Digitālā transformācija Latvijā noris kūtri 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Digitālā transformācija ir uzņēmuma, klientu un cilvēku kopuma spēja adaptēties tehnoloģijām. Kā norādīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, ne tik senā pagātnē noteicošais bijis fizisks spēks, bet mūsdienās daudz svarīgāku lomu spēlē tehnoloģiskais spēks.
Cik gudri šo spēku izmantojam? Kā tehnoloģijas palīdz mūs uzturēt digitālajā formā? Par to, kāds ir digitālās transformācijas līmenis Latvijā, šogad sprieda gadskārtējā LIKTA rīkotajā konferencē “DIGI –& FIT”.
Izglītībā atpaliekam
Aptaujas liecina, ka trešdaļa uzņēmumu Latvijā ir gatavi strādāt attālināti, vēl katram sestajam veikalam ir internetveikals, bet katrs septītais sācis piegādi uz mājām. Gandrīz puse esot “sapratuši, ka pienācis laiks digitālai transformācijai”.
“LMT” prezidents Juris Binde teic, ka, kaut arī skaitļi varētu nelikties lieli, tas joprojām ir vairāk nekā nekas un tieši sapratne par nepieciešamību digitalizēties ir būtiskākais solis rezultāta sasniegšanā.
Rezultāts labi redzams, ieskatoties elektroniskās identitātes apliecināšanas instrumentu popularitātē un lietojamībā. Dati rāda, ka šī gada 1. pusgadā e-paraksts lietots tikpat daudz reižu cik pērn visa gada laikā.
Kopumā noslēgti 72 000 līgumu un vairāk nekā 60% uzņēmumu izmanto eID kartes.
Bet ir arī lieli problēmjautājumi. Latvijā ar IT saistītas programmas universitātēs absolvē vidēji vairāk cilvēku nekā Eiropā. Bet laika gaitā prasmēs atpaliekam, jo speciālisti neturpina mācīties.
Bāliņa uzsvēra, ka Latvijā joprojām ir ļoti zemi mūžizglītības rādītāji un digitālās prasmes atpaliek no pieejamajām iespējām. Par šo problēmu diskutē jau gadiem, bet uzlabojumi ir minimāli.
“Nākotnē vajadzīgi izglītoti cilvēki, kas veicina digitālo transformāciju, – gan spēj radīt jaunas tehnoloģijas, gan tās izmantot. Vai sabiedrība tam ir gatava? Jā un nē. 72% uzskata, ka ir nepieciešams pilnveidot digitālās prasmes, 60% ir centušies situāciju uzlabot, bet ir liels skaits cilvēku, kuri nekad neko nav darījuši lietas labā un par to nemaz neinteresējas.
Tāpēc zināšanu apguve un izglītības sistēma, kas piemērota zināšanu apguvei, ir ļoti būtiska. Mums ir nepieciešami zinoši cilvēki, jo galu galā – tu nevari būt kompetents, ja esi nezinošs. Jāsaprot, ka zināšanas jāpilnveido visa mūža garumā,” sacīja Juris Binde.
Inovācijas cilvēku interesēs
Viens no uzņēmumiem, kas pēdējo gadu laikā aktīvi piekopj digitālo transformāciju, ir telekomunikāciju uzņēmums “Tet”. Uzņēmuma digitālās transformācijas direktors Krists Avots stāstīja, ka uzņēmums pirms trim gadiem izvirzījis mērķi nomainīt visu IT klāstu – no augšas līdz lejai.
Ko tas nozīmē? Sagaidāma visu IT sistēmu maiņa, visu biznesa procesu pārskatīšana un salāgošana ar jaunajām mākoņplatformām, produktu portfeļa piedāvājuma pārskatīšana un uzņēmuma darbības veida un kultūras maiņa. Sagaidāms, ka 2022. gada sākumā visi darbi būs pabeigti.
Tāpat notiek citu pakalpojumu uzlabošana. Jebkurš klients jebkuru pakalpojumu varēs iegūt un nopirkt digitālā pašapkalpošanās vidē. Tāpat notiek pāreja uz personalizētu un automatizētu komunikāciju – gan paziņojumiem, gan proaktīvu bojājumu novēršanu, klientam to pat nepamanot.
Savukārt, skatoties no darbinieku perspektīvas, notiek visu ierīkošanas pakalpojumu automatizācija, kas ļaus ātri un tūlītēji radīt un ieviest jaunus pakalpojumus. “Tet” digitālajā transformācijā iesaistīti apmēram 300 darbinieku, kas ir 20% no visiem uzņēmumā strādājošajiem. Svarīgi neaizmirst par ikvienas inovācijas un digitālās transformācijas mērķi.
Konferencē piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš uzstāja, ka tehnoloģijām ir jāpalīdz visiem cilvēkiem, izvairoties no digitālās plaisas – situācijas, kad inovācijas pieejamas tikai vienai sabiedrības daļai, otrai daļai “klibojot” līdzi. Diemžēl digitālā plaisa esot gana plaša. “Krīze rada grūdienu, kas ļauj aptvert un apdomāt nākotnes iespējas.
Ikviena valsts domā par to, kādā veidā nākotnē inovācijas izmantot jēgpilni un cilvēku interesēs, tostarp tehnoloģijām nepakļaujot cilvēkus.
Sabiedrību vairāk par visu interesē nevis abstraktas iespējas, bet gan šo iespēju ietekme uz cilvēku – kā tā uzlabos esošo situāciju,” norādīja prezidents.
UZZIŅA
Latvijas uzņēmumu gatavība darbam digitālajā vidē
• 33% uzņēmumu Latvijā ir gatavi strādāt attālināti,
• 16% veikalu ir internetveikalu vietnes,
• 14% veikalu sākuši piegādi uz mājām,
• 47% sapratuši, ka ir laiks veikt digitālo transformāciju.
Dati: LMT
