Draud ar traktoriem Rīgā 3
Ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“A/P”) neatteiksies no Rūjienas un Naukšēnu iekļaušanas Valkas novadā, tad “esam gatavi ar smago tehniku doties Rīgas virzienā”, nesen brīdināja viens no lielajiem tās puses uzņēmējiem Jurģis Krastiņš.
Sociālajos tīklos pieejamajā videomateriālā ir arī demonstrēta moderna un jaudīga tehnika, ar kuru plānots iekarot Rīgu.
“Būs daudzi protesti un traktori ielās, es uzskatu, ka šīs aktivitātes ir jāveicina, lai piespiestu valdību ieklausīties pašvaldību viedoklī,” teica Viktors Valainis (ZZS) otrdien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kurā notika diskusija ar nozares ministru J. Pūci par administratīvi teritoriālo reformu.
Pašvaldībās ietekmīgās Zaļo un zemnieku savienības deputāts V. Valainis arī sacīja:
“Novadu kartē ir pietiekami daudz nejēdzību, kas Saeimā būs jānovērš. Tas ir brāķis, kas radies dialoga trūkuma dēļ.”
To, ka Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātā novadu karte ar 36 pašvaldībām tiks pārzīmēta, pieļāva arī vairāki koalīcijas deputāti. Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka būtu jāizvērtē ierosinājums par lielo pilsētu apvienošanu ar novadiem, jo tām ir atšķirīgas funkcijas un statuss, kas ietekmē arī Eiropas fondu finansējuma pieejamību.
Koalīcijas partijas savstarpēji vēl neesot runājušas par pašvaldību robežām, ko, viņaprāt, racionāli būtu darīt tad, kad valdība iesniegs Saeimā grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ar tiem pievienoto novadu karti.
Tas varētu notikt novembrī, sacīja J. Pūce.
“Nevienam nav aizliegts ar traktoriem braukt uz Rīgu, bet kolēģa sacītais jau izklausījās pēc saukšanas ielās, kas tikai uzkurina emocijas,” pēc sēdes “Latvijas Avīzei” teica A. Adamovičs.
Viņaprāt, ir vairāki nelielie novadi, kuru apvienošanās būtu tikai loģiska un atvieglotu pašvaldību dzīvi, jo jau tagad tiem ir kopīgas būvvaldes, izglītības pārvaldes, pašvaldības policija un citas institūcijas.
Nosauc zvanu centra numuru
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu tikšanās ar J. Pūci notika, klātesot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājam Gintam Kaminskim (ZZS), kurš sēdes beigās atzina, ka tajā ir sadzirdējis svarīgu ziņu – VARAM ir gatava izvērtēt un atbildēt uz pašvaldību priekšlikumiem, kas “varētu būt dialoga sākums”.
LPS un ZZS neesot pret reformu, bet gan norādot, ka nav abpusējas diskusijas, par kādu nevarot uzskatīt VARAM konsultācijas ar pašvaldību deputātiem, kurās dominējis ministra viedoklis. Uz to J. Pūce atbildēja, ka G. Kaminskis kā Auces novada deputāts varēja piedalīties sarunā ar potenciālā Dobeles novada pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka nevienam mikrofons neesot atņemts un visi varēja izteikties.
J. Pūce “iedzēla” arī V. Valainim, kurš esot aktīvs “zvanu centra” pakalpojumu izmantotājs, kā arī nodiktēja šo tālruņa numuru tiem deputātiem, “kuri vēl nav piezvanījuši”.
Ministrs, visticamāk, bija noskatījies V. Valaiņa un Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) feisbukā ielikto videomateriālu, kurā redzams, kā abi pārmaiņus zvana uz VARAM zvanu centru, kura darbinieks uz jautājumiem nevar atbildēt. Uz vaicāto, vai Līksnas iedzīvotājiem pēc reformas būs tikpat lieli sociālie pabalsti kā Daugavpilī, sazvanītais saka, ka to nevarēšot pateikt, viņš aicina sūtīt rakstisku jautājumu. Līdzīgi nekonkrēti tika reaģēts arī uz citiem politiķu jautājumiem.
Vēlētāju apvienības pieļauj
Ja neņem vērā ironisko abpusējo vārdu apmaiņu, sēdē J. Pūce atbildēja uz lielāko daļu Saeimas deputātu jautājumiem, vairākos gadījumos paužot savu kā politiķa personīgo viedokli. Vispirms jau tas attiecas uz varbūtējām izmaiņām pašvaldību vēlēšanu likumā, par ko ir uzdoti daudzi jautājumi, jo lauku novadi riskē zaudēt savu pārstāvniecību domēs, daudzās pašvaldībās līdz šim arī nebija nepieciešami partiju saraksti.
Valdība iesniegs Saeimā grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā, bet tās būs nelielas. Par izmaiņām vēlēšanu sistēmā būšot jāizšķiras Saeimai, bet J. Pūce pret tām izturas rezervēti. Taču viņam nebūtu iebildumu, ka pašvaldībās varētu pieteikt ne tikai partiju, bet arī vēlētāju apvienību sarakstus. Tāda iespēja esot arī Igaunijā un Lietuvā, un “te es nekādu apdraudējumu neredzu”.
Andris Kazinovskis (JKP) kārtējo reizi mudināja vispirms izveidot otrā līmeņa pašvaldības, ko nevarot atraut no novadu reformas, jo runa ir par funkciju sadalījumu starp novadiem un reģioniem. J. Pūce gada nogalē prezentēšot VARAM piedāvājumu arī par otrā līmeņa institūcijām, par kuru nosaukumu vēl jāvienojas, taču tās nebūšot vēlētas pašvaldības. Ministrs uzskata, ka runa varētu būt par plānošanas reģionu nostiprināšanu. Taču no sarunām ar kolēģiem valdībā viņam jau tagad esot iespaids, ka ministrijas nelabprāt deleģētu savas funkcijas reģioniem.
Vēl viens jautājumu bloks ir saistīts ar vietvaru bažām, ka pakalpojumu koncentrācija novadu centros iztukšos laukus, jo cilvēki pārcelsies uz dzīvi pilsētās.
“Mērķis ir nodrošināt vienotu pakalpojumu pieejamību kā pilsētā, tā laukos, lai cilvēkiem nerastos nepieciešamība pārcelties uz centriem,” sacīja J. Pūce. Viņaprāt, ar personīgo auto tos pārdesmit kilometrus dienā no mājām uz darbu varot izbraukāt. Ministrs uzskata, laukos objektīvi samazinās nodarbināto skaits, jo daudzviet darba rokas aizstāj tehnika.
J. Pūce solīja regulāri tikties ar Saeimas komisiju un sēdes laikā rūpīgi pierakstīja deputātu ierosinājumus, starp kuriem bija arī Janīnas Kursītes-Pakules (NA) aicinājums ņemt vērā arī kultūrvēsturisko aspektu. Tajā pašā laikā deputāte atzina: “Sarunas tonis ir mainījies. Sākumā bija diktāts, bet tagad jau veidojas dialogs,” ar ko domāta ministra attieksme pret reformējamajiem.
