Franks Gordons.
Franks Gordons.
Foto: Timurs Subhankulovs

Franks Gordons: Divi tilti 0

Pagājušajā nedēļā tika svinīgi atklāts viens no pasaules garākajiem tiltiem pāri jūrai – 39 kilometri (ja ieskaita zemūdens tuneļa posmu un pievedceļus – 55 kilometri). Tas savieno Honkongu – teritoriju ar “īpašu statusu” ar tās 7,4 miljoniem iedzīvotāju un Makau, īpašu zonu, globālo “laimētavu” (kazino) un tūrisma centru – ar 11 Ķīnas pilsētām. Gunadunas provincē, kurā dzīvo 70 miljoni cilvēku. Tilta būve, kas maksāja 20 miljardus dolāru, ilga deviņus gadus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 18
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Minētās 11 Ķīnas pilsētas veido reģionu, kam pēc amerikāņu parauga dots nosaukums “Greater Bay Area” (Lielā līča telpa), kur paredzēts izveidot globāla mēroga viedtehnoloģijas puduru kopumu, atgādinot ASV Silīcija ieleju Kalifornijas ziemeļos.

Šim, var teikt, megapasākumam līdzās ekonomikas un infrastruktūras faktoriem ir arī tīri politiska nozīme: nodrošināt centrālajai valdībai Peki­nā lielāku kontroli vai uzraudzību pār Honkongu, kur režīms ir samērā demokrātisks un valda relatīvs “brīvestības” gars.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šim kopumā 55 kilometrus garajam autoceļam ir sešas joslas. Maģistrāle domāta pirmām kārtām preču pārvadāšanai. Privāta autobusa līnija apkalpos pasažierus starp abiem tilta galapunktiem. Cits sabiedriskais transports nav paredzēts, un privātiem auto vajadzīga atļauja, kas īpaši attiecas uz Honkongu.

Lai pārvarētu šo distanci, vajadzēs tikai 30 minūtes triju stundu vietā. Aprēķināts, ka tilts spēs izturēt pat 8 ballu zemestrīci. Ģeogrāfiski šis tilts, var teikt, “mests pāri” Dienvidķīnas jūras ūdeņiem tur, kur plešas Pērļu upes milzīgā delta jeb grīva.

Putina lolojuma – Krimas jeb Kerčas tilta, ko atklāja pirms pusgada, – garums ir tikai 19 kilometri. Tas savieno Krievijas, var teikt, cietzemi – Kubaņu ar Ukrainai atņemto Krimas pussalu tās austrumu “spicē” Kerčā.

Gan stratēģiskā, gan politiski ideoloģiskā nozīmē tilts nogriež Ukrainai ceļu no Azovas jūras, kur ukraiņu rīcībā ir Mariupoles osta (kas atrodas prokrievisko Donbasa veidojumu piefrontes joslā), uz Melno jūru. Bez Krievijas atļaujas neviens kuģis nevar doties zem tilta arkām no Mariupoles uz, teiksim, Odesu.

Krimas tiltam ir sešas joslas – četras autotransportam un divas dzelzceļam. Vieglajiem automobiļiem un autobusiem tiltu atklāja 2018. gada maijā, kravas mašīnām – oktobrī, bet vilcieni varēs kursēt 2019. gada decembrī.

Putina tilts ir pieticīgāks par Sji tiltu, bet dižošanās tikpat skaļa.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.