Foto – Karīna Miezāja

Dzejas dienas – savējie savējiem
 0

Rīt sākas ikgadējās Dzejas dienas, kas turpināsies līdz 16. septembrim, piedāvājot plašu programmu gan Rīgā, gan novados. Laiks, kad Dzejas dienu centrālajā sarīkojumā Esplanādi pārpludināja ļaudis, alkstot pēc sastapšanās ar dzīvo, dzejnieka runāto vārdu, gan vēl aizvien tiek nostalģiski pieminēts, taču nepārprotami ir pagājības fenomens.

Reklāma
Reklāma

 

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Tie, kas turpinājuši sekot Dzejas dienu programmai, jau pieraduši, ka tās kļuvušas vairāk par domubiedru tikšanos, kur ikvienam piedāvāta iespēja izvēlēties: doties pastaigā kopā ar dzejniekiem, apmeklēt ārvalstu dzejnieku lasījumus, pasēdēt pie tējas tases garīgās (šogad – metafiziskās) dzejas lasījumos vai iepazīties ar pieredzējušo un jauno dzejdaru poētisko domu.

Arī novados Dzejas dienu programma šogad ir visai izvērsta, vietnē “dzejasdienas.lv” var izvēlēties teju alfabēta secībā no Alūksnes un Alojas līdz Viesītes un Viļakas novada piedāvājumam. Aptaujājot Dzejas dienu rīkotājus novados, gan nākas secināt, ka lasītājus vieglāk ieinteresēt ar labi pazīstamu dzejnieku vārdiem, jaunos nelasa, jo nepazīst un nesaprot.

 

Ja jālasa, tad lasa

CITI ŠOBRĪD LASA

Ielūkojoties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mājaslapā, redzams, ka, neraugoties uz grūto finansiālo situāciju, fonds tomēr spējis atbalstīt vairākus sarīkojumus, kuros lasītāji tiekas ar rakstītājiem. Ingrīda Supe, Balvu Centrālās bibliotēkas lietotāju apkalpošanas nodaļas vadītāja, kas iesniegusi projektu “Tu raksti, es lasu”, gan teic – dzeju šobrīd lasa diezgan maz:

 

“Pērn par godu Dzejas dienām pusgadu rīkoju tikšanās ar dzejniekiem, un nācās secināt, ka tā darīt nevar. Interese tomēr bija pārāk maza, tādēļ šogad projekta gaitā nolēmu uz bibliotēku vairāk aicināt prozaiķus.

 

Taču notiks tradicionālais dzejas apskats jauniešiem – pieredze liecina, ka no apmēram 30 apmeklētājiem par dzeju ieinteresējas viens vai divi, galvenokārt par ironiskiem dzejoļiem ar vārdu spēlēm.” Bet seniori vislabprātāk lasot Maijas Laukmanes krājumus, un kopumā dzejas grāmatas bibliotēkā visbiežāk meklē brīžos, kad jāieraksta apsveikums kartītē.

Plaši Dzejas dienas šogad atzīmēs Madonā. VKKF atbalstītais projekts “Literārais maratons – jaunie jaunajiem” ir tikai maza daļiņa plašās sarīkojumu programmas, kurā daudz darba ielikusi dzejniece un Madonas novada bibliotēkas darbiniece Sarmīte Radiņa. Bibliotēkas direktore Imelda Saulīte stāsta, ka Dzejas dienu plašā programma šogad saistīta ar novadnieka ļaudonieša, 2006. gadā mūžībā aizgājušā dzejnieka Andreja Eglīša simto jubileju. “Andrejs Eglītis novadā tiek ļoti mīlēts, un šogad, viņu pieminot, notiks gan zinātniskie lasījumi, kuros piedalīties piekrituši tādi pētnieki kā, piemēram, Viesturs Zanders, Anna Egliena un citi, gan dzejas brauciens ar piestātnēm Madonā, pa ceļam uz Ļaudonu un pie dzejnieka kapavietas.” Skolas jauniešu vidū gan dzeja neesot pieprasītākais žanrs – ja stundās jālasa, tad lasa, bet bibliotēkā īpaši nemeklē.

Reklāma
Reklāma

 

Toties pieaugušo madoniešu interese par dzeju pēdējos desmit gados augusi, saka I. Saulīte: “Pēc tam, kad 2000. gadā iznāca vietējo dzejnieku kopkrājums “Savējie”, madonieši sākuši jūtami vairāk interesēties par dzeju. 21. septembrī notiks novada autoriem veltīts sarīkojums.

