Mans jautājums radās, izlasot žurnāla pagājušā gada pēdējā numurā rakstu “Uzdāvināt vai novēlēt?”. Gribētu uzzināt, vai, sastādot dāvinājuma līgumu, iespējami arī kādi nosacījumi?
Abi ar sievu esam jau veci (78 un 82 gadi), gribam savu māju atdāvināt dēlam, kurš dzīvo kopā ar mums. Mūsu meita un mazbērni dzīvo citur.

Lasītākie

Kokteilis

“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33

Mājas

12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25

10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 30

Lasīt citas ziņas

Dāvināt vēlētos ar sekojošiem nosacījumiem:

• lai mēs līdz mūža galam varētu dzīvot mājā;

• lai māju nevar pārdot bez mūsu ziņas;

“Es mazliet samulstu, kāpēc rentgens rokai, bet man jāizģērbjas!” Sieviete dalās pieredzes stāstā par radiologa apmeklējumu

Likvidējot maizes ceptuvi Kauņā, “Fazer” plāno 18 miljonu eiro investīcijas Ogrē ražošanas attīstīšanai

Valsts, tomēr piešķir prasīto līdzfinansējumu olimpiskās kvalifikācijas turnīram pludmales volejbolā

• lai mūsu meita un viņas bērni, ja rastos tāda nepieciešamība, arī varētu dzīvot vienā istabā;

• lai zināmu daļu naudas (1/3 vai 1/4) pēc mūsu nāves, ja māju pārdotu, saņemtu arī meita.

Vai šādi nosacījumi ir iespējami, sastādot dāvinājuma līgumu? Vai arī vienīgā iespēja ir rakstīt testamentu? Cik maksā dāvinājuma noformēšana?
 Andrejs Salaspils novadā

Personālservitūti

Jā, tas ir iespējams. Civillikums atļauj dāvinājuma un citos līgumos ierakstīt dažādus nosacījumus un ierobežojumus. Atbilstoši Civillikuma 1131. pantam īpašuma tiesību lietošanas ierobežojumus par labu kādai konkrētai fiziskai vai juridiskai personai sauc par personālservitūtiem.

Dāvinājuma līgumā varat ierakstīt, ka jums un sievai šajā mājā saglabājas dzīvokļa tiesība atbilstoši Civillikuma 1227.– 1230. pantam (tad tajā varēsiet droši dzīvot), vai, vēl labāk – šī īpašuma lietojuma tiesība atbilstoši CL 1190. – 1224. pantam – tad varēsiet gan dzīvot, gan izmantot zemi un gūt no šī īpašuma labumu. Šīs tiesības jāieraksta zemesgrāmatā kā personālservitūti, tad tās būs spēkā līdz abu mūža beigām un būs saistošas trešajām personām.

Dāvinājuma līgumā varat ierakstīt arī aizlieguma atzīmi jūsu un sievas dzīves laikā māju pārdot, dāvināt tālāk, mainīt vai ieķīlāt. Civillikuma 1076. pantā teikts, ka īpašnieka atsavināšanas tiesības var aprobežot ar aizliegumiem, kas noteikti vai nu ar likumu, vai tiesas lēmumu, vai testamentu, vai līgumu. Arī aizlieguma atzīme būs jāieraksta zemesgrāmatā.

Ja gribat, lai meitai saglabātos tiesības dzīvot vienā istabā, dāvinājuma līgumā var paredzēt arī dzīvokļa tiesību meitai, un ierakstīt šo personālservitūtu zemesgrāmatā.

Nav vērts rak­stīt, ka dzīvokļa tiesība meitai būs nepieciešamības gadījumā, jo par šiem vārdiem var rasties strīds – viens uzskatīs, ka šāda nepieciešamība radusies, otrs – ka nav. Vienkāršāk ir meitai nostiprināt dzīvokļa tiesību bez papildu paskaidrojumiem. Kamēr neradīsies vajadzība, viņa varēs šīs tiesības neizmantot.

Jāņem vērā, ka dzīvokļa tiesību tāpat kā lietojuma tiesības nemanto, tādēļ pēc meitas nāves viņas bērniem tā zudīs. Taču tā jau ir ļoti tāla nākotne, kuru izplānot reti kad ir pa spēkam.

Dāvinājuma līgumā tāpat varat ierakstīt, ka gadījumā, ja pēc jūsu un sievas nāves dēls māju pārdos, viņam jāizmaksā māsai noteikta naudas daļa (varat noteikt jebkuru saprātīgu daļu pēc saviem ieskatiem – 1∕2, 1∕3, 1∕4 vai citu). Taču jāatceras, ka ir arī citas iespējas, kā māja var nonākt svešās rokās – to var atdāvināt tālāk, samainīt pret citu īpašumu, ieķīlāt un pēc tam zaudēt.

Protams, dēls var atteikties pieņemt šādu dāvinājumu, kas apgrūtināts ar dažādiem aizliegumiem. Tad viņš varēs cerēt uz mantojumu.

Cik tas maksā?

