Eksperte: Iecerētais depozīta sistēmas modelis daudziem sagādās vilšanos 0
Autore: Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta valdes locekle Dace Helmane
Kamēr depozīta sistēmas ieviesēji un iesaistītās puses aizrautīgi diskutē, katrs cenšoties pierādīt savu taisnību, galvenā mērķauditorija, uz kuru vistiešāk depozīta sistēma attieksies ik dienu, proti, Latvijas iedzīvotāji, to atbalsta.
Tiesa, daudzi iedzīvotāji redz depozīta sistēmu kā iespēju, lai varētu nodot lielāko daļu mājsaimniecībā izlietoto produktu iepakojumu.
Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuru Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR) veica kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, parāda, ka 82% iedzīvotāju vēlas depozīta sistēmā nodot plašāku iepakojumu klāstu, nekā šobrīd tajā paredzēts.
Iedzīvotāji ir motivēti un apņēmīgi iesaistīties atkritumu šķirošanā, tāpēc viņiem būtu jānodrošina iespēja nodot vairāk iepakojumu, saņemot par to arī atpakaļ naudu.
Kopumā iedzīvotāji pret depozīta sistēmu ir noskaņoti pozitīvi, jo pašlaik Latvijā, pēc SKDS datiem, dzērienu iepakojuma depozītu sistēmu atbalsta 84% iedzīvotāju.
Taču jaunākie aptaujas dati arī rāda, ka lielākā daļa no tiem nemaz nepārzina, kādus iepakojumus sistēmā varēs nodot un kāda ir plānota sistēmas darbība.
Iedzīvotāju ekspektācijas par depozīta sistēmu ir daudz augstākas,
un tas varētu sagādāt vilšanos plānotajā depozīta sistēmas modelī.
Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka depozīta sistēmā varēs nodot tādus iepakojuma veidus, kas depozīta sistēmas pašreizējā plānā nemaz nav iekļauti, – 18 l ūdens pudeles (26%), vīna pudeles (26%) vai stiprā alkohola pudeles (18%).
Pašreizējais depozīta sistēmas ietvars paredz ierobežotu iepakojumu pieņemšanu, pieņemot tikai konkrētus gāzēto dzērienu iepakojumus, mazās ūdens pudeles, alus pudeles, skārdenes, bet “aiz borta” atstājot daudz un dažādus iepakojuma veidus.
Tostarp lielās ūdens pudeles, dažādus piena un raudzēto dzērienu iepakojumus, jogurta pakas, kečupa un eļļas pudeles, dažādu konservējumu burkas, vīna pudeles un 5 l ūdens pudeles.
Vienlaikus iedzīvotāji vēlētos saņemt materiālu atlīdzību par atlikušo iepakojumu šķirošanu.
Piemēram, 71% aptaujāto norādījuši, ka gribētu depozīta sistēmā nodot visu tilpumu ūdens pudeles, 65% – dažādu alkoholisko dzērienu pudeles, 48% – piena produktu plastmasas pudeles.
Iepriecinoši, ka īpaši aktīvi ir jaunieši, jo aptauja rāda, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk nekā cita vecuma iedzīvotāji vēlētos nodot un saņemt naudu par visiem iepakojumiem.
Pašlaik iedzīvotāju informētība par depozītu sistēmu ir ļoti zema un iedzīvotāji neizprot plānotās sistēmas darbību un principus.
59,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu izprot slikti vai ļoti slikti.
Tikai 12% iedzīvotāju ļoti labi izprot, kā darbosies dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, drīzāk labi to izprot 24% aptaujāto, turpretī 26,5% depozīta sistēmu izprot ļoti slikti, bet 33,2% – drīzāk slikti.
Šajā gadījumā, veicot skaidrojošo darbu par depozīta sistēmu, būtu jāpiemēro princips – jo vairāk informācijas, jo labāk – ar nosacījumu, ka informācija ir skaidra, detalizēta un pietiekami vienkārša, neliekot iedzīvotājiem lasīt lielus pētījumus, izprast sarežģītus skaitļus vai tehniskas nianses, bet uzsverot pieņemamo iepakojumu veidus, iedzīvotāju ieguvumus, iesaistoties depozīta sistēmā, un tās iespējamo labvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi kopumā.
