Dubultpilsonību sola nākamgad 0
Saeimas Juridiskās komisijas deputāti vakar turpināja darbu pie apjomīgajiem Pilsonības likuma grozījumiem. Darbam ar šo svarīgo likumu tika izveidota īpaša apakškomisija Ingmāra Čaklā (“Vienotība”) vadībā, kas apkopoja un izvērtēja frakciju un ministriju iesniegtos priekšlikumus – kopskaitā 70.
Vakar tos pirms otrā lasījuma izvērtēja arī Juridiskā komisija. “Mēs darīsim visu iespējamo, lai Pilsonības likuma grozījumi varētu stāties spēkā jau ar nākamā gada sākumu,” solīja komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”).
Gandrīz 18 gadus neaizskartais Pilsonības likums grozījumiem tika atvērts pagājušā gada pavasarī, lai padarītu brīvākas normas, kas pieļauj dubultpilsonību. Jaunais regulējums paredz, ka Latvijas pilsonība saglabāsies Latvijas pilsoņiem, kuri ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts pilsonību, vai arī tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Dubultpilsonība būs iespējama arī ar citām valstīm, bet šajos gadījumos vajadzēs īpašu MK atļauju. Tāpat Latvijas pilsonību varēs saglabāt gadījumos, kad citas valsts pilsonība iegūta adopcijas vai laulību ceļā.
Jaunā likuma redakcija nosaka, ka Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras pēc kompetento ie stāžu atzinuma rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai konstitucionālajām vērtībām.
Andrejs Elk sniņš (“Saskaņas centrs”) iebilda, ka “kompetento iestāžu” atzinumi esot slepeni, tādēļ personai nebūšot iespējams šo atzinumu pārsūdzēt tiesā un tādā ceļā iegūt pilsonību. Komisijas priekšsēdētāja I. Čepāne savukārt skaidroja, ka šādas vai līdzīgas normas ir daudzu Eiropas valstu pilsonības likumos, piemēram, Austrijā, Slovēnijā, Šveicē utt.
Jaunie Pilsonības likuma grozījumi arī precizē pilsoņu loku, kas automātiski var saņemt pilsonību (piemēram, latvieši un līvi, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, kā arī cilvēki, kuri bijuši pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un viņu pēcnācēji, bērni, kuriem vismaz viens no vecākiem ir pilsonis). Tāpat paredzēts, ka pēc 1991. gada 21. augusta dzimušie nepilsoņu bērni vai bezvalstnieku bērni automātiski tiks atzīti par pilsoņiem, ja viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un viņi pirms tam visu laiku bijuši bezvalstnieki vai nepilsoņi. Pilsonības atzīšana, protams, ņemot vērā arī vecāku gribu, notiks vienlaikus ar bērna dzimšanas reģistrēšanu. Pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) iniciatīvas likumā iestrādāta norma, ka gadījumos, ja viens no vecākiem naturalizācijas kārtībā iegūs Latvijas pilsonību, varēs pieprasīt pilsonību arī saviem bērniem līdz 15 gadu vecumam.
