Pa nakti gaudojusi un dziedājusi: Dusjas tantes briesmīgais mūža gals. Kāpēc tiesāja meitu un mazdēlu? 27
Par cilvēka apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa notiesāja Tatjanu K. ar 250 piespiedu darba stundām sabiedrības labā, bet viņas māsasdēlu Vadimu J. ar – 200.
Pa nakti gaudojusi un dziedājusi
Rīdziniece Larisa pagājušā gada 7. aprīlī bija veikalā, kad viņai piezvanījis vīrs – kaimiņiene Dusjas tante aiz sienas prasot palīdzību. Larisa teikusi vīram, lai zvanot Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, un pati steigusies mājās.
Atbraukuši mediķi, kas izsaukuši policiju, jo dzīvokļa durvis bijušas ciet.
Pēdējo reizi Larisa Dusju pa dzīvokļa logu redzējusi mēnesi iepriekš, pat parunājušās – Dusja par dzīvi nesūdzējusies. Dzirdējusi gan arī pēc tam, jo Dusjai paticis dziedāt.
87 gadus vecajai sievietei bijusi arī meita un mazdēls (Dusjas otras, jau mirušās meitas dēls), kopā nedzīvojuši, bet tie viņu apmeklējuši. Larisa par Dusju un viņas ģimeni varot teikt tikai labus vārdus, pa 43 gadiem neesot bijis neviena konflikta.
Cita kaimiņiene – Jūlija – tiesā liecināja, ka ir kaimiņiene Dusjai divus gadus, bet ne reizi neesot viņu redzējusi, tikai dzirdējusi – pēdējā laikā esot gaudojusi un dziedājusi, kas traucējis Jūlijai lasīt.
Jūlija par šīm skaņām runājusi ar kaimiņiem, gribējuši par to runāt ar Dusjas piederīgajiem, bet tālāk par runām netikts.
Kad notikuma vietā ieradusies policija, atnācis arī Dusjas mazdēls Vadims un meita Tatjana, kuri sākotnēji, pēc policistu liecībām, negribējuši vērt vaļā dzīvokļa durvis, bet tomēr atvēruši. Dzīvokļa logi bijuši aizklāti tumšiem aizkariem. Koridorā bijuši vairāki maisi ar atkritumiem. Gultā gulējusi Dusja. Valdījusi fekāliju smaka.
Bijusi novājināta
Dusju nogādāja slimnīcā, kur viņai nekonstatēja veselībai bīstamu stāvokli, tikai nepienācīgu aprūpi, tādējādi bijis arī izgulējums, kā arī virkni ar vecumu saistītas slimības un vispārīgs organisma vājums.
Bet policija pret Dusjas meitu un mazdēlu ierosināja kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 141. panta 2. daļas par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī.
Sods par to paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Pēc slimnīcas Dusja atgādāta atpakaļ uz dzīvokli, kur nu jau viņas meita un mazdēls, izmantojot sociālo dienesta palīdzību, par sirmgalvi rūpējušies pienācīgi, arī dzīvokli sakopuši. Diemžēl Dusjas stāvoklis pasliktinājies un viņa tikusi nogādāta pansionātā, kur viņa šā gada februārī – jau tiesvedības laikā – nomirusi.
Vainu atzina, bet…
Pirmstiesas izmeklēšanā gan Dusjas meita, gan mazdēls savu vainu apsūdzībās atzina, arī tiesā izskanēja vainas atzīšana, bet jau ar detaļām. Apsūdzētos bez maksas un žēlojot aizstāvēja pieredzējušais advokāts Uldis Cakars.
Dusjas meita Tatjana pirmstiesas izmeklēšanā liecināja, ka māte jau trīs mēnešus bijusi guloša. Ēdināta katru dienu, arī 7. aprīlī no rīta. Ja tas nebūtu darīts, tad jau viņai nebūtu ko čurāt un kakāt, teica meita. Māti nemazgājuši, bet berzuši ar lupatu.
Meitas kļūda bijusi, ka nesakopusi dzīvokli. Kāpēc nav vērsusies pēc palīdzības sociālajā dienestā vai pie ārstiem, paskaidrot nevarot.
Tiesā Tatjana atkārtoja, ka nebijis spēka un laika tikt ar māti galā: dzīvojot viena, vajadzējis strādāt, domāt par sevi. Nebijis neviena, kas visu dienu varēti stāvēt viņai klāt.
“Māte bija ļoti valdonīga. Piedāvāju doties uz pansionātu, bet viņa teica, ka neesot slima, bet tikai veca.
Pirku viņai pamperus, bet viņa meta man tos sejā. Es ieslēdzu māti dzīvoklī, jo viņai bija grūti staigāt. Viņa varēja iziet un pazust.
