Desmitgades karalis – Martins Dukurs 0
Jau tūdaļ beigsies ne tikai gads, bet arī gadu desmits, kas Latvijas sportam bijis spilgtākais kopš neatkarības atgūšanas, pasaulē izskanot Kristapa Porziņģa, Aļonas Ostapenko un Maira Brieža uzvārdiem. Ne tādā mērogā, bet fantastisku uzvaru sēriju olimpiskajā sporta veidā nodemonstrēja skeletona braucējs Martins Dukurs.
Sensācija Parīzē
Iepriekšējā gadu desmita beigas pasaulē un Latvijā jo īpaši iezīmēja ekonomiskā krīze, kuras patiesās sekas mēs kā valsts droši vien apjautīsim tikai tālākā nākotnē (lielā emigrācija un negatīvā demogrāfija). Taču līdz ar naudas samazinājumu sporta funkcionāri uzsvēra, ka kritums gaidāms arī rezultātu izteiksmē. Vismaz pagaidām tas nav novērojams.
Latvijas vārdu tālu pasaulē daudzināja virkne sportistu. Spožākais tituls tenisistei Aļonai Ostapenko, kura 2017. gadā sensacionāli triumfēja Francijas atklātajā čempionātā. Ierakstot “Google” meklētājā Ostapenko, parādās vairāk nekā četri miljoni ierakstu, vairāk nekā jebkuram citam Latvijas sportistam. Pēc pauzes karjerā superlēcienu veica Anastasija Sevastova, dažbrīd uzmirdzēja Ernests Gulbis.
Sociālajos tīklos kopumā pogas visiem tautiešiem bez variantiem izgriež Kristaps Porziņģis, kuram, piemēram, “Instagram” ir 1,6 miljoni sekotāju (otrā ir Ostapenko ar 180 tūkstošiem). Pirms četriem gadiem liepājnieks debitēja NBA, ieguva iesauku “vienradzis”, pakļāva prasīgo Ņujorkas publiku, guva nopietnu traumu, tika aizmainīts uz Dalasas “Mavericks” un šovasar ar to noslēdza maksimālo līgumu – 158 miljoni ASV dolāru uz pieciem gadiem.
Mans dopings ir mana tauta – ar šādu vadmotīvu Mairis Briedis aizpērn sev izcīnīja Pasaules boksa padomes (WBC) čempiona titulu. “Arēnu Rīga” viņš piepildīja ar četrām visaugstākās raudzes cīņām, paralēli turpināja darbu Valsts policijā, no dienesta formas atsakoties vien šogad.
Siguldas nopelns
Šo gadu desmitu gribas nodēvēt Martina Dukura vārdā. Jā, skeletonam globāli ir maza publicitāte, taču tas ir olimpiskais sporta veids. Ņiprais siguldietis astoņas reizes ieguva Pasaules kausu, sešas reizes triumfēja pasaules un desmit – Eiropas čempionātā, bet ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas un ceturto vietu. Punkta uz i jeb olimpiskā zelta pietrūkst, jo sporta veida specifika ir savas trases priekšrocības – Kanādā, Krievijā un Dienvidkorejā triumfēja mājinieki. Nevienā citā ziemas sporta veidā šādas sērijas nav izdevušās, līdz ar to Martins latiņu uzlicis ļoti augstu un ierakstījis savu vārdu vēsturē. Viņa ēnā palika vecākā brāļa Tomasa medaļas.
Sanda Prūša darba metodes ļauj spicē būt arī Latvijas bobslejam – Oskaram Melbārdim un viņa palīgiem ir olimpiskā čempiona tituls un divas bronzas, kā arī pasaules zelts. Visi sasniegumi – pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē. Goda pjedestāls iepaticies arī Mazajam Osim – Ķibermanim.
Kamaniņu sportistu gods augstu turējies, galvenokārt pateicoties Andrim un Jurim Šiciem, kuri no ziemas olimpiskajām spēlēm pārveduši vienu sudraba un divas bronzas godalgas, otro no tām stafetē kopā ar Elīzu Cauci (toreiz Tīrumu) un Mārtiņu Rubeni. Šo medaļu kopums apliecina Siguldas trases vērtību. Diemžēl unikālu iespēju 2026. gadā sarīkot olimpiskās sacensības pašu mājās kā Zviedrijas partnerei renes sporta veidos Latvijai nocēla Itālija.
