Deklarējot ienākumus, iedzīvotāji iekrīt parādos 0
Iedzīvotājus, kuri no 1. marta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesnieguši gada ienākumu deklarācijas, nepatīkami pārsteiguši iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādi. Dažiem tie ir vien pārdesmit eiro, citiem sniedzas simtos.
Piemēram, rīdziniecei un “LA” lasītājai, kura pērn saņēmusi minimālo algu, un kurai VID prognozētais neapliekamais minimums bijis 206,10 eiro, radies parāds 13,92 eiro.
Iekrita uz nepareiziem aprēķiniem
Kā skaidro VID, parādiem varot būt vairāki cēloņi.
Pirmkārt, ienākumiem nav piemērota īstā IIN likme.
No 2018. gada 1. janvāra “uz papīra” saņemtajai atalgojuma daļai, kas nepārsniedz 1667 eiro mēnesī (20 004 eiro gadā), IIN likme ir 20%. Bet tai ienākumu daļai, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī (2018. gadā no 20 004 līdz 55 000 eiro), IIN likme jau ir 23%.
Piemēram, strādājošajam, kurš 2018. gadā “uz papīra” atalgojumā saņēmis 1690 eiro mēnesī, no 1667 eiro ietur 20% IIN. Bet no starpības 23 eiro – jau ietur 23% IIN.
Otrkārt, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas balstīts uz agrāk saņemto ienākumu apmēru, ir lielāks par diferencēto neapliekamo minimumu, kas aprēķināts strādājošajam, balstoties uz viņa patiesībā saņemtajiem ienākumiem. Piemēram, ja ienākumi 2017. gadā ir 9830 eiro (vidējie mēneša ienākumi ir 819,1666 eiro) un 2018. gada ir 11200 eiro, tad:
2018. gada laikā piemērotais VID prognozētais neapliekamais minimums ir 775,01 eiro (2400 – 0,35714 x (819,1666 x 12 – 5280)).
Savukārt 2018. gada diferencētais neapliekamais minimums no faktiskiem saņemtajiem ienākumiem ir tikai 285,73 eiro (2400 – 0,35714 x (11200 – 5280)),
Tādējādi 2018. gada laikā nav samaksāts nodoklis no 489,28 eiro (775,01-285,73), un ir jāpiemaksā IIN 97,86 eiro (489,28 x 20%) apmērā.
Savukārt, ja prognozētais neapliekamais minimums ir mazāks par maksātājam piemērojamo diferencēto neapliekamo minimumu, tad IIN ir pārmaksāts.
Treškārt, kaut kādu iemeslu dēļ strādājošajam gada laikā IIN nav bijis ieturēts pilnā apmērā vai nepamatoti bijuši piemēroti IIN atvieglojumi par apgādājamām personām.
Parāds vai pārmaksa atkarīgi no prognozes
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes mācību spēku un Tiesībsarga biroja pārstāvja veiktajā pētījumā par nodokļu reformas ietekmi atklāts, ka parādus, citos gadījumos IIN pārmaksu, radījusi kopš 2018. gada ieviestā pārlieku sarežģītā kārtība ar prognozētā neapliekamā minimuma un diferencētā gada neapliekamā minimuma piemērošanu. Saglabājot šo kārtību, IIN parādu vai pārmaksātās summas varot pat pieaugt.
2018. gadā starpība starp prognozēto un faktisko neapliekamo minimumu varot radīt gan parādu līdz 480 eiro, gan pārmaksu tādā pašā apmērā. 2019. gadā parāds un pārmaksa jau varētu sasniegt 552 eiro. Bet 2020. gadā līdz 600 eiro.
Kā aprēķinājuši pieminētā pētījuma autori, iedzīvotājs, kurš “uz papīra” saņem 450 eiro mēnesī, var iekrist gan parādos, gan piespiedu kārtā kļūt par aizdevēju valstij.
Ja VID prognozētais neapliekamais minimums ir 0 eiro, tad bez apgādājamajiem ir 471,43 eiro pārmaksa. Ar vienu apgādājamo jau 471,43 eiro pārmaksa, bet ar diviem apgādājamiem – 471,43 eiro pārmaksa. Ja vairāk bērnu, pārmaksas vairs nav.
Bet, ja VID prognozētais neapliekamais minimums ir 200 eiro, tad bez apgādājamajiem veidojas 8,57 eiro parāds, ar vienu apgādājamo 8,57 eiro parāds.
Parādā vai par aizdevēju valstij tāpat var kļūt iedzīvotājs, kurš “uz papīra” saņem 750 eiro mēnesī. Ja prognozētais neapliekamais minimums 0 eiro, tad bez apgādājamajiem veidojas 214,29 eiro pārmaksa, ar vienu apgādājamo – 214,29 eiro pārmaksa, ar diviem apgādājamiem – 214,29 eiro pārmaksa, ar trim – 162,00 eiro pārmaksa, ar četriem apgādājamiem pārmaksas nav.
