Graudiņa priekšmetu grupas – relikvijas, kas līdzi ņemtas bēgļu gaitās Otrā pasaules kara beigās.
2010. gada 1. janvārī “Dauderi” kļuva par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) nodaļu.
“Dauderu” telpas izmantotas vairāku spēlfilmu uzņemšanai, piemēram, “Sarkanais mežs”, “Sapņu komanda 1935”, Odesas kinostudijas “Ifas pils gūsteknis” un citu.