Lai gan bez medaļām, elitārajā daiļslidošanā līdz nebijušiem augstumiem aizsniedzās gan Deniss Vasiļjevs, gan Angelīna Kučvaļska. Biatlona pasaule rēķinās ar Andreja Rastorgujeva ātrumu.
Ko jūs uzskatāt par aizvadītās desmitgades spilgtāko notikumu Latvijas sportā?
Ozoliņa faktors
Gadu desmita pirmajā pusē tauta dzīvoja līdzi Rīgas “Dinamo” – ar Sandi Ozoliņu priekšgalā četras reizes tika sasniegts Kontinentālās hokeja līgas izslēgšanas turnīrs, pārsteidzot arī bagātniekus no Sanktpēterburgas un Maskavas. Ozo atgriešanās izlasē gandrīz vainagojās ar brīnumu Soču olimpiskajās spēlēs.
2011. gada 7. septembris ar melniem burtiem ierakstīts Krievijas un Latvijas hokeja vēsturē, jo aviokatastrofā gāja bojā Jaroslavļas komanda “Lokomotiv”, arī Kārlis Skrastiņš.
Latvijas hokeja fani Zemgu Girgensonu iebalsoja 2015. gada NHL Zvaigžņu spēlē. Bet divi slaveni NHL speciālisti no Kanādas mācījuši ripas spēles gudrības Latvijas izlasei – vispirms Teds Nolans, tagad – Bobs Hārtlijs, kurš ar apmēram pusmiljona eiro algu gadā kļuvis par dārgāko treneri mūsu sporta vēsturē. Liela personība un labs speciālists, bet, vai tas ir tā vērts, rādīs tikai laiks.
18 gadi parādīja, ka Kirovs Lipmans ir aizsēdējies Latvijas Hokeja federācijas prezidenta krēslā, un viņu nomainīt izdevās vien revolucionārā kongresā.
Pēc tā Viesturs Koziols ātri sadraudzējās ar baltkrieviem, un nu abas valstis gatavojas pēc pusotra gada kopīgi uzņemt pasaules čempionātu.
Vēl ilgāk – 22 gadus – Latvijas futbola dzīvi vadīja Guntis Indriksons, un teiciena “Kas par daudz, tas par skādi” apliecinājums ir izlases nolaišanās līdz pundurvalstu līmenim.
Basketbola dzīves vadītāji nolēma veikt eksperimentu – vai izlases trenerim maksājot tūkstoti eiro mēnesī var tikt uz Pasaules kausa izcīņas turnīru. Izrādās – nevar.
Komandu spēlēs Latvija vairs neuzspīdēja kā futbolisti Eiropas čempionāta finālturnīrā vai hokejisti, pasaules čempionātā uzvarot Krievijas izlasi (2000, 2003).
Otrais zelts!
Vasaras olimpiskajās spēlēs bija divi lielie prieka brīži – 2012. gadā Māris Štrombergs Londonā kļuva par divkārtēju čempionu BMX riteņbraukšanā, bet Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš sensacionāli izcīnīja bronzu pludmales volejbolā, lai jau uzreiz pēc tam pašķirtos. Toties dzima jauns uzvarošs duets – Šmēdiņš kopā ar Aleksandru Samoilovu trīs sezonas uzvarēja Pasaules tūres kopvērtējumā, izcīnīja Eiropas zeltu un četrus sudrabus.
Saistībā ar Londonu arī bezprecedenta gadījums – tāllēcējas Inetas Radēvičas dopinga analīzēs ar sešu gadu nobīdi tika atrasta aizliegta viela un piešķirta diskvalifikācija, bet valsts vēlas no viņas atgūt par ceturto vietu izmaksāto prēmiju – ap 30 tūkstošiem eiro. Turpretī septiņcīņniece Laura Ikauniece izcīnīja bronzu 2015. gada pasaules čempionātā.
Par sevi lika runāt arī motoru sporta pārstāvji – Paulam Jonasam pasaules čempiona tituls MX2 klasē, Kaspars Stupelis diviem jau iegūtajiem pasaules zeltiem blakusvāģu klasē pievienoja vēl divus. Reinis Nitišs 18 gadu vecumā izcīnīja bronzu pasaules rallijkrosa debijas čempionātā.
