Partiju solījumi kultūrai ekspertu vērtējumā: daudz vīziju, maz konkrētības 0
Pirms Saeimas vēlēšanām uzdevām partijām, kuras kandidēs iekļūšanai parlamentā, konkrētus jautājumus par to nostāju dažādās kultūrpolitikas jomās. Šajā rakstā partiju piedāvājumu vērtē eksperti.
Daudz vīziju, maz konkrētības
HARALDS MATULIS, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs:
“Pārāk nopietni partiju programmas nav vērts uztvert, taču daži interesanti momenti parādās. Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) kultūra nekad nav bijusi pirmā prioritāte, tomēr ZZS vienīgā no partijām īsajā programmā iekļāvusi punktu “atjaunot stabilu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu”. Zinot ZZS pragmatismu, tātad ir pamats cerēt, ka beidzot tiks atjaunots VKKF finansēšanas modelis.
“Attīstībai/Par” sola pat divkāršot VKKF finansējumu, un vienīgie piemin arī laikmetīgās mākslas atbalstu
Nacionālās apvienības kultūras programma lakoniski iezīmē vairākus darbības virzienus, un no visām partijām vienīgā atstāj iespaidu par vēlmi vadīt Kultūras ministriju arī pēc vēlēšanām. NA kā vienīgie sola vairot kultūras cilvēku sociālo labklājību un piemin radošumu izglītībā.
“Saskaņa” un “KPV LV” kultūru programmās vispār nepiemin. Par “Saskaņas” ambīcijām kultūras jomā varētu liecināt Rīgā darītais. Profesionālajai mākslai finansējums samazinājies, pašvaldības amatieru un tautas mākslas kolektīviem saglabāts, tiek rīkoti pilsētas svētki plašām masām. Par koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju nekādu iniciatīvu neizrāda.
“KPV LV” piedāvā samazināt ministriju skaitu uz sešām, un kultūru apvienot ar izglītību un veselības aizsardzību. Jaunā konservatīvā partija arī rosina samazināt ministriju skaitu uz astoņām, taču kultūru atstāt kā neatkarīgu institūciju – tātad kultūra tiek novērtēta kā svarīga joma.
“Jaunā Vienotība” kultūru uztver vai nu kā nevajadzīgu, vai kā pašsaprotamu, starp savām 57 prioritātēm kultūru pieminot vienreiz “Atbalsts diasporai latviešu valodas un kultūras apguvē” – Latvijā gan jau bērni kaut kā paši runāt iemācīsies.”
ANITA BORMANE, “LA” pielikuma “Kultūrzīmes” redaktore: “Diemžēl atkal jāsecina, ka partijām, kas tiecas uz vietām Saeimā, ar retiem izņēmumiem vai nu nav nekādas, vai arī ir diezgan miglaina vīzija par to, ko būtu nepieciešams paveikt kultūrpolitikā. Tāpat redzams, ka atsevišķi politiskie spēki vai nu nav sekojuši līdzi līdzšinējam lēmumu pieņemšanas procesam kultūrā vai arī mīt kaut kādā savā separātā, ar kultūras jomas realitāti absolūti nesaistītā pasaulē (piemēram, JKP attieksme pret VKKF finansēšanu no iezīmētajiem nodokļiem; KPV LV lakoniskās atbildes uz “KZ” jautājumiem, vispārēji uzsverot, ka kultūras finansēšanas modelis tiks pārskatīts).
Ar izvērstāku redzējumu par paveicamo izceļas “Nacionālā Apvienība”, kas jau izteikusi ambīciju arī turpmāk ieņemt kultūras ministra posteni, arī – “Attīstībai Par”, kas, cita starpā, sola Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumu no šībrīža 10 miljoniem līdz 20 miljoniem 2023. gadā, gan skaidri nekonkretizējot mehānismu mērķa sasniegšanai, piemin arī atsevišķa atbalsta mehānisma izveides iespēju Latvijas kultūras eksportam (to pat savā īsajā programmā iekļāvusi arī JKP, plašajā programmā – “Progresīvie” – gan bez konkrētiem risinājumiem).
Būtiski, ka līdzās atbalstam VKKF finansēšanas modeļa maiņai ZZS savā programmā vienīgie izvērstāk izceļas ar pievēršanos kultūras reģionālās pieejamības problēmām, tomēr diemžēl deklaratīvi bez konkrētiem risinājuma veidiem. Interesanti, ka līdzšinējās varas partijas “Jaunā Vienotība” programmā kultūra atkal, tāpat kā 2014. gadā, vispār nav izcelta kā prioritāte, laikam jau uzskatot, ka šajā jomā viss ir pilnīgā kārtībā vai arī notiks pats no sevis.”
