Dod cerības uz pašvaldību referendumiem 0
Pašvaldību referendumu likuma projekts parlamentā tiek apspriests jau kopš 11. Saeimas, nu tas aktualizējies pēc valdības lēmuma pabeigt administratīvi teritoriālo reformu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien atkal deva cerības pašvaldību iedzīvotājiem, ka viņiem būs iespēja rosināt un rīkot vietējos pašvaldību referendumus.
Noraidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu līdzās lemjošajiem referendumiem paredzēt arī konsultatīvos referendumus, kas nebūtu juridiski saistoši, deputāti lielā mērā izšķīrās saglabāt to Vietējo pašvaldību referendumu likuma projekta redakciju, kas jau bija sagatavota pieņemšanai 12. Saeimā. Pāris nedēļu laikā tikai plānots vēlreiz izvērtēt jautājumu loku, par kuriem varētu notikt lemjošie referendumi.
Projekts paredz, ka tos var rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību, kā arī par domes atlaišanu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Uldis Budriķis (JKP), kurš ir arī šā projekta referents, sēdē atzina – ja šāds likums jau būtu spēkā, vieglāk būtu arī mazināt to saspīlējumu, kas izveidojies Dundagas novadā.
Tur pēc domes lēmuma atbrīvot Kolkas pagasta pārvaldes vadītāju Aldi Pinkenu ir sākušās protesta akcijas, iedzīvotāji ir savākuši simtiem parakstu par domes atlaišanu un nosūtījuši vēstules vairākām institūcijām un augstākajām amatpersonām. Tādu ir saņēmusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kura trešdien nolēma tuvākajā laikā situāciju Dundagā izvērtēt atsevišķā sēdē, uz to uzaicinot VARAM un Dundagas novada pārstāvjus.
Projektu skata jau trešā Saeima
Vietējo pašvaldību referendumu likumu 12. Saeimā nobremzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuru toreiz vadīja Kaspars Gerhards (NA). Tas tika izdarīts pēc tam, kad atbildīgā komisija jau bija izšķīrusies par likuma virzīšanu Saeimā pieņemšanai galīgajā lasījumā. Pašvaldību referendumu likuma projekts parlamentā tika iesniegts jau 11. Saeimā, to vairākus sasaukumus apsprieda darba grupās un komisijas sēdēs.
Pēdējā brīdī VARAM lūdza projekta pieņemšanu atlikt, piedāvājot vairākus uzlabojumus. Tostarp bija ierosinājums paredzēt ne tikai lemjošos, bet arī konsultatīvos referendumus.
To trešdien komisijas sēdē atgādināja Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”): “Kaspara Gerharda vēstule bija ar vienu mērķi, lai torpedētu šo likumprojektu.” Kad 13. Saeima nolēma turpināt šā likuma izskatīšanu, jaunais ministrs Juris Pūce (“AP”) izvērtēja priekšgājēja sagatavotos priekšlikumus un, piedāvājot vairākas jaunas iniciatīvas, iesniedza tos vēlreiz Saeimā.
Jautājums par pašvaldību referendumiem aktualizējās arī pēc valdības lēmuma pabeigt administratīvi teritoriālo reformu.
Tas izraisīja lielu pašvaldību interesi noskaidrot savas teritorijas iedzīvotāju viedokli, kas notika dažādos veidos.
Ikšķiles novada domes izvēlētā procedūra ļoti līdzinājās kārtībai, kāda ir referendumos, ko J. Pūce novērtēja kā likumpārkāpumu, bet novada dome pēc tam vērsās tiesā, lai pierādītu savas tiesības šādā veidā uzzināt iedzīvotāju domas par plāniem pašvaldību pievienot Ogres novadam.
Vietējo pašvaldību referenduma likumprojektā iepriekš gan nebija noteikts, ka tos var rīkot arī par pašvaldības administratīvā iedalījuma maiņu, kas skar konkrētās pašvaldības iedzīvotājus. Taču deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, šādu priekšlikumu ir iesniedzis uz tagad “atvērto” projektu, paredzot, ka par to var notikt lemjošais referendums.
J. Pūce līdztekus ierosinājumam paredzēt arī konsultatīvos referendumus bija aicinājis kā lemjošo atstāt tikai referendumu par domes atlaišanu.
Tāpēc komisija nolēma izveidot darba grupu, kura pāris nedēļās izvērtēs to jautājumu loku, par kuru varētu notikt lemjošie referendumi, ja reiz deputāti ir noraidījuši VARAM priekšlikumus.
Ne tikai izteikties, bet arī ietekmēt
Piedāvājumu rīkot arī konsultatīvos referendumus komisijas sēdē atbalstīja Aldis Adamovičs (“JV”) un Janīna Kursīte-Pakule (NA). Ja tagad pašvaldībās notiekot publiskās apspriešanas, tās vairāk esot domes rosinātas, bet šī būtu iespēja iedzīvotājiem pašiem aktualizēt kādu jautājumu. Tā vairs nebūtu aptauja, kurā piedalās pārdesmit cilvēki, bet noteiktas iedzīvotāju daļas pieteikts referendums, uzskata abi deputāti.
Pat ja tas nav juridiski saistošs, domes vadībai tomēr būtu jāieklausās iedzīvotāju viedoklī.
VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls sēdē sacīja – konsultatīvos referendumus arī varētu rīkot par daudz plašāku jautājumu loku. Tajā var piedalīties konkrētās pašvaldības iedzīvotāji, un katram ir tikai viena balss. Aptaujas nedotu tik precīzu rezultātu.
Taču vairākums deputātu noraidīja VARAM ideju. Tās apspriešana un sagatavošana arī paildzinātu projekta izskatīšanu, bet tas nedotu cerēto atdevi, ja šie referendumi nebūtu saistoši. Šaubas par to lietderību bija arī “Providus” pētniecei Ivetai Kažokai, kura norādīja: “Cilvēkiem ir jājūt, ka viņu balss skaitās, bet te nebūs iespējas iedzīvotājiem ietekmēt lēmumus.”
