Foto: Īriss Sviklis/LETA

Monika Zīle: Jau pirmdien zināsim to, kas Rīgā balsojušajiem tuvāks – jauni tilti vai veci grābekļi 1

Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Politika ir māksla pielāgoties apstākļiem un gūt labumu no visa, arī no tā, kas riebjas.” Bismarks

Dzirdēts viedoklis, ka piecpadsmit kandidātu saraksti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās liecina par sabiedrības politiskās aktivitātes pacēlumu. Šķiet, jā – 718 kandidēt piekritušie, aģitācijas afišas malu malās un skaļa debašu jezga.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet, rūpīgāk aplūkojot startējušos, drīzāk apstiprinās cits viedoklis – sadrumstalotība turpinās: īsti apvienoties nespēj ne labējie, ne kreisie. Tāpēc liels sasniegums, ka Nacionālā apvienība (NA) tomēr izlēmusi pasniegt roku Latvijas Reģionu apvienībai (LRA), kas nesen kļuvusi partija. Bez šaubām, stratēģisks gājiens, kura zemtekstā skaidri nolasās doma par 14. Saeimas vēlēšanām.

Tām, galvaspilsētas atslēgu iekarošanai piesaistot “Progresīvos”, atbalsta platformu arī jau sākusi būvēt “Attīstībai/Par”, deleģējot sev uzticamus ļaudis pēcreformas novadu priekšgalā. Šiem abiem sarakstiem gan 29. augusts, gan valdošās koalīcijas tapināšana pēc vēlēšanām būs kopdarba ģenerālmēģinājums un ambīciju eksāmens.

Var simpatizēt vai nepatikt abu augšminēto Rīgas domes deputātu kandidātu sarakstu līderi, bet līdzīgi domājošu saliedēšana vienā listē ļauj nākotnē cerēt uz stabilākiem politiskiem veidojumiem, kas nebūtu kārtējo vēlēšanu priekšvakarā ar populisma siekalām steigā salipinātas un tikpat strauji izšķīstošas draudzes.

Par sarakstu programmām runājot: lielākā vai mazākā mērā visas vieno līdzība deklamācijām, kuru sacerēšanas autoriem bijis piesacīts obligāti izmantot galvaspilsētas elektorāta dzirdei tīkamas vārdkopas – rūpes par katru, cīņa pret korupciju, ielu apzaļumošana, velojoslu iekārtojums, bezmaksas transports utt.

Mulsina Rīgas atslēgas izmantot gribošo sarakstu lielākās daļas nevērība pret uzņēmējiem, pieminot viņu atbalstīšanu it kā garāmejot, starp citu.

Iespējams, vienaldzības izskaidrojums slēpjas kandidātu zināšanu trūkumā par to, kā darbojas ekonomikas mehānismi un pa kādiem ceļiem pašvaldības budžetā ieplūst nauda.

Piemēram, “Jaunā saskaņa” sola rīdziniekiem ar nodokļiem neapliekamajā algas minimumā tūkstoti eiro un visiem dzīvokļus jau 2025. gadā. “Kāpēc ne rīt uz brokastlaiku ikvienam savu gaisa pili?” – joko sociālo tīklu asprāši.

Reklāma
Reklāma

Zinu, izpelnīšos pārmetumus, pieminot politisko spēku uzsaukumos latviešu valodas labskanības trūkumu un kļūdas, kas liek nopietni apšaubīt nākamo domnieku izglītību un redzesloku.

Lūk, Rīcības partijas kandidāti nezina jau pamatskolā apgūstamo lietvārdu dalīšanu dzimtēs, solot bezmaksas ēdināšanu visiem skolniekiem, proti – tikai vīriešu kārtas audzēkņiem. Ak, tas jau sīkums… Nē, tā ir nicīga attieksme pret vēlētāju.

Jau pirmdien zināsim uzvarētājus un aiz svītras palikušos. Arī to, kas Rīgā balsojušajiem tuvāks – jauni tilti vai veci grābekļi.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.