Dziedātājs Normunds Rutulis: Vedīšu sievu uz Munameģi! 0
Tautā iemīļotais dziedātājs Normunds Rutulis nesen laidis klajā jaunu dziesmu “Man nav žēl (dziesma par Ērikonkuli)”, kas ir pirmā bezdelīga no topošā albuma ar Raimonda Paula dziesmām. Normunds stāsta, ka tas būs ieturēts savulaik populārā albuma “Lecam pa vecam” manierē, bet ar mūsdienīgu piesitienu.
Normunds Rutulis lielākoties ir pazīstams kā vieglās mūzikas izpildītājs, lai gan patiesībā viņa diapazons ir daudz plašāks, jo savulaik izmēģinājis spēkus arī citos žanros, piemēram, džezā un elektroniskā mūzikā. Topošais albums gan būs atgriešanās pie saknēm, jo Raimonds Pauls ierosinājis atkal radīt kaut ko tautai saprotamāku, kas atsauktu atmiņā “Lecam pa vecam” un “Cāļus skaita rudenī” panākumus. Dziesmu autoru vārdi komentārus neprasa: mūziku sacerējis Raimonds Pauls, bet tekstus radīja Jānis Peters un Guntars Račs.
Paredzams, ka viss albums tiks laists klajā nākamā gada pavasarī, bet koncertturneja gaidāma 2019. gada rudenī. Rutulis skaidro, ka turneja atlikta uz nākamo gadu, jo šogad Latvijas kultūras dzīve jau tāpat ir ļoti piesātināta ar valsts simtgades pasākumiem. “Nav viegli rezervēt kultūras namus koncertiem, jo viss ir aizņemts pusgadu uz priekšu. Turklāt jārēķinās ar cilvēku pirktspēju, kas ārpus Rīgas nav tik liela kā galvaspilsētā. Cilvēki nevar atļauties apmeklēt visus koncertus pēc kārtas; savā budžetā viņi var atvēlēt naudiņu varbūt vienam koncertam mēnesī. Ja nāk ar visu ģimeni, jārēķinās ar kādiem 50 eiro, kas nav maza summa.”
Raimonds Pauls izteicies, ka jaunais albums būs “dziesmas tautai”. Šķiet, ka Maestro un arī tev vispār nav dziesmu, kas nebūtu saprotamas tautai?
Maestro vārds ir kā kvalitātes zīmogs: ja viņš ir pielicis roku pie dziesmas radīšanas, tad skaidrs, ka cilvēkiem tā patiks. Nezinu, kā viņam izdodas, bet Maestro vienmēr pamanās iekodēt dziesmā panākumu atslēgu. Mūsu sadarbība turpinās jau vairāk nekā 20 gadu, un esmu ļoti pagodināts, ka joprojām varu dziedāt Raimonda Paula dziesmas.
Maestro kontā ir jau simtiem vai pat tūkstošiem dziesmu. Kā viņam izdodas atrast jaunas idejas
Reizēm jau pats Maestro, spēlēdams jaunu dziesmu, saka: “Klau, bet kaut ko tādu es jau reiz biju uzrakstījis!” Skaidrs, ka nošu skaits ir ierobežots, tādēļ nav brīnums, ka atsevišķi motīvi laiku pa laikam atkārtojas. Maestro ir liels meistars tieši uz lipīgu melodiju veidošanu, un bieži vien jau no pirmajām dziesmas taktīm iespējams pateikt, ka tā ir Raimonda Paula dziesma.
Esi teicis, ka latviešiem patīk bērnišķīgas dziesmas, piemēram, “Cāļus skaita rudenī”. Vai tādas ir vieglāk sacerēt un nodziedāt?
Vieglā mūzika latviešiem patiešām iet pie sirds; to mēs varam redzēt arī pēc “Latvijas Radio 2” panākumiem. Jo vienkāršāka dziesma, jo tā vieglāk pielīp, cilvēkiem gribas dziedāt līdzi. Taču tas nav tikai Latvijas fenomens, arī vācieši labprāt klausās savu šlāgeri, bet amerikāņiem ļoti patīk kantri mūzika, kas ir melodiska un viegli uztverama. Cilvēki vēlas dzirdēt hitus, kam vari dziedāt līdzi, nevis iespringt, mēģinot izprast, ko ar šo kompozīciju vēlējies pateikt dziesmas autors.
Mūzikas gardēži un kritiķi gan nereti vīpsnā par vieglā žanra mūziku un tās popularitāti. Vai pats esi saskāries ar attieksmi: Rutulis, tas jau tikai tāds šlāgerdziedātājs?
Man nav iebildumu, ja mani nosauc par šlāgerdziedātāju. Varbūt aiz šādiem izteikumiem slēpjas latviskā skaudība, jo šlāgermūzikas izpildītāji pie mums vienmēr ir bijuši pieprasīti. Citu žanru, piemēram, džeza, mūziķiem šajā ziņā klājas daudz grūtāk, jo auditorija ir samērā neliela. Man patīk būt uz skatuves, un priecājos par katru iespēju izpildīt dažādu žanru mūziku.
Jaunā dziesma saucas “Man nav žēl”. Vai nožēlo kaut ko, ko dzīvē esi vai neesi izdarījis?
