Droša maltīte brīvā dabā. Veselīgi ieteikumi piknikam 0
Vasara ir laiks, kad notiek dažādi festivāli un brīvdabas pasākumi, kuros piedalās gan lieli, gan mazi.
Taupīgākie ņem līdzi mājās sagatavotas uzkodas, pārējie bauda āra kafejnīcu, zemnieku saimniecību vai vietējo pārtikas ražotāju piedāvājumu. Kā gardi paēst, neapdraudot savu veselību?
Neiesaka salātus un sviestmaizes
“Karstā laikā izsalkuma remdēšanai nevajadzētu izvēlēties salātus, kas gatavoti ar krējumu vai majonēzi, gatavas sviestmaizes. Pret karstuma iedarbību neizturīgāki ir arī konditorejas izstrādājumi, kas pildīti ar krēmu, piemēram, eklēri, groziņi.
Vajadzētu pievērst uzmanību izvēlētās ēdināšanas vietas un darbinieku izskatam – vai telpas, galdiņi un darba apģērbi ir tīri, kārtīgi, novērtēt, kā tiek uzglabātas izejvielas un gatavots ēdiens, vai ir iespēja nomazgāt rokas.
Ja gribas nobaudīt šašliku, grilētas ribiņas, jāraugās, lai maltīte tiktu gatavota no svaigas gaļas, nevis uzglabāta jau gatavā veidā. Visdrošāk par ēdiena kvalitāti var justies, ja var redzēt, kā tas tiek gatavots,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatības uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Milianoviča.
Vasarā zemnieku tirdziņos vai pat šosejas malās uz galdiem izlikti dažādi mājas kūpinājumi: šķiņķis, desas, arī zivis. Cik droši tos pirkt?
“Pirmkārt, tiem, kas gatavo un tirgo kūpinājumus, jābūt reģistrētiem dienestā, tādēļ iesaku painteresēties, kurš uzņēmums vai zemnieku saimniecība to ražo. Otrkārt, pievērsiet uzmanību, vai produkti tiek uzglabāti atbilstīgos apstākļos. Kūpinājumi nedrīkst atrasties saulē. Piemēram, karsti kūpinātas zivis ātri jāatdzesē un jāuzglabā aukstuma iekārtā. Pārtikai jābūt pasargātai arī no apkārtējās vides piesārņojuma.
Redzot, ka zivis vai gaļas izstrādājumi pieejami mušām un citiem kukaiņiem, es noteikti apdomātu, vai vērts tos iegādāties tieši šajā tirdzniecības vietā,” uzsver eksperte, iesakot pirkt tikai pareizi uzglabātus un drošus pārtikas produktus, piemēram, speciāli aprīkotās mobilās tirdzniecības vietās, kuras kūpinājumi atrodas aukstuma vitrīnā, nevis saules staros. Pamanot pārkāpumus tirdzniecības vietās, viņa aicina zvanīt uz PVD uzticības tālruni 67027402.
Atpūšoties brīvā dabā un ņemot līdzi pārtiku piknikam, rūpīgi jāpadomā, kādus produktus izvēlēties. “Ražotāji uz iepakojuma norāda, kādos apstākļos produkts uzglabājams. Ja noteiktā uzglabāšanas temperatūra ir, piemēram, 0– 6 °C, rūpīgi jāpadomā, vai būs iespējams to nodrošināt. Ja paredzēts ilgstošs brauciens ar mašīnu uz vasarnīcu vai brīvdabas pasākuma vietu, karstumā tie var ātri sabojāties, ja vien netiek pārvadāti speciālā aukstuma somā,” brīdina eksperte. Arī sieru, pīrādziņus un citu līdzņemšanai sagatavoto cienastu drošāk uzglabāt pārsegtu vai slēgtos traukos.
Piesardzība veikalā un virtuvē
Iepērkoties tirgū vai veikalā, PVD eksperte iesaka vispirms novērtēt sveramo pārtikas produktu kvalitāti. Ja tie aizdomīgi smaržo, neatbilstīgi izskatās, tiek uzglabāti bez aukstuma iekārtas, labāk tos neiegādāties.
Ja produkti ir iepakojumā, tas nedrīkst būt bojāts.
“Noteikti jāpievērš uzmanība derīguma termiņam, lai pārliecinātos, ka līdz tā beigām to var paspēt izlietot. Iesaku saglabāt arī pirkuma čeku, jo nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja būs radušās kādas veselības problēmas, būs iespējams pierādīt pirkšanas faktu,” iesaka Svetlana Aļminoviča-Milianoviča.
Vasarā nepatīkamus brīžus var sagādāt salmonellas – baktērijas, kurām ļoti patīk mitrums un siltums. Nonākot augšanai labvēlīgos apstākļos, tās intensīvi vairojas daudzos pārtikas produktos (gaļa un tās produkti, olas, piens un tā produkti, salāti, konditorejas izstrādājumi). Salmonelozes simptomi – slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes – parādās 6–72 stundas pēc inficēšanās.
“Ja gatavojam mājās, jāizmanto tīri trauki un virtuves inventārs, lai, apstrādājot un gatavojot ēdienu, nepiesārņotu gatavos ēdienus, kurus lieto bez papildu termiskas apstrādes. Piemēram, izmantojot griežamo dēlīti vai nazi jēlas gaļas un siera griešanai, iepriekš tos nenomazgājot.
Pēc jēlas gaļas apstrādes jānomazgā arī rokas, lai nepārnestu salmonellas, piemēram, uz lapu salātiem vai gurķiem. Arī ledusskapī nedrīkst blakus uzglabāt jēlos un gatavos produktus,” uzsver speciāliste.
Vai augļi un dārzeņi pirms lietošanas jāmazgā arī tad, ja pirkti tieši no zemnieku saimniecības? “Ja tos lieto svaigā veidā, jāmazgā obligāti. Jāmazgā pat tādi augļi kā banāni, kuru mizu pirms ēšanas noņem, īpaši, ja tos dod bērniem!” Par laimi, ēdienu termiski apstrādājot, salmonellas iet bojā jau 70 grādu temperatūrā.
