Renovētās un siltinātās daudzdzīvokļu mājas Liepājā.
Renovētās un siltinātās daudzdzīvokļu mājas Liepājā.
Ekrānuzņēmums no “Kurzemes TV” video.

Desmit gados ar ES fondu atbalstu visaktīvāk daudzdzīvokļu ēkas atjaunojuši Liepājā un Valmierā 0

Kopš 2009.gada 14.aprīļa, kad daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu iespējams veikt ar būtisku Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, kopumā atjaunotas 802 ēkas visā Latvijā, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrija (EM).

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas
Šo ēku atjaunošanā kopumā ieguldīti 92,28 miljonu eiro ES fondu finansējums.

“Mājokļu pieejamības veicināšana ir viena no EM darbības prioritātēm arī šim gadam. Jau šobrīd aktīvi strādājam pie atbalsta programmas īres namu celtniecībai, turpinās “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) īstenotā mājokļu garantiju programma, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti var saņemt atbalstu mājokļa iegādei. Vienlaikus Latvijai ir būtiski sakārtot jau esošo dzīvojamo fondu, radīt ilgtspējīgu vidi cilvēkam un uzņēmējdarbības attīstībai. Apzināmies ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas nozīmīgumu arī ES kopējo enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

CITI ŠOBRĪD LASA

2009.gada 14.aprīlī tika sākta projektu pieņemšana atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Iepriekšējā ES fondu periodā, laika posmā no 2009.-2015.gadam kopumā tika atjaunota 741 daudzdzīvokļu ēka. Savukārt šajā ES fondu periodā, laika posmā no 2016.-2019.gada 14.aprīlim, atjaunota vēl 61 daudzdzīvokļu ēka visā Latvijā.

Analizējot šajās ēkās veikto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultātus, redzams, ka vidējais siltumenerģijas samazinājums ir vismaz 45%, kas nozīmē, ka iedzīvotāju izdevumi par siltumenerģiju ir samazinājušies gandrīz uz pusi, nemaz nerunājot par dzīvokļu vērtības pieaugumu un ēku daudz pievilcīgāko vizuālo izskatu, norādīja EM.

“Vairāki simti projekti šobrīd vēl ir īstenošanas procesā. Vienlaikus EM ir uzsākusi darbu pie nākošā ES fondu plānošanas perioda dokumentu izstrādes, kurā noteikti redzam atbalsta turpināšanos energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu arvien plašākai izmantošanai daudzdzīvokļu, publiskajās un ražošanas ēkās,” norādīja Nemiro.

Desmit gadu griezumā visvairāk atjaunoto daudzdzīvokļu ēku ir Kurzemes plānošanas reģionā – 245 ēkas, tad seko Rīgas plānošanas reģions ar 240 ēkām un Vidzemes plānošanas reģions ar 178 ēkām.

Visaktīvākās pilsētas un līdz ar to visaktīvākie dzīvokļu īpašnieki ir Liepājā, kur kopumā atjaunotas 114 daudzdzīvokļu ēkas, savukārt Valmierā atjaunotas 64 ēkas, Ventspilī – 57, Rīgā – 50 un Jelgavā – 19 ēkas.

Šajā, 2014.-2020.gada, ES fondu plānošanas periodā “Altum” kopumā ir saņēmusi 508 projektus atbalsta saņemšanai ēku atjaunošanai, kopumā pieprasot ES fondu līdzfinansējumu 84,5 miljonu eiro apmērā.

No šiem projektiem būvniecība jau noslēgusies 61 daudzdzīvokļu ēkā, būvniecības procesā šobrīd ir 95 ēkas, savukārt pārējie projekti vēl ir izskatīšanas un dažādās iepirkumu stadijās.

Šajā plānošanas periodā aktīvākais ir Rīgas plānošanas reģions, no kura kopumā saņemti 215 ēku atjaunošanas projekti, un Kurzemes plānošanas reģions ar 146 projektiem. Pilsētu griezumā, analizējot iesniegto projektu statistiku, secināms, ka visvairāk projekti saņemti no Liepājas – 83 projekti, Rīgas – 60, Ventspils pilsētas – 15, Olaines novada – 23, Salaspils novada – 23, Ogres novada – 19, Siguldas novada – 19, Saldus novada – 18, Valmieras pilsētas – 15, Jelgavas pilsētas – 14, Valkas novada – 11, Grobiņas novada – deviņi, Cēsu novada – deviņi, Inčukalna novada (Vangaži) – deviņi, Ādažu novada – deviņi projekti.

Reklāma
Reklāma

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.