Dīkstāves pabalstu izmaksas sistēmu būtiski nemainīs 0
Dīkstāves pabalstu izmaksas sistēmu nav vajadzības mainīt, bet tiks domāts par šī atbalsta izmaksas elastību, otrdien mediju pārstāvjiem atzina valdības pārstāvji.
Aicinot vērtēt publiskajā telpā izskanējušo kritiku par dīkstāves pabalstu izmaksu, kad dažādu, kā norāda uzņēmēji, formālu iemeslu dēļ uzņēmumi nevar pieteikt savus darbiniekus šī pabalsta saņemšanai, Ministru prezidents Krišjānis Kariņs (JV) pauda, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veidotā sistēma dīkstāves pabalstu izmaksai ir labi izstrādāta.
Vienlaikus premjers aicinās finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un VID vadītāju Ievu Jaunzemi rast iespējas dīkstāves pabalstu izmaksu padarīt elastīgāku.
“Jāatceras, ka šī ir jauna sistēma, kurā ir viena otra nepilnība, tāpēc strādāsim, lai tās novērstu, un tie uzņēmumi, kas pēc būtības atbilst dīkstāves pabalsta izmaksai, tie, kas maksā nodokļus un godīgi strādā, saņemtu valsts atbalstu. VID ir jāturpina attīstīt dīkstāves pabalsta izmaksas algoritms, lai pabalsta izmaksa būtu elastīgāka. Šajā sistēmā ir uzlabojumi,” uzsvēra Kariņš.
Finanšu ministrs piebilda, ka VID, lemjot par dīkstāves pabalsta piešķiršanu, nav citu iespēju, kā vien pārliecināties, vai uzņēmums par darbinieku ir maksājis nodokļus.
Vienlaikus Reirs atzina, ka patlaban netiek domāts par būtiskām izmaiņām dīkstāves pabalstu izmaksā.
“Šis pabalsts ir terminēts – uz diviem mēnešiem. Ja neskaidrības būs ilgāk, tad pabalsta izmaksu pagarināsim, kā arī tiks domāts par citiem atbalsta instrumentiem. Tomēr gribu atzīmēt, ka pabalsts ir piešķirts 18 000 darba ņēmējiem, bet atteikts 6000, kuriem ir iespējams vienoties ar VID par nodokļu parāda samaksas grafiku un tomēr pretendēt uz dīkstāves pabalstu.
Ir bijuši gadījumi, kad VID aicina uzņēmumus vienoties par nodokļu parāda nomaksas grafiku, lai viņa darbinieki varētu saņemt dīkstāves pabalstu, bet uzņēmējs šim aicinājumam neatsaucas.
Līdz ar to nav nepieciešams kardināli mainīt sistēmu, kurai ir atlicis mēnesis,” uzsvēra finanšu ministrs.
Savukārt Kariņš atzina, ka pieprasījums pēc dīkstāves pabalstiem bijis mazāks nekā valdība sākotnēji prognozēja, to skaidrojot ar faktu, ka virkne uzņēmumu tomēr krīzes situācijā atrada veidu, kā turpināt darbību.
“To redzam pēc nodokļu ieņēmumiem, arī bezdarba līmeņa pieauguma, kas nenotiek tik strauji. Tas apliecina, ka mūsu stabilie uzņēmumi ir izdomas bagātāki un ir rezistentāki, nekā sākumā baidījāmies,” skaidroja premjers.
Arī finanšu ministrs stāstīja, ka virkne uzņēmumu ārkārtējās situācijas laikā meklē veidus, kā turpināt darbu, un darbinieku atlaišana ir pēdējā iespēja, ko uzņēmēji apsver.
Vienlaikus Reirs informēja par Labklājības ministrijas (LM) patlaban izstrādes stadijā esošo risinājumu tiem cilvēkiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalsta saņemšanai.
“Piemēram, ja par darbinieku nodokļos nomaksātais apjoms ir bijis mazāks par 200 eiro mēnesī, tad tur nav ko maksāt [dīkstāves pabalstu]. LM izstrādā piedāvājumu, kas izķers šos cilvēkus un tiem būs iespējams saņemt sociālo pabalstu,” klāstīja ministrs.
Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz pirmdienai, 20.aprīlim, izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 4 792 584 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID.
Tostarp pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti 17 605 darbiniekiem pēc 3308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā.
Šajā laikā atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
