Dāvana Putinam: kā Tramps padarījis Ukrainu par grēkāzi, atklāti nostājoties Krievijas pusē 0
Ukraina joprojām ir atkarīga no ASV izlūkdienestu informācijas, īpaši brīdinājumiem par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu. Taču pēc Donalda Trampa telefonsarunas ar Vladimiru Putinu 9. oktobrī Vašingtonas lēmumi rada arvien lielākas bažas par turpmāko atbalstu Kijivai.
Tramps arvien biežāk kritizē Ukrainu, vienlaikus pieļaujot lēmumus, kas varētu nākt par labu Maskavai. ASV tuvojas 3. novembra vidustermiņa vēlēšanas, un republikāņiem draud vairākuma zaudēšana Kongresā. Šajā situācijā Tramps vaino Ukrainu par degvielas cenu kāpumu, ASV ieroču krājumu samazināšanos un nevēlēšanos pieņemt miera nosacījumus.
ASV ierobežo atbalstu Ukrainai
ASV ir ierobežojušas atsevišķu izlūkošanas datu nodošanu Ukrainai un piekļuvi satelītsakaru sistēmai “Starshield”. “Reuters”, atsaucoties uz ASV un Rietumvalstu amatpersonām, ziņoja, ka rīkojums ierobežot “Starshield” izmantošanu nācis no Baltā nama.
Vienlaikus ASV esot piedāvājušas daļu Beļģijā iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu pārvietot uz jaunu, ASV kontrolētu finanšu struktūru, lai mudinātu Putinu atgriezties pie sarunām.
Šie soļi notiek laikā, kad Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem un tai nepieciešams Rietumu militārais un izlūkošanas atbalsts.
Tramps jau iepriekš izdarījis spiedienu uz Kijivu
2025. gada februārī Tramps Baltajā namā publiski konfliktēja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Vēlāk ASV uz laiku apturēja militāro palīdzību un izlūkošanas informācijas nodošanu Ukrainai, cenšoties panākt tās iesaistīšanos miera sarunās.
Pēc 2025. gada augusta samita Aļaskā Vašingtona pieprasīja Ukrainai piekāpties teritoriālajos jautājumos apmaiņā pret ASV drošības garantijām.
Tramps arī apgalvojis, ka iepriekšējās ASV administrācijas palīdzība Ukrainai iztukšojusi amerikāņu ieroču krājumus. Tomēr 2025. gada jūnijā ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu arī prasīja ievērojamus resursus.
Ukrainas sabiedrībā un politiskajā vadībā pieaug bažas, ka Vašingtona attālinās no Kijivas un arvien vairāk ņem vērā Maskavas intereses.
“Žēl, ka mēs zaudējam spēcīgu partneri. Sāp, kad prezidents Tramps nostājas otrā pusē – nevis mūsu pusē,” sacīja Zelenskis, atzīstot, ka jūtas nodots.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.