Parakstot dāvinājuma līgumu pie notāra, klāt jābūt visām iesaistītajām personām – dēlam (dāvinājuma saņēmējam), kā arī jūsu sievai un meitai, kurām par labu tiks noteikti personālservitūti.

Notāra amata atlīdzības takses ir ierakstītas Ministru Kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 747 un atkarīgas no dāvinājuma vērtības. Dāvinājuma vērtību dāvinātājs nosaka pats pēc saviem ieskatiem, izziņa par kadastrālo vērtību šeit nav vajadzīga. Amata atlīdzībai klāt jāpierēķina 22 % PVN.

Papildus atlīdzības taksei par notariālā akta taisīšanu notārs ņem maksu par datu pārbaudi dažādās datu bāzēs. Par ieskatīšanos Iedzīvotāju reģistrā – 3,80 latus par cilvēku, tātad par četriem – 15,20. Par ieskatīšanos Nederīgo dokumentu reģistrā, lai pārliecinātos, ka visas pases ir derīgas, jāmaksā lats par cilvēku, kopā – četri lati. Par ieskatīšanos zemesgrāmatā, lai pārbaudītu ziņas par īpašumu – 4,64 lati. Arī šīs summas apliek ar 22 % PVN. Papildus tam par katru notariālo darbību iekasē valsts nodevas (atbilstoši MK 2009. gada 22. septembra noteikumiem Nr.1069), kā arī samaksu par izrakstu (oriģinālam pielīdzināto dokumentu) izdošanu no notāra aktu grāmatas.

Notārs sagatavo arī nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai. Ja līgums taisīts notariāla akta veidā, nostiprinājuma lūgumu varat uzrakstīt arī paši, bet tādā gadījumā visiem četriem, ņemot līdzi pases, būs jāierodas zemesgrāmatā un jāparakstās tās darbinieka klātbūtnē. Par paraksta apliecināšanu zemesgrāmatā būs jāsamaksā kancelejas nodeva (atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 60. un 107. pantam).

Valsts nodeva par dāvinājuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, šajā gadījumā, kad dāvinājumu saņem kāds tuvs radinieks (bērns, laulātais, vecāki, brāļi, māsas, pusbrāļi, pusmāsas, mazbērni, mazmazbērni vai vecvecāki) ir 0,5 % no īpašuma kadastrālās vērtības (atbilstoši MK 2009. gada 27. oktobra noteikumiem Nr. 1250).

Ja īpašumu nevis saņem dāvinājumā, bet gan manto, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir mazāka. Ja uzrakstīts testaments, tā ir 0,125 % no kadastrālās vērtības. Ja testamenta nav un manto pēc likuma, kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem valsts nodeva ir 0,25 %, bet pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem – 0,5 % no īpašuma kadastrālās vērtības.

Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā kancelejas nodeva 15 lati (no tiem 5 lati – par zemesgrāmatas apliecības saņemšanu). Par servitūta tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā arī jāmaksā valsts nodeva – 10 latu par katru personu, kopā par sievu un meitu būs 20 latu. Ja viņas gribēs saņemt zemesgrāmatu apliecību, katrai būs jāmaksā vēl 5 lati.

Par to, kurš segs visus šos maksājumus, varat vienoties paši. Parasti dāvinājuma saņēmējs izrāda pieklājību un samaksā visu.

Tā kā dāvinājumu saņems dēls, viņam par šī īpašuma iegūšanu iedzīvotāju ienākuma nodoklis nebūs jāmaksā. Tas nav jāmaksā, ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Taču, ja dāvinājumu saņem tālāks radinieks vai arī svešs cilvēks, viņam jāmaksā valstij iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 25 % (no īpašuma kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 1000 latu). Tas teikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta 1. punkta 35. apakšpunktā.

Pirms dokumentu iesniegšanas zemesgrāmatā par īpašumu būs jāsamaksā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par visu gadu. Ja dāvināsiet janvārī vai februāra sākumā, palūgsiet izziņu no pašvaldības, ka par 2011. gadu NĪN ir nomaksāts, bet par 2012. gadu tas vēl nav aprēķināts.

Pašreizējā situācijā, kad māja pieder jums, dēls tur var netraucēti dzīvot. Ja visu mantu ar testamentu novēlēsiet viņam, sievai un meitai kā neatraidāmajām mantiniecēm būs tiesības pieprasīt katrai 1∕6 daļu no mantojuma vērtības. Neatraidāmie mantinieki savu daļu saņem naudā, ja vien mantinieki nevienojas citādi.

Ja neuzrakstīsiet testamentu, sieva, dēls un meita katrs mantos 1∕3 daļu. Taču, ja māja iegūta laulības laikā un ir laulāto kopīga manta, sieva var pieprasīt izdalīt viņai pienākošos laulātā mantas daļu (parasti tā ir ½) kā pārdzīvojusī laulātā. Atlikušo pusi tad mantos sieva kopā ar abiem bērniem, proti – katrs mantos 1∕3 no 1∕2, tātad katram bērnam pienāktos 1∕6 no visa nekustamā īpašuma, bet sieva gala rezultātā saņemtu 2∕3.