Daiņa Bušmaņa foto

Dziesmu svētki nozīmīgi aptuveni trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju 0

Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir nozīmīgi vairāk nekā trešdaļai Latvijas sabiedrības, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS jūnijā īsi pirms svētku sākuma veiktā aptauja.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

39% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem atzīst, ka personīgi viņiem Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir ļoti nozīmīgi vai drīzāk nozīmīgi. Tikmēr vairāk nekā pusei jeb 52% Latvijas iedzīvotāju Dziesmu un deju svētki ir vai nu noteikti, vai drīzāk nenozīmīgi.

Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki jau savā nosaukumā paredz to, ka to nozīmība varētu būt augstāka tieši latviešu vidū. Arī aptaujas dati to apstiprina, jo latviešiem (gan pēc tautības, gan valodas ģimenē) Dziesmu un deju svētki ir būtiski biežāk nozīmīgi nekā cittautiešiem – attiecīgi svētki ir nozīmīgi 54% latviešu tautības cilvēku pretstatā 16% cittautiešu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tautības aspekts ir saistīts arī ar dzīvesvietu – laukos dzīvojošajiem Dziesmu un deju svētki ir svarīgāki nekā pilsētniekiem. Tas tāpēc, ka Latvijas laukos absolūtais vairākums iedzīvotāju ir latvieši, kamēr cittautieši biežāk dzīvo pilsētās (jo īpaši Rīgā un Daugavpilī).

Dziesmu un deju svētku nozīmīgums ir cieši saistīts arī ar gatavību piedalīties tajos. Tā kā vairāk nekā pusei iedzīvotāju šie svētki nav nozīmīgi, tad ir tikai likumsakarīgi, ka vairāk nekā puse aptaujāto tajos nav iesaistīti – vai nu vispār nedomā par šiem svētkiem (11%), vai arī jau ir skaidri nolēmuši, ka nepiedalīsies un nesekos tiem līdzi (47%). Arī attiecībā uz neiesaistīšanos Dziesmu un deju svētkos biežāk šādu pārliecību pauž cittautieši.

Tajā pašā laikā 4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem paši būs svētku dalībnieki. 7% iedzīvotāju klātienē vēros Dziesmu un deju svētku pasākumus, un vēl 24% sekos līdzi svētkiem televīzijā vai radio. Klātienē Dziesmu un deju pasākumus biežāk vēros rīdzinieki, savukārt svētku norisei televīzijā vai radio biežāk sekos līdzi vidzemnieki, kā arī pārējos reģionos dzīvojošie latvieši.