Pamodos no kliedzieniem! Tiesā liecina “Lux Express” autobusa avārijā Igaunijā cietušie 2
Zemgales rajona tiesa Jelgavā šonedēļ sāka skatīt lietu pret Edmundu Stūrmani par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, kurā smagus miesas bojājumus guva divi cilvēki.
2016. gada 29. janvārī 58 gadus vecais Stūrmanis pa maršrutu Rīga–Sanktpēterburga vadīja uzņēmuma “Lux Express” satiksmes autobusu “Scania Irizar”, kas plkst. 0.42 avarēja astoņus kilometrus pirms Igaunijas ziemeļaustrumu pilsētas Jehvi.
Autobusā bija 26 cilvēki, no kuriem 12 tika nogādāti slimnīcā, tostarp divi – Latvijas un Krievijas iedzīvotāji – smagā stāvoklī.
“Autobuss nav pārsniedzis ātrumu, vadītājs nav bijis alkohola reibumā. Negadījums noticis uz taisna ceļa posma, tad, visticamākais, vainojami sliktie ceļa apstākļi, stiprais vējš un apledojums,” toreiz medijiem pauda “Lux Express” pārstāvis Jānis Andžāns.
Tā gan nedomāja Igaunijas prokuratūra, kas ierosināja krimināllietu pret Stūrmani, uzskatot, ka viņš neesot pārliecinājies par ceļu satiksmes drošību, nav izvēlējies savām prasmēm, laika un ceļa apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu, tāpēc zaudējis vadību pār autobusu un tas nobraucis no ceļa un apgāzies.
Igaunijas pilsoņi nebija smagi cietuši, tāpēc Igaunijas prokuratūra nosūtīja krimināllietu Latvijas prokuratūrai, kas arī izvirzīja apsūdzību.
Tiesas sēdē Stūrmanis savu vainu neatzina – notikušais esot bijis nelaimes gadījums, ko izraisījuši laika apstākļi. Uz tiesas sēdi nebija ieradies pasažieris no Maskavas, kuram bija dažādi miesas bojājumi, smagi cieta arī roka, kuru nācās amputēt. Dzīvības briesmās pēc vairākiem ievainojumiem bijusi arī Latvijas pilsone Tatjana Antonova, kura bija tiesā un sniedza liecības.
Igaunijas Nāves ieleja
Pensionārs Mihails no Valgas pa šo ceļu braucis daudz un posmu pirms Jehves pilsētas dēvē par Nāves ieleju. Tas ir klajums, kas lielā vējā, sniega un apledojuma apstākļos esot ļoti bīstams, un tur notiekot daudz avāriju. Ceļš arī neesot pavisam taisns, un vienā vietā bijis tāds kā paaugstinājums, kur kādreiz gājis dzelzceļš. Tur arī notikusi avārija.
“Bija pretīgs laiks. Sniegs, ziemeļaustrumu vējš kādi 20–25 metri sekundē, gandrīz vētra. Varēja just, ka šoferi steidzas, jo autobuss atpalika no grafika. Būtu labāk paskaidrojuši apstākļus, un neviens no pasažieriem jau nebūtu iebildis, ka nebraucam pēc plāna,” tiesā teica Mihails, kurš avārijas brīdī atradies autobusa kreisās puses sēdvietu trešajā rindā un bijis pusnomodā.
“Jutu, ka autobuss uz ceļa paaugstinājuma palecas un tad to sanes – visticamāk, sānu vēja dēļ. Un tad mēs lidojām… Autobusa ātrums, pēc izjūtām, varēja būt 60–70 kilometri stundā, kas nepārsniedza atļauto.”
Kursu vietā daudzas operācijas
Uzņēmuma “Rimi Baltic” biznesa menedžerei Tatjanai Antonovai bijis atvaļinājums, un viņa devusies uz psiholoģijas kursiem Sanktpēterburgā. Pa ceļam kādam palicis slikti un nācies izsaukt Neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Autobuss kādu stundu stāvējis, tāpēc arī tas kavējies un šoferi vēlāk centušies iedzīt grafiku.
