Dinas Dubiņas “Prieks” – emalja, āmurs, dzintars un vitālas krāsu spēles 0
Kāpēc Dinas Dubiņas darbnīcā atrodas milzīgs āmurs un daudz dažādu burciņu un bundžiņu? Par to iespējams uzzināt, trešdien, 11. decembrī, plkst. 18 apmeklējot Siguldas novada kultūras centru “Siguldas devons”, kur māksliniece aicina visus interesentus uz sarunu par to, kā top viņas emaljas rotas un gleznas, LA.lv uzzināja kultūras centrā.
Kā smejoties saka pati māksliniece,
varētu pat padomāt, ka ekspozīcijā “Prieks” izstādīti divu autoru darbi,
no kuriem viens radījis košas lielformāta gleznas un miniatūras emaljas tehnikā, bet otrs – darbus pavisam īpašā tehnikā, gleznās dominējot dzintaram, grafītam un zeltam. Tomēr paraksts uz visiem šai izstādē skatāmajiem, pēdējo gadu laikā radītajiem darbiem ir viens – Dina Dubiņa.
Sev iemīļotajā emaljas tehnikā māksliniece ļaujas spēlei ar krāsu, radot vitālus un košus darbus – no tautiskiem motīviem (“Vidzemniece”, “Kurzemnieces”), līdz par “Klusajai dabai ar ķiršiem”.
Tikmēr pēdējo gadu laikā radītajā īpašajā tehnikā Dina Dubiņa lielāku uzmanību velta faktūrai, klājot materiālu kārtām un to daudzkārt slīpējot.
Uzmanības centrā šajos darbos ir dzintars –
vairāk nekā 30 miljonu gadu garumā izauklētās koka sveķu lāses (“Nakts pēc vētras”, “Ceļš”). Tas ne vien lieliski ļaujas mūsdienīgai mākslinieka interpretācijai, kļūstot par būtisku gleznas sastāvdaļu, bet joprojām izstaro neskaitāmo gadu laikā sevī iesūkto saules, vēja un ūdens spēku un, kā saka zinātāji, vairo mūsu labklājību un svētību.
Ar dzintaru mākslinieci saista īpašs stāsts, jo liela daļa no izstādē redzamajiem gabaliņiem ir viņas pašas lasīti vējiem bagātajā Pāvilostā.
Viņas interpretācijā neparasta ir arī dzintara saspēle ar citiem materiāliem – gan zeltu, gan emalju un grafītu (“Dzintara laiva, “Zelta kodols”).
Radošajā dzīvē Dinai Dubiņai bijušas jau vairāk nekā 40 personālizstādes un Siguldā skatāmā sniedz ieskatu mākslinieces veikuma daudzveidībā. Kā pierādījums tam, ka mākslā Dina Dubiņa sevi sākotnēji pieteikusi kā rotu māksliniece, izstādē apskatāmas arī viņas efektīgās emaljas un dzintara rotas – piespraudes, auskari, kaklarotas, rokassprādzes un gredzeni.
Tikšanās “Emaljas stāsti” ir iespēja klātienē baudīt mākslinieces personības šarmu un izprast, kāds ir nebūt ne vienkāršās emaljas tehnikas valdzinājums.
“Nav konkrētas definīcijas, kas ir prieks, bet visi zina, ka prieks dod pozitīvu enerģiju un emocijas, kuras mūsu dzīvi padara krāsaināku, tas nav ne sverams kilogramos, ne mērāms metros, tomēr bez tā cilvēks nespēj pilnvērtīgi dzīvot. Mans mērķis ar šo izstādi ir panākt, lai prieks vairo prieku un labklājību!” atzīst māksliniece.