Nē, tiešām nenožēloju. Protams, ir kādas lietas, ko ar šodienas prātu varēju nedarīt, taču tas viss ir noticis ar mani, tā bija daļa no manas dzīves. Katra kļūda jāuztver kā iespēja mācīties, lai nākamreiz rīkotos gudrāk.
Dziesmas tekstā ir atsauce uz Ērikonkuli no visu laiku populārākās latviešu filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Par godu valsts simtgadei atkal ir uzplaukusi mūsu kino industrija. Vai esi noskatījies jaunās filmas?
Kino esmu diezgan biežs viesis. Ar dēlu Edvardu ejam uz animācijas filmām; pats esmu ierunājis dažas lomiņas. Patiesībā tas ir ļoti sarežģīts darbs, jo nākas strauji iejusties tēlā un ar balsi attēlot dažādas emocijas. Reiz, kad ierunāju vienu no lomām animācijas filmā “Minioni”, biju tā nobļāvies, ka otrā dienā vispār paliku bez balss. Tādēļ apbrīnoju aktierus, kas to dara regulāri. Piemēram, Artūrs Skrastiņš ir brīnišķīgs Ēzelītis filmā “Šreks”!
No visa pēdējā laikā kino redzētā man vislabāk patika “Kriminālās ekselences fonds”, ko uzskatu par vienu no labākajām filmām, kas Latvijā tapušas pēc padomju laikiem. Man patika spriedze, kas valdīja visā filmas garumā, netraucēja arī daudzie lamuvārdi. Deviņdesmitie gadi bija arī manas jaunības laiks, un filmā tas ir ļoti labi parādīts. Interesanti bija arī tas, ka profesionālu aktieru vietā bija amatieri, neredzētas sejas. Tiesa gan, ar vienu no aktieriem biju pazīstams kopš “Klondaikas” laikiem, kad es strādāju par bārmeni, bet viņš pie mums nāca kā klients.
Ar ko tagad nodarbojas tava meita Linda? Skatos, ka tieši viņa veidojusi tavus foto, kas ir pie šā raksta.
Jā, Linda tagad nodarbojas ar fotogrāfiju profesionālā līmenī. Es viņai biju pirmais modelis, kas palīdzēja attīstīt fotografēšanas iemaņas. Mums ir viegli sadarboties, jo saprotamies no pusvārda. Linda nodarbojas arī ar grafisko dizainu, viņai tas labi padodas, piemēram, veido etiķetes alus darītavu produkcijai. Protams, viņa daudz palīdz arī man, taisa fotosesijas, rūpējas manu tēlu sociālo tīklu vidē utt. Man jau šķiet, ka nopelnīt iztiku tikai ar fotografēšanu būs grūti; vajadzīgs arī kāds “nopietnāks” pamatdarbs. Taču ko gan es varu teikt, Lindai pašai ir sava galva uz pleciem. Divdesmit pieci gadi, pieaudzis cilvēks. Es varu tikai ieteikt un palīdzēt ar kādu padomu. Protams, es gribētu, lai viņa pabeidz arhitektūras studijas, kas ir nedaudz iestrēgušas. Lai strādātu par arhitektu, ir ļoti daudz jāmācās, un Linda nedaudz baidās no atbildības, ko uzliek arhitekta profesija. Bet man kā tēvam galvenais ir, lai viņa būtu laimīga.
Vēlēšanu gadā kārtējo reizi ir uzvirmojušas kaislības par latviešu un krievu attiecībām. Bērnībā tu apmeklēji krievu plūsmas bērnudārzu. Vai tici, ka latvieši un krievi var sadzīvot draudzīgi?
Noteikti varam sadzīvot, man ar krieviem ir labas attiecības. Viņi ar mani cenšas runāt latviski, bet es dažkārt gribu parunāt krievu valodā, lai pavisam to neaizmirstu. Es arī dēlu Edvardu, kuram ir desmit gadu, rosinu mācīties krievu valodu, bet viņš pretojas un teic, ka viņam šī valoda nepatīk. Es viņam saku: “Vecīt, tev kaimiņos ir krievu puikas: ja viņi nerunā labā latviešu valodā, tā ir viņu problēma, bet, ja tu iemācīsies krievu valodu, būsi gudrāks, vairāk zināsi.”
Vai sievu Ilutu esi aizvedis uz Munameģi?
Nekad neesmu tur bijis, ar sievu esam bijuši tikai Gaiziņā. Vispār derētu aizbraukt arī uz Munameģi, paldies par ideju! Mēs ar ģimenes draugiem vasarā ar motorolleriem mēdzam pabraukāt pa Latviju, tad nu kādreiz varam aizšaut arī līdz Munameģim.
Normunds Rutulis, dziedātājs
- Dzimis 1971. gada 4. septembrī Rīgā
- Apguvis automehāniķa profesiju, strādājis arī par bārmeni un dīdžeju
- 90. gadu vidū kļuva populārs, pateicoties sadarbībai ar Raimondu Paulu
- Daudzkārtējs Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas ieguvējs
- Precējies, sieva Iluta, meita Linda (25), dēls Edvards (10)