Savukārt, ja prognozētais neapliekamais minimums 200 eiro, tad bez apgādājamajiem rodas 265,71 eiro parāds, ar vienu apgādājamo – 265,71 eiro parāds, ar diviem – 265,71 eiro pārmaksa.
Uz jautājumu, kā mazo algu saņēmēji var būt kaut ko parādā valstij, VID atbild, ka parāds var rasties diferencētā neapliekamā minimuma dēļ. Piemēram, ja 2017. gadā cilvēks saņēmis minimālo algu un ja 2018. gada nogalē papildu ienākumus no metāllūžņu nodošanas 200 eiro (nodoklis ir ieturēts 10% apmērā), tad VID prognozētais un 2018. gada laikā darba vietā algai piemērotais neapliekamais minimums ir 200 eiro mēnesī vai 2400 gadā, bet gada ienākumu deklarācijā aprēķinātais, ņemot vērā arī papildus saņemtos 200 eiro ir 2371,43 eiro. Tādējādi jāpiemaksā nodoklis 5,71 eiro.
Liekas neērtības
Šī kārtība nodokļu maksātājiem rada liekas neērtības.
Pirmkārt, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz arī tiem iedzīvotājiem, kuriem tas nav ar likumu noteikts pienākums.
Otrkārt, pastāvīgi jāseko nodokļu maksājumiem, lai neiekristu vēl lielākos parādos. Savukārt tie, kuriem pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas atklājusies IIN pārmaksa vairāku simtu eiro apmērā, pret pašu gribu kļuvuši par savas nopelnītās naudas aizdevējiem valstij.
Pēc VID skaidrotā, pienākums piemaksāt nodokli var rasties iedzīvotājiem, kuri pērn nav strādājuši visu gadu vai kuriem iepriekš nav bijuši ienākumi (piemēram, māmiņas, kas atgriežas darbā, personas, kuras nesen uzsākušas darba gaitas). Arī tiem, kuriem bijuši vairāki ienākumu avoti (piemēram, papildus darba algai saņem arī autoratlīdzību vai pensiju), kā arī tiem, kuri mainījuši darbu.
Citstarp pētījumā norādīts, ka dažādos nodokļu režīmos strādājošajiem atšķiras viņu tiesības uz neapliekamo minimumu, atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem, kuri dažkārt arī var būt cēlonis IIN parādam.
Vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošajam ir tiesības piemērot IIN atvieglojumu, neapliekamo minimumu, attaisnotos izdevumus.
Ja strādā tikai mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, tad nav tiesību piemērot ne neapliekamo minimumu, ne attaisnotos izdevumus, ne atvieglojumus par apgādājamiem.
Bet ar IIN apliekamais ienākums daudziem iedzīvotājiem ir pārāk mazs, līdz ar to viņiem nemaz nav iespējams piemērot attaisnotos izdevumus un atvieglojumus par apgādājamiem.
Bilance iedzīvotājiem par labu
Iznākumā no nodokļu reformas vislielākie ieguvēji ir strādājošie bez apgādājamajiem, kā arī tie, kuriem ienākumi būtiski pārsniedz vidējo algu valstī. 2018. gadā vislielākais neto ienākumu pieaugums 24,02 eiro mēnesī bija personām bez apgādājamajiem, vismazākais – 17,42 eiro – nodarbinātajiem ar divām apgādībā esošām personām, pārējiem neto ienākumi pieauga aptuveni par 23 eiro mēnesī.
Tomēr kopumā valsts ir vairāk parādā iedzīvotājiem nekā iedzīvotāji valstij – aizstāvot paša auklēto reformu, norāda bijušais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. “Šī brīža deklarāciju bilance: 26 miljoni pārmaksa pret 0,7 miljoniem parāda! Vai tiešām brēka nav lielāka kā tā vilna?” viņš jautā.
Neapliekamā minimuma reforma
2018. gadā:
* ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir 200 eiro;
* ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī – neapliekamais minimums samazinās, par 1000 eiro lielākiem ienākumiem sasniedzot 0.
2019. gadā:
* ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir 230 eiro;
* ienākumiem no 440 līdz 1100 eiro mēnesī neapliekamais minimums samazinās, par 1100 eiro lielākiem ienākumiem tas sasniedz 0.
2020. gadā:
* ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir 250 eiro;
* ienākumiem no 440 līdz 1200 eiro mēnesī neapliekamais minimums samazinās, par 1200 eiro lielākiem ienākumiem sarūk līdz 0.