Tatjanai licies, ka reizēm braukts pārlieku ātri. Pa autobusa logu redzējusi puteni, sniegu un ledu. Aizmigusi.
“Pamodos no sieviešu kliedzieniem. Sākām kaut kur lidot. Sekoja trieciens un tad – klusums. Bijām apgāzušies uz labajiem sāniem. Labā roka bija kaut kur iestrēgusi.
Neveiksmīgi mēģināju piecelties. Redzēju, ka autobusa logs izsists un sniegs sārtojas sarkans. No sejas nokarājās āda.
Kāds priekšā raka sniegu. Lūdzu palīdzību, bet to nesagaidīju. Pēc kāda laika atbrauca glābēji un ārsti. Man kaut ko iešpricēja rokā, un es atslēdzos,” tiesā liecināja Tatjana.
Sieviete atģidusies Ida-Viru slimnīcā, kur ārsts teicis, ka veikta operācija. Pēc tam Tatjana aizvesta uz Tartu slimnīcu, kur strādā ārsti, kas specializējas roku ķirurģijā. Kreisā roka bijusi lauzta, bet labā – metāla konstrukcijā un šausmīgi sāpējusi. Visu laiku špricētas pretsāpju zāles, un ārsti teikuši, ka cīnoties par labās rokas saglābšanu. Seja bijusi savainota līdz nepazīšanai.
Kopumā Tatjana Igaunijā pārcietusi astoņas operācijas (vēl sešas pēc tam Rīgā), pēc vienas – 12 stundu garumā – atradusies reanimācijā. Nervs un asinsvads rokai ņemti no kājas. Mēnesi nogulējusi uz muguras, pēc tam mācījusies no jauna staigāt. Labā roka bijusi satūkusi un reizēm pastaigu laikā kādam tā bijusi jānēsā viņai līdzi.
Roka līdz galam neatjaunosies nekad
2016. gada aprīlī Tatjana atgriezusies Rīgā ar metāla plāksnēm rokās. Labajai rokai trīs pirksti nekustējušies, un tā pastāvīgi sāpējusi – auguši nervi, un sajūta esot tāda, it kā sitot ar elektrību.
Pēc gada atklājies, ka labajā rokā iekļuvusi infekcija, kauli sadrupuši un vajadzējis ielikt pagaidu cementa kaulu.
Pēc tam vairāk nekā gadu sieviete gaidījusi metāla endoprotēzi – visu šo laiku roka nēsāta pakārta lakatā kaklā, tālab saspiesti kakla asinsvadi, kas izraisījusi galvas reiboņus.
“Milzīgs paldies Ida-Viru slimnīcas, Tartu universitātes klīnikas, Latvijas plastikas un mikroķirurģijas centra, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārstiem, kuri izdarīja visu, ko varēja, un vairāk. Roka ir daļēji atguvusi funkcijas un jutīgumu, varu paņemt mazus priekšmetus, taču ne vairāk. Šogad aprīlī rokai pārstādīts muskulis no kājas – cerībā atgūt saliekšanas funkciju elkonī, kas pagaidām izdevies daļēji. Operēja arī plaukstu. Skaidrs, ka rokas mazās motoriskās kustības vairs neatgriezīsies. Praktiski visu daru ar kreiso roku. Labā roka visu laiku sāp, un tāpēc pastāvīgi jādzer zāles,” stāsta Tatjana, kura tagad ir 2. grupas invalīde.
“Esmu pazaudējusi labu darbu, pārcietusi 14 operācijas. Apzinos, cik daudz vairs nevaru, piemēram, braukt ar automobili, turēt karoti, nazi, rakstīt, uzlikt sejas kosmētiku. Vēl nestrādāju, jo pagaidām visa mana dzīve pārvērtusies par ārstēšanos.”
Tatjanu izbrīna, ka pēc notikušā ar viņu nav sazinājies ne šoferis, ne kompānija “LuxExpress” un nav izteikuši līdzjūtību vai interesi par viņas veselības stāvokli.
Nākamā tiesas sēde gaidāma novembrī.