Pa istabu kaut kā pārvietojās, pati ģērbās, izģērbās. Čurāja un kakāja, kur pagadās, piemēram, uz krēsla. Izmētāja pudeles, bārstīja veļas pulveri, lauza plauktus, plēsa drēbes, dziedāja rupjas častuškas. Atmiņa palika arvien sliktāka. Nesām zupas, karbonādes, kotletes, pienu, maizi, visu, kā pienākas. Redzēju nelielu izgulējumu, bet māte neļāvās ārstēties. Tas, ka cilvēks lielā vecumā izdilst, ir normāli: māte pati teica, no vecuma dilstot,” tiesā sacīja meita.
Pirmstiesas liecībās mazdēls Vadims atzinis, ka nav kopis vecmāmiņu. Dzīvoklis piederējis viņiem visiem trijiem: Vadimam, vecmāmiņai un mātes māsai Tatjanai. Bet viņš ar tanti dzīvojot kopā citā dzīvoklī. Neesot bijis ne dienas, kad vecmāmiņu vai nu viņš, vai tante nebūtu apmeklējis.
Bet atzīstot, ka viņa atradusies nenormālā stāvoklī, tāpēc arī baidījies lūgt palīdzību ārstiem vai sociālajam dienestam, jo tie varējuši izsaukt policiju.
Pēdējoreiz, iekams 7. aprīlī vecmāmiņu aizveda uz slimnīcu, viņa mazgāta pirms trijiem mēnešiem – pēc tam mazdēls vecmāmiņu slaucījis ar lupatām. Atkritumi un fekālijas glabāti maisos.
“Nesaku, ka neesmu vainīgs, bet neatzīstu to, par ko mani apsūdz prokurors,” tiesā teica mazdēls. Vecmāmiņa nebijusi apkopta, bet ēst un dzert dots.
Nesen bija mirusi Vadima māte, tāpēc nolaidušās rokas un nebijis spējīgs ieviest kārtību vecmāmiņas dzīvoklī. Nelielus izgulējumus uz vecmāmiņas ķermeņa redzējis, bet nezinājis, kādas tam sekas.
Advokāts: bija vecumam atbilstošā stāvoklī
Advokāts U. Cakars uzskata, ka abi viņa klienti attaisnojami, viņi vispār neesot bijuši saucami pie atbildības. Mazdēls jau, pirmkārt, tāpēc, ka viņam pienākums likuma priekšā rūpēties par vecmāmiņu būtu tikai tad, ja vecmāmiņai nebūtu dzīvi pašas bērni, turklāt ir arī mazmeita: kāpēc tad mazdēls jāsauc pie atbildības, bet mazmeita – nav?
Savukārt apsūdzības arguments, ka vecmāmiņa atstāta veselībai bīstamā stāvoklī, neizturot kritiku, jo ārstējošais ārsts norādījis, ka tāda stāvokļa neesot bijis.
Ārsta atzinumā lasāms, ka vecmāmiņa jutusies normāli, asins analīzes bijušas atbilstošas vecumam, turklāt tās liecinājušas, ka cilvēks nebijis badā. Jā, vecmāmiņa bijusi vārga, bet nevarot pateikt, vai tas saistāms ar nepietiekamu aprūpi, turklāt 87 gados nevar būt pilnīgi vesels. Dusjas nāve pansionātā neesot saistāma ar notikumiem dzīvoklī.
Un pusotra centimetra liels izgulējums nevarot būt bīstams dzīvībai.
“Aizstāvības pozīcija ir, ka sieviete 87 gadu vecumā bijusi apmierinošā veselības stāvoklī. Tas, ka cilvēks pa nakti savā dzīvoklī dzied dziesmas, nenozīmē, ka viņš ir neadekvāts. Atkritumi maisos ir arguments nevis apsūdzībai, bet aizstāvībai, jo nozīmē, ka dzīvoklis tīrīts. Smaržas, kas nāk no pamperiem, nav noziegums. Man ir mazbērni un es zinu, cik stipri var smaržot pamperi,” tiesā norādīja advokāts.
Prokurors: neatradās cilvēcīgos apstākļos
Prokurors Toms Čevers tomēr uzskatīja, ka advokāts pārāk subjektīvi traktē likuma normas. Viņaprāt, apsūdzētajiem bija gan iespējas, gan pienākums rūpēties par sirmgalvi, lai viņai nebūtu jādzīvo cilvēka cieņu pazemojošā degradētā vidē.
Aprūpe nebijusi pienācīga, nav lūgta arī palīdzība. Sirmgalve bijusi arī neapmierinošā fiziskā, garīgā stāvoklī – sirgusi ar kaheksiju (stipru ķermeņa novājējumu), demenci un aterosklerozi. Prokurors prasīja meitu sodīt ar 260 piespiedu darba stundām sabiedrības labā, mazdēlu – ar 200 stundām.
Dusjas tantes mazdēls no pēdējā vārda atteicās, bet meita sacīja: “Esmu vainīga tikai morāli un tikai mammas priekšā.”