 

Bet VKKF atbalstītajā projektā uz Madonu aicināsim jaunus, bet jau pazīstamus dzejniekus, kuru darbu kvalitāti apliecina gan Latvijā, gan citur Eiropā saņemtas balvas, – Kārli Vērdiņu, Agnesi Krivadi, Annu Auziņu, Arvi Vigulu, Pēteri Dragunu un citus, kuri pie mums agrāk nav ciemojušies.”

 

Kurzemē un Latgalē

Kurzemes dzejnieki šogad īpaši kuplā skaitā pulcēsies Kuldīgā, kur risināsies astotās Kurzemes Dzejas dienas. Dzejas lasījumi gaidāmi gan pilsētas ielās, gan lielveikalā “Rimi” un Stendera kafejnīcā, arī pansionātā “Venta”, bet Katrīnas baznīcā notiks dzejas izrāde “Brīnumam ticot”. Tas gan nenozīmē, ka citām Kurzemes pilsētām šajā septembrī būs jāpaliek bez savas dzejas porcijas.

Ventspils Galvenajā un Pārventas bibliotēkā viesosies Maija Laukmane un Andris Akmentiņš, stāsta Dace Frīdenberga, kas pati ir gan bibliotekāre, gan arī dzejniece: “Ļoti gaidīta ir tikšanās ar vietējo dzejnieci Ivetu Skapsti. Pērn viņai iznāca dzejas krājums bērniem “Kāpēc man tāds deguns”, to mazie lasītāji uzņēma ļoti atsaucīgi.” Taču kopumā esot sarežģīti izdomāt, kādus dzejniekus pie ventspilniekiem aicināt: “Publika ir ļoti izvēlīga. Jaunos nelasa gandrīz nemaz, jo nepazīst un nesaprot. Visvairāk lasītājiem patīk Imants Ziedonis – gan dzeja, gan epifānijas, un interesi īpaši kāpinājusi fonda “Viegli” darbība.” Tomēr nevarot arī teikt, ka ventspilniekus pavisam nav iespējams ieinteresēt par citiem dzejniekiem, uzsver D. Frīdenberga:

 

“Mums ir ļoti laba sadarbība ar Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māju, un, kad tajā dzīvo kāds interesants rakstnieks vai dzejnieks, noteikti aicinām ventspilniekus uz tikšanos. Tā, piemēram, pērn klausītāji ar sajūsmu uzņēma Jāni Rokpelni. Tā ir liela vērtība – dzirdēt dzeju paša autora izpildījumā.”

 

Rēzeknieši šogad klausīsies tikai Latgales dzejniekus, saka Olga Orsa, Dzejas dienu rīkotāja: “Jau piecpadsmit gadus iznāk vietējo dzejnieku almanahs, un 14. septembrī atklāsim tā jauno numuru. Šogad svētki būs veltīti mūsu mīļajai, dārgajai Latgalei, tās skaistajai dabai un brīnišķīgajiem cilvēkiem. Esam aicinājuši arī Rīgas dzejniekus, bet pēdējā laikā pat neaicinu, jo zinu, ka nevarēsim viņiem aizbraukt pakaļ un aizvest mājās.”

 

Uzziņa

“Dzejas dienu 2012” “Latvijas Avīzes” izlase

Jēkabpilī 07.09. “Sirds uz trotuāra 2” – Zemgales novada dzejnieku dzejas rakstīšana uz ietvēm.

Rīgā 09.09. Medusmaizes stāsts. Poētiskas orientēšanās sacīkstes.

Rīgā 11.09. Latviešu dzejas maratons – izcilāko Latvijas dzejnieku lasījumi.

Jūrmalā 12.09. Raiņa un Aspazijas sarakste UNESCO Pasaules atmiņas nacionālajā reģistrā (Dr. philol. Jāņa Zālīša priekšlasījums, dzeju lasa aktrise Aija Magone).

Liepājā 13.09. Knuta Skujenieka autorvakars “Kad akmens novēlies no sirds, uz tā var pasēdēt”.

Viesītē 14.09. 11. grāmatu svētki sadarbībā ar Lauku bibliotēku atbalsta biedrību. Piedalās Māra Svīre, Vladimirs Kaijaks, Juris Lorencs, Sarmīte Rode, Arvīds Dinijs Deģis.

Siguldā 15.09. A. Čaka dzejas izrāde “Notekcaurule” (JRT aktieris un režisors Varis Piņķis sadarbībā ar LNSO kontrabasistu un komponistu Kristapu Pētersonu).