Šķiet, ka arī sabiedrība sāk kustēties arvien vairāk. Rimants Liepiņš izveidoja skriešanas seriālu “Stirnu buks”, aicinot parikšot pa mežu, un trāpīja desmitniekā. Rīgas ielās aizvien vairāk parādās velosipēdu, bet trūkst veloceliņu.
Mazie un lielie mērķi
Martins Dukurs: “Šis gadu desmits varēja būt arī labāks. Protams, ja skatos uz rezultātiem – kā sapnī, nekad nevarēju iedomāties, ka kaut kas tāds ir iespējams un es pie tā būtu līdzvainīgs. Taču pats varoņdarbu tajā nesaskatu. Gadu no gada viss gāja – mazāks mērķītis sekmēja lielāku. Cenšos atmiņās daudz nekavēties, ir pārliecība, ka jādzīvo nākotnei – kas bijis, bijis, no tā var pamācīties, kaut ko iegūt, bet uz to balstīties, īpaši sportā, nav pareizi.
Visemocionālākā bija uzvara 2013./2014. gada sezonā Kēnigszē, kad otrajā braucienā visiem bira trases rekordi, un beigās arī es to spēju uzlabot, nopelnot arī starptautiskās federācijas džekpotu – 100 tūkstošus eiro. Tas bija liels emocionāls blieziens. Vēl nopietnāk atmiņā iespiedies 2016. gada Eiropas čempionāta zelts, kad ar brāli dalījām pirmo vietu – kaut kas unikāls.
Gadiem ejot, startēju ne tikai sev, bet arī ģimenei, valstij, un man ir svarīgi, kā Tomasam gājis. Lielākais sarūgtinājums – ziemas olimpiskās spēles Phjončhanā. Šajā gadu desmitā kļuvu par divu meitu tēvu. Agrāk domāju, ka bērnu piedzimšana mani vairāk ietekmēs sportiskajā ziņā. Protams, ir brīži, kad aizdomājies un negribas riskēt tik traki, jo esi atbildīgs par vēl vairākiem cilvēkiem. Sākotnēji gan Martas, gan Magdas dzimšana man deva labu lādiņu, riktīgu dopingu, biju emocionāli pacilāts. Ar laiku pierodi pie šīs situācijas, mazāk laika atliek sportam, jāizvērtē prioritātes. Ko es sev novēlētu nākamajam gadu desmitam? Izturību, pacietību un galvenais – veselību, tā ir pirmajā vietā ne tikai sportā, bet arī dzīvē.”
Septiņi nozīmīgākie notikumi
* Eiropas čempionāts basketbolā Rīgā vīriešiem (2015) un sievietēm (2019).
* Nāciju kausa izcīņa motokrosā Ķegumā (2014).
* Pasaules čempionāta posmi rallijkrosā Rīgā (2016 – 2019).
* Pludmales volejbola Eiropas čempionāts (2017) un Pasaules kausa izcīņas trīs zvaigžņu posms Jūrmalā (2019).
* WTA “International” tenisa turnīrs Jūrmalā (2019).
* Pasaules čempionāts florbolā Rīgā (2016).
* Pasaules čempionāts orientēšanās sportā Rīgā un Siguldā (2018).
Septiņas spēles vēsturei
* Hokejs: 2014, ziemas olimpiskās spēles, Soči (Krievija), ceturtdaļfināls Latvija – Kanāda 1:2.
* Futbols: 2017, Pasaules kausa izcīņas kvalifikācija, Rīga, Latvija – Portugāle 0:3.
* Basketbols: 2017, Eiropas čempionāts, Stambula (Turcija), ceturtdaļfināls Latvija – Slovēnija 97:103.
* Hokejs: 2010, KHL izslēgšanas spēles, pirmā kārta Rīgas “Dinamo” – Sanktpēterburgas “SKA” sērijā 3:1.
* Florbols: 2012, pasaules čempionāts, Cīrihe (Šveice), grupas turnīra spēle Latvija – Čehija 5:4.
* Basketbols: 2013, Eiropas U-20 čempionāts, Tallina (Igaunija), fināls Latvija – Itālija 60:67.
* Basketbols: 2019, FIBA Eirolīga, Rīga, “TTT Rīga” – Jekaterinburgas “UGMK” 89:81.
