Foto – LETA

Diskusijas par referendumu likumu pārceļas uz Rīgas pili
 0

Gan referendumu iegrožošanas atbalstītāji, gan šīs idejas pretinieki vakar pulcējās Rīgas pilī. Pirmie centās pārliecināt Valsts prezidenta Andra Bērziņa biroja cilvēkus izsludināt jaunos grozījumus referendumu ierosināšanas likumā, bet otrie mudināja šo likumprojektu nodot atpakaļ Saeimai otrreizējai caurskatīšanai. Prezidents savu lēmumu pieņemšot piektdien. 


Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Galvenais strīda ābols likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumos ir panti, kuri uzdos turpmāk referendumu iniciatoriem pašiem savākt desmitās daļas vēlētāju parakstus (apmēram 150 000). Līdz šim referendumu ierosināšana notika divos posmos – iniciatori savāca 10 000 parakstu, bet atlikušos – Centrālā vēlēšanu komisija par valsts budžeta līdzekļiem.

“Pašreizējā referendumu ierosināšanas procesuālā kārtība bija arhaiska, nesamērīga un neatbilstoša citu Eiropas demokrātisko valstu praksei,” pēc tikšanās ar prezidenta kancelejas pārstāvjiem teica Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Viņa arī uzskata, ka opozīcijas pārstāvji gluži vienkārši maldina gan sabiedrību, gan Valsts prezidenta kancelejas cilvēkus un ceļ paniku par to, ka tautas nobalsošanas drīz vairs nebūs iespējamas. Čepāne uzsvēra, ka jaunā referendumu ierosināšanas kārtība stāsies spēkā tikai 2015. gadā un sabiedrībai būs pietiekami daudz laika sagatavoties, lai parakstu vākšana būtu iespējam internetā bez maksas.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

“Nepatiesi ir arī apgalvojumi, ka citās ES dalībvalstīs likumdošanas iniciatīvu referendumu ierosināšana esot vieglāka,” uzsvēra Čepāne.

 

Savukārt ZZS pārstāve Iveta Grigule, kura iniciēja deputātu vēstuli prezidentam ar lūgumu nodot likumprojektu atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tā neuzskata. ”Čepānes kundze ir ļoti emocionāla kundze un ļoti neiecietīga pret citādi domājošajiem. Tas savā ziņā raksturo visu ”Vienotības” attieksmi pret citādi domājošajiem. Viņuprāt, ir tikai viena taisnība – viņējā. Un, ja kāds domā citādi, tad tas ir jāapkaro visiem pieejamiem līdzekļiem,” teica Grigule. ZZS uzskata, ka uzdevums referendumu iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu padarīšot tautas nobalsošanas nereālas, jo neviena interešu grupa Latvijā tīri finansiāli nespēs nodrošināt notariālo apstiprinājumu tādam daudzumam parakstu. Viņa arī pieļāva iespēju, ka gadījumā, ja prezidents nolems likumu tomēr izsludināt, ZZS kopā ar ”Saskaņas centru”, kam arī ir iebildumi pret referendumu iegrožošanu, varētu sākt vākt 34 deputātu parakstus, lai ierosinātu referendumu par šo jautājumu. Grozījumi likumā ”Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredz arī stingrāk kontrolēt parakstu vākšanas iniciatorus un pirmsreferendumu aģitācijas kampaņu finansējumu, kā arī ieviest Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Pret šiem grozījumiem ZZS nekādu iebildumu neesot.

Rīgas pils pārstāvji uzklausīja ne tikai deputātus, bet arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Centrālās vēlēšanu komisijas un citu iestāžu pārstāvjus. Prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Edgars Pastars pēc tikšanās atturējās paust vērtējumu par labu kādas puses argumentiem. Sanāksmes mērķis esot bijis tikai uzklausīt un apkopot visus viedokļus, lai varētu pēc iespējas pilnīgāk informēt Valsts prezidentu, kurš savu lēmumu varētu paziņot šopiektdien.

 

Vienlaikus gan juristi pauž šaubas, vai par šo likumprojektu maz būs iespējams rīkot referendumu, pat ja ZZS un ”SC” savāktu 34 deputātu parakstus, jo tas runā arī par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, bet Satversmes 73. pants liedz tautas nobalsošanai nodot likumus, kas saistīti ar starptautiskajiem likumiem.

 

”Ja Latvijā visu centīsies risināt ar referendumu palīdzību, kam tad vairs vajadzīga Saeima,” vakar LNT raidījumā ”900 sekundes” sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņam joprojām pietrūkstot informācijas, kādēļ nepieciešama tieši desmitās daļas vēlētāju parakstu, nevis kāds cits skaitlis. Iepriekš jau prezidents izteicies, ka pilnīgi pietiktu ar 5% barjeru. Uz jautājumu, vai viņš vairāk noskaņots likumprojektu atbalstīt vai atdot atpakaļ parlamentam, prezidents atbildēja izvairīgi.

Reklāma
Reklāma